「それでは比丘たちよ、何が諸色の楽味なのか?
たとえば比丘たちよ、士族の娘、婆羅門の娘、あるいは居士の娘が十五歳あるいは十六歳で、長身過ぎず、短身過ぎず、痩せ過ぎず、大き過ぎず、黒過ぎず、白過ぎないとする。彼女はその時、最高に美しく容姿が輝くだろうか、比丘たちよ?」と。
「そうです、尊者よ」と。
「比丘よ、まさに美しい輝く容姿に縁りて生じる楽、嬉、
これが諸色の楽味である。
それでは比丘たちよ、何が諸色の危難なのか?
ここに比丘たちよ、八十年、九十年あるいは生まれてから百年の後に、その尊女を見るとしよう。
老衰し歪み曲がった垂木のようで、杖の支えでふるえながら歩く、病んで青春が去り、歯が欠け白髪で、
剃って禿げ頭の、しわがあり、五体にシミがある(その尊女を)。
比丘たちよ、これをどう思うだろうか。以前の美しい輝く容姿、それは消え失せて、危難が顕現したのではないか?」と。
「そうです、尊者よ」と。
「比丘たちよ、これが諸色の危難である。
そしてさらに比丘たちよ、患いあり苦しみ激しく病み、自己の糞尿にまみれて横たわり、他人に起こされ、他人に寝かされる、その尊女を見るとしよう。
比丘たちよ、これをどう思うだろうか。以前の美しい輝く容姿、それは消え失せて、危難が顕現したのではないか?」と。
「そうです、尊者よ」と。
「比丘たちよ、これも諸色の危難である。
そしてさらに比丘たちよ、墓地に捨てられたその尊女(の遺体)を見るとしよう。
死後一日の、死後二日の、あるいは死後三日の膨張し青膨れて膿の生じた遺体を。1)
比丘たちよ、これをどう思うだろうか。以前の美しい輝く容姿、それは消え失せて、危難が顕現したのではないか?」と。
「そうです、尊者よ」と。
「比丘たちよ、これも諸色の危難である。
そしてさらに比丘たちよ、墓地に捨てられたその尊女(の遺体)を見るとしよう。
カラスに食われ、鷹に食われ、ハゲタカに食われ、アオサギに食われ、犬に食われ、虎に食われ、豹に食われ、ジャッカルに食われ、さまざまに生じた生物に食われた遺体を。
比丘たちよ、これをどう思うだろうか。以前の美しい輝く容姿、それは消え失せて、危難が顕現したのではないか?」と。
「そうです、尊者よ」と。
「比丘たちよ、これも諸色の危難である。
そしてさらに比丘たちよ、墓地に捨てられたその尊女(の遺体)を見るとしよう。
筋で連結され血肉ある骸骨を、筋で連結され肉なく血でよごれた骸骨を、筋で連結され血肉のない骸骨を、連結なく四方四維に散乱した骨を、
他所に手骨を、他所に足骨を、他所にくるぶし骨を、他所にすね骨を、他所に腿(もも)骨を、他所に腰骨を、
他所に肋骨を、他所に背骨を、他所に肩骨を、他所に頸骨を、他所に顎骨を、他に歯骨を、他所に頭蓋骨の遺体を(見るとしよう)。
比丘たちよ、これをどう思うだろうか。以前の美しい輝く容姿、それは消え失せて、危難が顕現したのではないか?」と。
「そうです、尊者よ」と。
「比丘たちよ、これも諸色の危難である。
そしてさらに比丘たちよ、墓地に捨てられたその尊女の遺体を見るとしよう。
白いほら貝に類似した色の骨々、一年を過ぎて山積みされた骨々、腐って粉々になった骨々を。
比丘たちよ、これをどう思うだろうか。以前の美しい輝く容姿、それは消え失せて、危難が顕現したのではないか?」と。
「そうです、尊者よ」と。
「比丘たちよ、これも諸色の危難である。
それでは比丘たちよ、何が諸色の出離なのか?
諸色への愛着の調伏、愛着の断、
これが諸色の出離である。
比丘たちよ、沙門、婆羅門の誰であれ、まさにこのように諸色の楽味を楽味として、危難を危難として、出離を出離として如実に了知しない者たちは、彼らがじつに自ら諸色を遍知するであろうこと、あるいは他者にその行道者が諸色を遍知するように受持させるであろうこと、
この道理はありえない。
しかし比丘たちよ、沙門、婆羅門の誰であれ、まさにこのように諸色の楽味を楽味として、危難を危難として、出離を出離として如実に了知する者たちは、彼らがじつに自ら諸色を遍知するであろうこと、あるいは他者にその行道者が諸色を遍知するように受持させるであろうこと、
この道理がある、
それでは比丘たちよ、何が諸受の楽味なのか?
比丘たちよ、ここに比丘はひたすら諸欲から遠離して、不善諸法から遠離して、尋あり伺ある、遠離より生じた喜悦と楽ある初禅を成就して住する。
比丘たちよ、およそ比丘がひたすら諸欲から遠離して、不善諸法から遠離して、尋あり伺ある、遠離より生じた喜悦と楽ある初禅を成就して住するとき、
そのときには自己への加害も意図せず、他者への加害も意図せず、双方への加害も意図しない。
まさにそのとき、彼は加害なき受を知る。
比丘たちよ、私は最上の加害なきを諸受の楽味と説く。
そしてさらに比丘たちよ、比丘は尋と伺の寂静により、内に明浄ある・心の統一した・尋なき伺なき・定より生じた喜悦と楽ある第二禅を成就して住する。
… 中略 …
比丘たちよ、およそ比丘が喜悦の離貪から捨ある者として住し、念者正知者として身による楽を体験し、聖者たちがそれを
『捨と念ある楽住者』と告げるところの第三禅を成就して住するとき、
… 中略 …
比丘たちよ、およそ比丘が楽の断により、苦の断により、これまでの嬉・憂のまさに消滅により、不苦不楽の・遍浄な捨と念ある第四禅を成就して住するとき、
そのときには自己への加害も意図せず、他者への加害も意図せず、双方への加害も意図しない。
まさにそのとき、彼は加害なき受を知る。
比丘たちよ、私は最上の加害なきを諸受の楽味と説く。
それでは比丘たちよ、何が諸受の危難なのか?
比丘たちよ、諸受が無常、苦、変壊法であること、
これが諸受の危難である。
それでは比丘たちよ、何が諸受の出離なのか?
諸受への愛着の調伏、愛着の断、
これが諸受の出離である。
比丘たちよ、沙門、婆羅門の誰であれ、まさにこのように諸受の楽味を楽味として、危難を危難として、出離を出離として如実に了知しない者たちは、
彼らがじつに自ら受を遍知するであろうこと、あるいは他者にその行道者が受を遍知するように受持させるであろうこと、
この道理はありえない。
比丘たちよ、沙門、婆羅門の誰であれ、まさにこのように諸受の楽味を楽味として、危難を危難として、出離を出離として如実に了知する者たちは、
彼らがじつに自ら受を遍知するであろうこと、あるいは他者にその行道者が受を遍知するように受持させるであろうこと、
この道理がある」と。
世尊はこう言われた。
意に適った彼ら比丘たちは、世尊の所説に歓喜したという。
‘‘Ko ca, bhikkhave, rūpānaṃ assādo?
Seyyathāpi, bhikkhave, khattiyakaññā vā brāhmaṇakaññā vā gahapatikaññā vā pannarasavassuddesikā vā soḷasavassuddesikā vā, nātidīghā nātirassā nātikisā nātithūlā nātikāḷī nāccodātā paramā sā, bhikkhave, tasmiṃ samaye subhā vaṇṇanibhāti?
‘Evaṃ, bhante’.
Yaṃ kho, bhikkhave, subhaṃ vaṇṇanibhaṃ paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ .
ayaṃ rūpānaṃ assādo.
‘‘Ko ca, bhikkhave, rūpānaṃ ādīnavo?
Idha, bhikkhave, tameva bhaginiṃ passeyya aparena samayena āsītikaṃ vā nāvutikaṃ vā vassasatikaṃ vā jātiyā,
jiṇṇaṃ gopānasivaṅkaṃ bhoggaṃ daṇḍaparāyanaṃ pavedhamānaṃ gacchantiṃ āturaṃ gatayobbanaṃ khaṇḍadantaṃ [khaṇḍadantiṃ (sī. pī.)] palitakesaṃ [palitakesiṃ],
vilūnaṃ khalitasiraṃ valinaṃ tilakāhatagattaṃ [tilakāhatagattiṃ (bahūsu) aṭṭhakathā ṭīkā oloketabbā].
Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, yā purimā subhā vaṇṇanibhā sā antarahitā, ādīnavo pātubhūtoti?
‘Evaṃ, bhante’.
Ayampi, bhikkhave, rūpānaṃ ādīnavo.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, tameva bhaginiṃ passeyya ābādhikaṃ dukkhitaṃ bāḷhagilānaṃ, sake muttakarīse palipannaṃ semānaṃ [seyyamānaṃ (ka.)], aññehi vuṭṭhāpiyamānaṃ, aññehi saṃvesiyamānaṃ.
Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, yā purimā subhā vaṇṇanibhā sā antarahitā, ādīnavo pātubhūtoti?
‘Evaṃ, bhante’.
Ayampi, bhikkhave, rūpānaṃ ādīnavo.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, tameva bhaginiṃ passeyya sarīraṃ sivathikāya chaḍḍitaṃ .
ekāhamataṃ vā dvīhamataṃ vā tīhamataṃ vā, uddhumātakaṃ vinīlakaṃ vipubbakajātaṃ.
Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, yā purimā subhā vaṇṇanibhā sā antarahitā, ādīnavo pātubhūtoti?
‘Evaṃ, bhante’.
Ayampi, bhikkhave, rūpānaṃ ādīnavo.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, tameva bhaginiṃ passeyya sarīraṃ sivathikāya chaḍḍitaṃ .
kākehi vā khajjamānaṃ, kulalehi vā khajjamānaṃ, gijjhehi vā khajjamānaṃ, kaṅkehi vā khajjamānaṃ, sunakhehi vā khajjamānaṃ, byagghehi vā khajjamānaṃ, dīpīhi vā khajjamānaṃ, siṅgālehi vā khajjamānaṃ, vividhehi vā pāṇakajātehi khajjamānaṃ.
Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, yā purimā subhā vaṇṇanibhā sā antarahitā, ādīnavo pātubhūtoti?
‘Evaṃ, bhante’.
Ayampi, bhikkhave, rūpānaṃ ādīnavo.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, tameva bhaginiṃ passeyya sarīraṃ sivathikāya chaḍḍitaṃ .
aṭṭhikasaṅkhalikaṃ samaṃsalohitaṃ nhārusambandhaṃ, aṭṭhikasaṅkhalikaṃ nimaṃsalohitamakkhitaṃ nhārusambandhaṃ, aṭṭhikasaṅkhalikaṃ apagatamaṃsalohitaṃ nhārusambandhaṃ, aṭṭhikāni apagatasambandhāni disāvidisāvikkhittāni .
aññena hatthaṭṭhikaṃ, aññena pādaṭṭhikaṃ, aññena gopphakaṭṭhikaṃ, aññena jaṅghaṭṭhikaṃ, aññena ūruṭṭhikaṃ, aññena kaṭiṭṭhikaṃ,
aññena phāsukaṭṭhikaṃ, aññena piṭṭhiṭṭhikaṃ, aññena khandhaṭṭhikaṃ, aññena gīvaṭṭhikaṃ, aññena hanukaṭṭhikaṃ, aññena dantaṭṭhikaṃ, aññena sīsakaṭāhaṃ.
Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, yā purimā subhā vaṇṇanibhā sā antarahitā, ādīnavo pātubhūtoti?
‘Evaṃ, bhante’.
Ayampi, bhikkhave, rūpānaṃ ādīnavo.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, tameva bhaginiṃ passeyya sarīraṃ sivathikāya chaḍḍitaṃ .
aṭṭhikāni setāni saṅkhavaṇṇapaṭibhāgāni, aṭṭhikāni puñjakitāni terovassikāni, aṭṭhikāni pūtīni cuṇṇakajātāni.
Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, yā purimā subhā vaṇṇanibhā sā antarahitā, ādīnavo pātubhūtoti?
‘Evaṃ, bhante’.
Ayampi, bhikkhave, rūpānaṃ ādīnavo.
‘‘Kiñca, bhikkhave, rūpānaṃ nissaraṇaṃ?
Yo, bhikkhave, rūpesu chandarāgavinayo chandarāgappahānaṃ .
idaṃ rūpānaṃ nissaraṇaṃ.
‘‘Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṃ rūpānaṃ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ nappajānanti te vata sāmaṃ vā rūpe parijānissanti, paraṃ vā tathattāya samādapessanti yathā paṭipanno rūpe parijānissatīti .
netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṃ rūpānaṃ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ pajānanti te vata sāmaṃ vā rūpe parijānissanti paraṃ vā tathattāya samādapessanti yathā paṭipanno rūpe parijānissatīti .
ṭhānametaṃ vijjati.
‘‘Ko ca, bhikkhave, vedanānaṃ assādo?
Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati.
Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati,
neva tasmiṃ samaye attabyābādhāyapi ceteti, na parabyābādhāyapi ceteti, na ubhayabyābādhāyapi ceteti;
abyābajjhaṃyeva tasmiṃ samaye vedanaṃ vedeti.
Abyābajjhaparamāhaṃ, bhikkhave, vedanānaṃ assādaṃ vadāmi.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati…pe…
yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu pītiyā ca virāgā, upekkhako ca viharati, sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti .
‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati…pe…
yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati,
neva tasmiṃ samaye attabyābādhāyapi ceteti, na parabyābādhāyapi ceteti, na ubhayabyābādhāyapi ceteti;
abyābajjhaṃyeva tasmiṃ samaye vedanaṃ vedeti.
Abyābajjhaparamāhaṃ, bhikkhave, vedanānaṃ assādaṃ vadāmi.
‘‘Ko ca, bhikkhave, vedanānaṃ ādīnavo?
Yaṃ, bhikkhave, vedanā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā .
ayaṃ vedanānaṃ ādīnavo.
‘‘Kiñca, bhikkhave, vedanānaṃ nissaraṇaṃ?
Yo, bhikkhave, vedanāsu chandarāgavinayo, chandarāgappahānaṃ .
idaṃ vedanānaṃ nissaraṇaṃ.
‘‘Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṃ vedanānaṃ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ nappajānanti,
te vata sāmaṃ vā vedanaṃ parijānissanti, paraṃ vā tathattāya samādapessanti yathā paṭipanno vedanaṃ parijānissatīti .
netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṃ vedanānaṃ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ pajānanti
te vata sāmaṃ vā vedanaṃ parijānissanti, paraṃ vā tathattāya samādapessanti yathā paṭipanno vedanaṃ parijānissatīti .
ṭhānametaṃ vijjatī’’ti.
Idamavoca bhagavā.
Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.