sn22.1
sn22.1『那拘羅父経』Nakulapitusuttaṃ
| Evaṃ me sutaṃ . | 私はこのように聞いた。 |
| ekaṃ samayaṃ bhagavā bhaggesu viharati susumāragire [suṃsumāragire (sī. syā. kaṃ. pī.)] bhesakaḷāvane migadāye. | ある時、世尊はバッガ国のススマーラギラのベーサカラー林の鹿園に住されていた。 |
| Atha kho nakulapitā gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami; | さてナクラピタ1)居士は、世尊のもとに近づいた。 |
| upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. | 近づくと世尊に礼拝して一隅に座った。 |
| Ekamantaṃ nisinno kho nakulapitā gahapati bhagavantaṃ etadavoca . | 一隅に座ったナクラピタ居士は、世尊にこう言った。 |
| ‘‘Ahamasmi, bhante, jiṇṇo vuḍḍho mahallako addhagato vayoanuppatto āturakāyo abhikkhaṇātaṅko. | 「尊者よ、私は老衰した年長の老人で、高齢期に達して身の病んだ、絶えず病悩ある者です。 |
| Aniccadassāvī kho panāhaṃ, bhante, bhagavato manobhāvanīyānañca bhikkhūnaṃ. | しかも尊者よ、私は意をもって尊敬されるべき世尊と比丘たちを常に見れる者ではありません。 |
| Ovadatu maṃ, bhante, bhagavā; | 尊者よ、世尊は私を訓誡してください。 |
| anusāsatu maṃ, bhante, bhagavā; | 尊者よ、世尊は私を指導してください。 |
| yaṃ mamassa dīgharattaṃ hitāya sukhāyā’’ti. | それが長きにわたり私の恩恵と幸福になりますように」と。 |
| ‘‘Evametaṃ, gahapati, evametaṃ, gahapati! | 「居士よ、その通りです。居士よ、その通りです。 |
| Āturo hāyaṃ, gahapati, kāyo aṇḍabhūto pariyonaddho. | 居士よ、この身はまさに病むもの、まわりを包まれた卵状の存在です。 |
| Yo hi, gahapati, imaṃ kāyaṃ pariharanto muhuttampi ārogyaṃ paṭijāneyya, kimaññatra bālyā? | 居士よ、まさにこの身を持ち運びながら、寸時でも(自分は)無病と自称するような者は稚拙以外の何でしょうか? |
| Tasmātiha te, gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ . | それゆえ居士よ、ここであなたはこのように学ぶべきです。 |
| ‘āturakāyassa me sato cittaṃ anāturaṃ bhavissatī’ti. | 『私の身は病んでも 心は病むまい』と。 |
| Evañhi te, gahapati, sikkhitabba’’nti. | 居士よ、このようにあなたは学ぶべきです」と。 |
| Atha kho nakulapitā gahapati bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; | するとナクラピタ居士は世尊の所説に歓喜し随喜して、座から起き上がり世尊に礼拝し、右回りの礼をしてサーリプッタ尊者のもとに近づいた。 |
| upasaṅkamitvā āyasmantaṃ sāriputtaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. | 近づくとサーリプッタ尊者に礼拝して一隅に座った。 |
| Ekamantaṃ nisinnaṃ kho nakulapitaraṃ gahapatiṃ āyasmā sāriputto etadavoca . | 一隅に座ったナクラピタ居士に、サーリプッタ尊者はこう言った。 |
| ‘‘vippasannāni kho te, gahapati, indriyāni; | 「居士よ、あなたの諸感官は澄み切り、 |
| parisuddho mukhavaṇṇo pariyodāto. | 顔色は遍浄で、清白です。 |
| Alattha no ajja bhagavato sammukhā dhammiṃ kathaṃ savanāyā’’ti? | 今日は世尊の面前で法話の聴聞を得たのではないですか?」と。 |
| ‘‘Kathañhi no siyā, bhante! | 「どうしてそうでないことがありますか、尊者よ。 |
| Idānāhaṃ, bhante, bhagavatā dhammiyā kathāya amatena abhisitto’’ti. | 尊者よ、いま私に世尊の不死の法話が注がれたのです」と。 |
| ‘‘Yathā kathaṃ pana tvaṃ, gahapati, bhagavatā dhammiyā kathāya amatena abhisitto’’ti? | 「では居士よ、どのようにあなたに世尊の不死の法話が注がれたのですか?」と。 |
| ‘‘Idhāhaṃ, bhante, yena bhagavā tenupasaṅkamiṃ; | 「さて尊者よ、私は世尊に近づき、 |
| upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃ. | 近づくと世尊に礼拝して一隅に座りました。 |
| Ekamantaṃ nisinno khvāhaṃ, bhante, bhagavantaṃ etadavocaṃ . | 尊者よ、一隅に座った私は世尊にこう言いました。 |
| ‘ahamasmi, bhante, jiṇṇo vuḍḍho mahallako addhagato vayoanuppatto āturakāyo abhikkhaṇātaṅko. | 『尊者よ、私は老衰した年長の老人で、高齢期に達して身の病んだ、絶えず病悩ある者です。 |
| Aniccadassāvī kho panāhaṃ, bhante, bhagavato manobhāvanīyānañca bhikkhūnaṃ. | しかも尊者よ、私は意をもって尊敬されるべき世尊と比丘たちを常に見れる者ではありません。 |
| Ovadatu maṃ, bhante, bhagavā; | 尊者よ、世尊は私を訓誡してください。 |
| anusāsatu maṃ, bhante, bhagavā; | 尊者よ、世尊は私を指導してください。 |
| yaṃ mamassa dīgharattaṃ hitāya sukhāyā’’’ti. | それが長きにわたり私の恩恵と幸福になりますように』と。 |
| ‘‘Evaṃ vutte, maṃ, bhante, bhagavā etadavoca . | そう言われたとき、尊者よ、世尊はこうおっしゃいました。 |
| ‘evametaṃ, gahapati, evametaṃ, gahapati! | 『居士よ、その通りです。居士よ、その通りです。 |
| Āturo hāyaṃ, gahapati, kāyo aṇḍabhūto pariyonaddho. | 居士よ、この身はまさに病むもの、まわりを包まれた卵状の存在です。 |
| Yo hi, gahapati, imaṃ kāyaṃ pariharanto muhuttampi ārogyaṃ paṭijāneyya, kimaññatra bālyā? | 居士よ、まさにこの身を持ち運びながら、寸時でも(自分は)無病と自称するような者は稚拙以外の何でしょうか? |
| Tasmātiha te gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ . | それゆえ居士よ、ここであなたはこのように学ぶべきです。 |
| āturakāyassa me sato cittaṃ anāturaṃ bhavissatīti. | 私の身は病んでも 心は病むまいと。 |
| Evañhi te, gahapati, sikkhitabba’nti. | 居士よ、このようにあなたは学ぶべきです』と。 |
| Evaṃ khvāhaṃ, bhante, bhagavatā dhammiyā kathāya amatena abhisitto’’ti. | 尊者よ、このように私に世尊の不死の法話が注がれたのです」と。 |
| ‘‘Na hi pana taṃ, gahapati, paṭibhāsi bhagavantaṃ [taṃ bhagavantaṃ (sī.)] uttariṃ paṭipucchituṃ . | 「しかし居士よ、あなたは世尊にさらなる問い返しを答えなかったのですか、 |
| ‘kittāvatā nu kho, bhante, āturakāyo ceva hoti āturacitto ca, kittāvatā ca pana āturakāyo hi kho hoti no ca āturacitto’’’ti? | 『尊者よ、いったい何をもって身も病み心も病むのでしょうか、また何をもって身が病んでも心は病まないのでしょうか?』」と。 |
| ‘‘Dūratopi kho mayaṃ, bhante, āgaccheyyāma āyasmato sāriputtassa santike etassa bhāsitassa atthamaññātuṃ. | 「尊者よ、たとえ遠くからでも我々がやって来たのは、サーリプッタ尊者のもとでこの所説の意味を理解するためです。 |
| Sādhu vatāyasmantaṃyeva sāriputtaṃ paṭibhātu etassa bhāsitassa attho’’ti. | どうかサーリプッタ尊者はこの所説の意味を、明らかにされますように」と。 |
| ‘‘Tena hi, gahapati, suṇāhi, sādhukaṃ manasi karohi; | 「それでは居士よ、あなたは聞き、充分に作意してください。 |
| bhāsissāmī’’ti. | 私は語ります」と。 |
| ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho nakulapitā gahapati āyasmato sāriputtassa paccassosi. | 「尊者よ、そのように」と、ナクラピタ居士はサーリプッタ尊者に応じた。 |
| Āyasmā sāriputto etadavoca . | サーリプッタ尊者はこう言った。 |
| ‘‘Kathañca, gahapati, āturakāyo ceva hoti, āturacitto ca? | 「では居士よ、どのように身も病み心も病むのか? |
| Idha, gahapati, assutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto rūpaṃ attato samanupassati, rūpavantaṃ vā attānaṃ; | 居士よ、ここに聖者たちを見ず、聖法を熟知せず、聖法にて教導されず、善人たちを見ず、善人法を熟知せず、善人法にて教導されない無聞の凡夫は色を我と見なし、あるいは我を色あるものと、 |
| attani vā rūpaṃ, rūpasmiṃ vā attānaṃ. | 色を我のなかにあると、我を色のなかにあると(見なします)。2) |
| ‘Ahaṃ rūpaṃ, mama rūpa’nti pariyuṭṭhaṭṭhāyī hoti. | 『私は色である、色は私のもの』と、とらわれた状態にあります。 |
| Tassa ‘ahaṃ rūpaṃ, mama rūpa’nti pariyuṭṭhaṭṭhāyino taṃ rūpaṃ vipariṇamati aññathā hoti. | 彼が『私は色である、色は私のもの』と、とらわれた状態でも、その色は変壊し異なるものになります。 |
| Tassa rūpavipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. | その色の変壊、変異により悲、悲嘆、苦、憂、悩が生じます。 |
| ‘‘Vedanaṃ attato samanupassati, vedanāvantaṃ vā attānaṃ; | 彼は受を我と見なし、あるいは我を受あるものと、 |
| attani vā vedanaṃ, vedanāya vā attānaṃ. | 受を我のなかにあると、我を受のなかにあると(見なします)。 |
| ‘Ahaṃ vedanā, mama vedanā’ti pariyuṭṭhaṭṭhāyī hoti. | 『私は受である、受は私のもの』と、とらわれた状態にあります。 |
| Tassa ‘ahaṃ vedanā, mama vedanā’ti pariyuṭṭhaṭṭhāyino, sā vedanā vipariṇamati aññathā hoti. | 彼が『私は受である、受は私のもの』と、とらわれた状態でも、その受は変壊し異なるものになります。 |
| Tassa vedanāvipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. | その受の変壊、変異により悲、悲嘆、苦、憂、悩が生じます。 |
| ‘‘Saññaṃ attato samanupassati, saññāvantaṃ vā attānaṃ; | 彼は想を我と見なし、あるいは我を想あるものと、 |
| attani vā saññaṃ, saññāya vā attānaṃ. | 想を我のなかにあると、我を想のなかにあると(見なします)。 |
| ‘Ahaṃ saññā, mama saññā’ti pariyuṭṭhaṭṭhāyī hoti. | 『私は想である、想は私のもの』と、とらわれた状態にあります。 |
| Tassa ‘ahaṃ saññā, mama saññā’ti pariyuṭṭhaṭṭhāyino, sā saññā vipariṇamati aññathā hoti. | 彼が『私は想である、想は私のもの』と、とらわれた状態でも、その想は変壊し異なるものになります。 |
| Tassa saññāvipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. | その想の変壊、変異により悲、悲嘆、苦、憂、悩が生じます。 |
| ‘‘Saṅkhāre attato samanupassati, saṅkhāravantaṃ vā attānaṃ; | 彼は行を我と見なし、あるいは我を行あるものと、 |
| attani vā saṅkhāre, saṅkhāresu vā attānaṃ. | 行を我のなかにあると、我を行のなかにあると(見なします)。 |
| ‘Ahaṃ saṅkhārā, mama saṅkhārā’ti pariyuṭṭhaṭṭhāyī hoti. | 『私は行である、行は私のもの』と、とらわれた状態にあります。 |
| Tassa ‘ahaṃ saṅkhārā, mama saṅkhārā’ti pariyuṭṭhaṭṭhāyino, te saṅkhārā vipariṇamanti aññathā honti. | 彼が『私は行である、行は私のもの』と、とらわれた状態でも、その行は変壊し異なるものになります。 |
| Tassa saṅkhāravipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. | その行の変壊、変異により悲、悲嘆、苦、憂、悩が生じます。 |
| ‘‘Viññāṇaṃ attato samanupassati, viññāṇavantaṃ vā attānaṃ; | 彼は識を我と見なし、あるいは我を識あるものと、 |
| attani vā viññāṇaṃ, viññāṇasmiṃ vā attānaṃ. | 識を我のなかにあると、我を識のなかにあると(見なします)。 |
| ‘Ahaṃ viññāṇaṃ, mama viññāṇa’nti pariyuṭṭhaṭṭhāyī hoti. | 『私は識である、識は私のもの』と、とらわれた状態にあります。 |
| Tassa ‘ahaṃ viññāṇaṃ, mama viññāṇa’nti pariyuṭṭhaṭṭhāyino, taṃ viññāṇaṃ vipariṇamati aññathā hoti. | 彼が『私は識である、識は私のもの』と、とらわれた状態でも、その識は変壊し異なるものになります。 |
| Tassa viññāṇavipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. | その識の変壊、変異により悲、悲嘆、苦、憂、悩が生じます。 |
| Evaṃ kho, gahapati, āturakāyo ceva hoti āturacitto ca. | 居士よ、このように身も病み心も病むのです。 |
| ‘‘Kathañca, gahapati, āturakāyo hi kho hoti no ca āturacitto? | では居士よ、どのように身が病んでも心は病まないのか? |
| Idha, gahapati, sutavā ariyasāvako ariyānaṃ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto sappurisānaṃ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto na rūpaṃ attato samanupassati, na rūpavantaṃ vā attānaṃ; | 居士よ、ここに聖者たちを見る、聖法を熟知する、聖法にてよく教導され、善人たちを見る、善人法を熟知する、善人法にてよく教導された既聞の聖弟子は色を我と見なさず、また我を色あるものとも、 |
| na attani vā rūpaṃ, na rūpasmiṃ vā attānaṃ. | 色を我のなかにあるとも、我を色のなかにあるとも(見なしません)。 |
| ‘Ahaṃ rūpaṃ, mama rūpa’nti na pariyuṭṭhaṭṭhāyī hoti. | 『私は色である、色は私のもの』と、とらわれた状態にありません。 |
| Tassa ‘ahaṃ rūpaṃ, mama rūpa’nti apariyuṭṭhaṭṭhāyino, taṃ rūpaṃ vipariṇamati aññathā hoti. | 彼が『私は色である、色は私のもの』と、とらわれてない状態でも、その色は変壊し異なるものになります。 |
| Tassa rūpavipariṇāmaññathābhāvā nuppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. | その色の変壊、変異により悲、悲嘆、苦、憂、悩が生じません。 |
| ‘‘Na vedanaṃ attato samanupassati, na vedanāvantaṃ vā attānaṃ; | 彼は受を我と見なさず、また我を受あるものとも、 |
| na attani vā vedanaṃ, na vedanāya vā attānaṃ. | 受を我のなかにあるとも、我を受のなかにあるとも(見なしません)。 |
| ‘Ahaṃ vedanā, mama vedanā’ti na pariyuṭṭhaṭṭhāyī hoti. | 『私は受である、受は私のもの』と、とらわれた状態にありません。 |
| Tassa ‘ahaṃ vedanā, mama vedanā’ti apariyuṭṭhaṭṭhāyino, sā vedanā vipariṇamati aññathā hoti. | 彼が『私は受である、受は私のもの』と、とらわれてない状態でも、その受は変壊し異なるものになります。 |
| Tassa vedanāvipariṇāmaññathābhāvā nuppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. | その受の変壊、変異により悲、悲嘆、苦、憂、悩が生じません。 |
| ‘‘Na saññaṃ attato samanupassati, na saññāvantaṃ vā attānaṃ; | 彼は想を我と見なさず、また我を想あるものとも、 |
| na attani vā saññaṃ, na saññāya vā attānaṃ. | 想を我のなかにあるとも、我を想のなかにあるとも(見なしません)。 |
| ‘Ahaṃ saññā, mama saññā’ti na pariyuṭṭhaṭṭhāyī hoti. | 『私は想である、想は私のもの』と、とらわれた状態にありません。 |
| Tassa ‘ahaṃ saññā, mama saññā’ti apariyuṭṭhaṭṭhāyino, sā saññā vipariṇamati aññathā hoti. | 彼が『私は想である、想は私のもの』と、とらわれてない状態でも、その想は変壊し異なるものになります。 |
| Tassa saññāvipariṇāmaññathābhāvā nuppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. | その想の変壊、変異により悲、悲嘆、苦、憂、悩が生じません。 |
| ``Na saṅkhāre attato samanupassati, na saṅkhāravantaṃ vā attānaṃ; | 彼は行を我と見なさず、また我を行あるものとも、 |
| na attani vā saṅkhāre, na saṅkhāresu vā attānaṃ. | 行を我のなかにあるとも、我を行のなかにあるとも(見なしません)。 |
| ‘Ahaṃ saṅkhārā, mama saṅkhārā’ti na pariyuṭṭhaṭṭhāyī hoti. | 『私は行である、行は私のもの』と、とらわれた状態にありません。 |
| Tassa ‘ahaṃ saṅkhārā, mama saṅkhārā’ti apariyuṭṭhaṭṭhāyino, te saṅkhārā vipariṇamanti aññathā honti. | 彼が『私は行である、行は私のもの』と、とらわれてない状態でも、その行は変壊し異なるものになります。 |
| Tassa saṅkhāravipariṇāmaññathābhāvā nuppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. | その行の変壊、変異により悲、悲嘆、苦、憂、悩が生じません。 |
| ‘‘Na viññāṇaṃ attato samanupassati, na viññāṇavantaṃ vā attānaṃ; | 彼は識を我と見なさず、また我を識あるものとも、 |
| na attani vā viññāṇaṃ, na viññāṇasmiṃ vā attānaṃ. | 識を我のなかにあるとも、我を識のなかにあるとも(見なしません)。 |
| ‘Ahaṃ viññāṇaṃ, mama viññāṇa’nti na pariyuṭṭhaṭṭhāyī hoti. | 『私は識である、識は私のもの』と、とらわれた状態にありません。 |
| Tassa ‘ahaṃ viññāṇaṃ, mama viññāṇa’nti apariyuṭṭhaṭṭhāyino, taṃ viññāṇaṃ vipariṇamati aññathā hoti. | 彼が『私は識である、識は私のもの』と、とらわれてない状態でも、その識は変壊し異なるものになります。 |
| Tassa viññāṇavipariṇāmaññathābhāvā nuppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. | その識の変壊、変異により悲、悲嘆、苦、憂、悩が生じません。 |
| Evaṃ kho, gahapati, āturakāyo hoti no ca āturacitto’’ti. | 居士よ、このように身が病んでも心は病まないのです」と。 |
| Idamavoca āyasmā sāriputto. | サーリプッタ尊者はこう言った。 |
| Attamano nakulapitā gahapati āyasmato sāriputtassa bhāsitaṃ abhinandīti. | 意に適ったナクラピタ居士は、サーリプッタ尊者の所説に歓喜したという。 |
sn22.1.txt · 最終更新: by h1roemon
