| abhinivisati | abhinivittha | abhinivesa |
| 執持する | 執持した | 執持 |
abhinivisati:執着する clings to; adheres
abhinivesa:執持、現貪 inclination; tendency, (abhi+nivesa)
abhi:超えた、優れた、対して + nivisati:留まる = 超えてそこに止まり住する = 執持する
執着し続ける、対してとどまるという意味でしょうか。upādāya~abhinivissa:取して~執持してという表現が多用されています。
下記の句は諸経で引用されています。
| ‘sabbe dhammā nālaṃ abhinivesāyā’ti. | 『一切諸法は、執持に値しない』と。1) |
類語 thāma:執拗、parāmasati:執取、ajjhosati:固執する、anuseti:随眠、adhiṭṭhāna:堅持
| ‘‘Cakkhusmiṃ kho, bhikkhave, sati cakkhuṃ upādāya cakkhuṃ abhinivissa seyyohamasmīti vā hoti, sadisohamasmīti vā hoti, hīnohamasmīti vā hoti…pe… | 「比丘たちよ、眼があるとき、眼を取して眼に執持して、『私はより良い』となり、『私は等しい』となり、『私は劣っている』となります。 …中略… |
| ‘‘kismiṃ nu kho, bhikkhave, sati, kiṃ upādāya, kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati – | 「比丘たちよ、いったい何があるとき、何を取して何に執持して、このような見が生じるのでしょうか? |
| ‘na vātā vāyanti, na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasūriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitā’’’ti? | 『風は吹かず、川は流れず、妊婦は産まず、月と太陽は上りも消えもせず石柱のごとくとどまっている。2)』」と。 |
| Upayupādānābhinivesavinibandho [upāyupādānābhinivesavinibandho (sī. syā. kaṃ. pī.)] khvāyaṃ, kaccāna, loko yebhuyyena. | カッチャーナよ、この世間はほとんどの人が接近、取、執持により繋縛されてます。 |
| ‘‘Kismiṃ nu kho, bhikkhave, sati, kiṃ upādāya, kiṃ abhinivissa uppajjanti saṃyojanābhinivesavinibandhā’’ti? | 「比丘たちよ、いったい何があるとき、何を取して何に執持して、結縛と執持と繋縛が生じるのでしょうか?」と。 |
| ‘‘Rūpadhātuyā kho, gahapati, yo chando yo rāgo yā nandī yā taṇhā ye upayupādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā, tesaṃ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā cittaṃ suvimuttanti vuccati. | 「居士よ、色界への欲、貪、喜び、渇愛、接近と取からの心の堅持と執持の随眠。それらの尽滅、離貪、滅、喜捨、放棄ゆえに心がよく解脱したと言われます。 |
| Evampi kho āyasmā yamako tehi bhikkhūhi vuccamāno tatheva taṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati . | ヤマカ尊者は、その比丘たちにこのように言われても、執拗な執取ゆえにひたすらそのまま、その悪見解に執持して表明した、 |
| Viññāṇe yo chando yo rāgo yā nandī yā taṇhā ye upayupādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā, te pajahatha. | 識への欲、貪、喜び、渇愛、接近と取からの心の堅持と執持の随眠。それらを断じなさい。 |
| viññāṇe sati, viññāṇaṃ upādāya, viññāṇaṃ abhinivissa . | 識があるとき、識を取して識に執持して、 |
| ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati. | 『これは私のもの、これが私である、これは私の我』と見なします。 |
| Katamā nu kho, bhante, bhavanetti, katamo bhavanettinirodho’’ti? | 尊者よ、いったい何が有への誘導ですか? 何が有への誘導の滅ですか?」と。 |
| ‘‘Rūpe kho, rādha, yo chando yo rāgo yā nandī yā taṇhā ye upayupādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā – | 「ラーダよ、色への欲、貪、喜び、渇愛、接近と取からの心の堅持と執持の随眠。 |
| ayaṃ vuccati bhavanetti. | これが有への誘導と呼ばれます。 |
| Tesaṃ nirodho [nirodhā (sī. syā. kaṃ. pī.)] bhavanettinirodho. | それらの滅が、有への誘導の滅です。 |
sn45.175:「羨望という繋ぎの集まり、悪意という繋ぎの集まり、戒禁の執取という繋ぎの集まり、これが真実であると執持する繋ぎの集まり。比丘たちよ、これらが四つの繋ぎである。」