ユーザ用ツール

サイト用ツール


mn30_2

mn30(2) 『芯材喩小経(2)』 (しんざいゆしょうきょう、 Cūḷasāropamasuttaṃ、チューラサーローパマ・スッタ)

 また婆羅門よ、ここで、ある良家の息子はにより、俗家から家なき者へと出家した者となる。
 私は・悲嘆・憂・悩に悩まされ、…中略…
 終了知られるだろう』と。
 そのように出家者となった彼は利得・恭敬・名誉現出させる。
 彼はその利得・恭敬・名誉により、適意とならず満ち足りた思いにならない。
 彼はその利得・恭敬・名誉により、自己をほめそやさず他者を軽蔑しない。
 そして他の、利得・恭敬・名誉よりさらに上の、より優れた諸法。それらの実証意欲を起こし、精進し、下劣な行為なき、放漫なき者となる。
 彼は具足を達成する。
 彼はその具足により、意に適うが、満ち足りた思いにならない。
 彼はその具足により、自己をほめそやさず、他者を軽蔑しない。
 そして他の、具足よりさらに上の、より優れた諸法。それらの実証意欲を起こし、精進し、下劣な行為なき、放漫なき者となる。
 彼は具足を達成する。
 彼はその具足により、意に適うが、満ち足りた思いにならない。

 彼はその具足により、自己をほめそやさず、他者を軽蔑しない。
 そして他の、具足よりさらに上の、より優れた諸法。それらの実証意欲を起こし、精進し、下劣な行為なき、放漫なき者となる。
 彼は智見を達成する。
 彼はその智見により、意に適い、満ち足りた思いになる。
 彼はその智見により、自己をほめそやし他者を軽蔑する。
『私は知り見る者となり住している。しかしこれら他の比丘らは知らずず住している』と。
 そして他の、智見よりさらに上の、より優れた諸法。それらの実証意欲を起こさず、精進せず、下劣な行為ある、放漫な者となる。
 たとえば婆羅門よ、芯材を求め芯材を探し芯材の探求をしている男が、立っている芯材ある大木の芯材を通り過ぎ、辺材を切り取って、『芯材だ』と思って立ち去る。

 その芯材により芯材がなされるべきことは、その目的にかなわない。
 婆羅門よ、私はその者をこのようにたとえて語る。
 
 また婆羅門よ、ここで、ある良家の息子はにより、俗家から家なき者へと出家した者となる。
『私は悲嘆に悩まされ、に悩まされ、に打ち負かされている。きっと、この全て苦蘊終了知られるだろう』と。
 そのように出家者となった彼は利得・恭敬・名誉現出させる。
 彼はその利得・恭敬・名誉により、適意とならず満ち足りた思いにならない。
 彼はその利得・恭敬・名誉により、自己をほめそやさず他者を軽蔑しない。
 そして他の、利得・恭敬・名誉よりさらに上の、より優れた諸法。それらの実証意欲を起こし、精進し、下劣な行為なき、放漫なき者となる。
 彼は具足を達成する。
 彼はその具足により、意に適うが、満ち足りた思いにならない。
 彼はその具足により、自己をほめそやさず、他者を軽蔑しない。
 そして他の、具足よりさらに上の、より優れた諸法。それらの実証意欲を起こし、精進し、下劣な行為なき、放漫なき者となる。
 彼は具足を達成する。
 彼はその具足により、意に適うが、満ち足りた思いにならない。

 彼はその具足により、自己をほめそやさず、他者を軽蔑しない。
 そして他の、具足よりさらに上の、より優れた諸法。それらの実証意欲を起こし、精進し、下劣な行為なき、放漫なき者となる。
 彼は智見を達成する。
 彼はその智見により、意に適うが、満ち足りた思いにならない。
 彼はその智見により、自己をほめそやさず、他者を軽蔑しない。
 そして他の、智見よりさらに上の、より優れた諸法。それらの実証意欲を起こし、精進し、下劣な行為なき、放漫なき者となる。

 では婆羅門よ、何が智見よりさらに上の、より優れた諸法なのか?

 婆羅門よ、ここに比丘はひたすら諸欲から遠離して、不善諸法から遠離して、ありある、遠離より生じた喜悦ある初禅成就して住する。
 婆羅門よ、これも智見よりさらに上の、より優れたである。

 
 そしてさらに婆羅門よ、比丘は寂静により、内に明浄ある・統一した・なきなき・より生じた喜悦ある第二禅成就して住する。
 婆羅門よ、これも智見よりさらに上の、より優れたである。

 
 そしてさらに婆羅門よ、比丘は喜悦離貪からある者として住し、念者正知者としてによる体験し、聖者たちがそれを

念ある住者』と告げるところの第三禅成就して住する。
 婆羅門よ、これも智見よりさらに上の、より優れたである。

 
 そしてさらに婆羅門よ、比丘はにより、により、これまでののまさに消滅により、不苦不楽の・遍浄ある第四禅成就して住する。

 婆羅門よ、これも智見よりさらに上の、より優れたである。

 
 そしてさらに婆羅門よ、比丘はの完全なる超越により・有対想消滅により・種々の不作意により『虚空は果てがない』という虚空無辺処成就して住する。

 婆羅門よ、これも智見よりさらに上の、より優れたである。

 
 そしてさらに婆羅門よ、比丘は虚空無辺処を完全に超越して、『は果てがない』という、識無辺処成就して住する。

 婆羅門よ、これも智見よりさらに上の、より優れたである。

 
 そしてさらに婆羅門よ、比丘は識無辺処を完全に超越して、『何もない』という無所有処成就して住する。
 婆羅門よ、これも智見よりさらに上の、より優れたである。

 
 そしてさらに婆羅門よ、比丘は無所有処超越して非想非非想処成就して住する。
 婆羅門よ、これも智見よりさらに上の、より優れたである。


 そしてさらに婆羅門よ、比丘は非想非非想処を完全に超越して、想受滅成就して住する。そして智慧により見て、彼の諸漏は尽き果てている。
 婆羅門よ、これも智見よりさらに上の、より優れたである。

 婆羅門よ、これらが智見よりさらに上の、より優れた諸法である。

 たとえば婆羅門よ、芯材を求め芯材を探し芯材の探求をしているその男が、立っている芯材ある大木の芯材をまさに切り取って、『芯材だ』と知って立ち去る。
 その芯材により芯材がなされるべきことは、その目的にかなうだろう。
 婆羅門よ、私はその者をこのようにたとえて語る。
 
 かくして婆羅門よ、この梵行利得・恭敬・名誉とせず、具足をとせず、具足をとせず、智見としない。

 婆羅門よ、この揺るぎなき心解脱というもの、
 婆羅門よ、この梵行はそれを目的に、それを芯材に、それを完了とするのである」と。
 このように言われたピンガラコッチャ婆羅門は世尊にこう言った。
 
「ゴータマ尊者よ、素晴らしい。ゴータマ尊者よ、素晴らしい。 … 中略 …
 ゴータマ尊者は私を、今日から生きている限り、帰依した優婆塞としてご記憶下さい」と。

‘‘Idha pana, brāhmaṇa, ekacco puggalo saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti .
‘otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraṇena…pe…
antakiriyā paññāyethā’ti.
So evaṃ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaṃ abhinibbatteti.
So tena lābhasakkārasilokena na attamano hoti na paripuṇṇasaṅkappo.

So tena lābhasakkārasilokena na attānukkaṃseti, na paraṃ vambheti.

Lābhasakkārasilokena ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaṃ dhammānaṃ sacchikiriyāya chandaṃ janeti, vāyamati, anolīnavuttiko ca hoti asāthaliko.
So sīlasampadaṃ ārādheti.
So tāya sīlasampadāya attamano hoti, no ca kho paripuṇṇasaṅkappo.
So tāya sīlasampadāya na attānukkaṃseti, na paraṃ vambheti.
Sīlasampadāya ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaṃ dhammānaṃ sacchikiriyāya chandaṃ janeti, vāyamati, anolīnavuttiko ca hoti asāthaliko.
So samādhisampadaṃ ārādheti.
So tāya samādhisampadāya attamano hoti, no ca kho paripuṇṇasaṅkappo.
So tāya samādhisampadāya na attānukkaṃseti, na paraṃ vambheti.
Samādhisampadāya ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaṃ dhammānaṃ sacchikiriyāya chandaṃ janeti, vāyamati, anolīnavuttiko ca hoti asāthaliko.
So ñāṇadassanaṃ ārādheti.
So tena ñāṇadassanena attamano hoti, paripuṇṇasaṅkappo.
So tena ñāṇadassanena attānukkaṃseti, paraṃ vambheti .
‘ahamasmi jānaṃ passaṃ viharāmi, ime panaññe bhikkhū ajānaṃ apassaṃ viharantī’ti.
Ñāṇadassanena ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaṃ dhammānaṃ sacchikiriyāya na chandaṃ janeti, na vāyamati, olīnavuttiko ca hoti sāthaliko.
Seyyathāpi so, brāhmaṇa, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṃ, phegguṃ chetvā ādāya pakkanto ‘sāra’nti maññamāno.
Yañcassa sārena sārakaraṇīyaṃ tañcassa atthaṃ nānubhavissati.

Tathūpamāhaṃ, brāhmaṇa, imaṃ puggalaṃ vadāmi.

‘‘Idha pana, brāhmaṇa, ekacco puggalo saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti .
‘otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto, appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā’ti.
So evaṃ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaṃ abhinibbatteti.
So tena lābhasakkārasilokena na attamano hoti, na paripuṇṇasaṅkappo.

So tena lābhasakkārasilokena na attānukkaṃseti, na paraṃ vambheti.

Lābhasakkārasilokena ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaṃ dhammānaṃ sacchikiriyāya chandaṃ janeti, vāyamati, anolīnavuttiko ca hoti asāthaliko.
So sīlasampadaṃ ārādheti.
So tāya sīlasampadāya attamano hoti, no ca kho paripuṇṇasaṅkappo.
So tāya sīlasampadāya na attānukkaṃseti, na paraṃ vambheti.
Sīlasampadāya ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaṃ dhammānaṃ sacchikiriyāya chandaṃ janeti, vāyamati, anolīnavuttiko ca hoti asāthaliko.
So samādhisampadaṃ ārādheti.
So tāya samādhisampadāya attamano hoti, no ca kho paripuṇṇasaṅkappo.
So tāya samādhisampadāya na attānukkaṃseti, na paraṃ vambheti.
Samādhisampadāya ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaṃ dhammānaṃ sacchikiriyāya chandaṃ janeti, vāyamati, anolīnavuttiko ca hoti asāthaliko.
So ñāṇadassanaṃ ārādheti.
So tena ñāṇadassanena attamano hoti, no ca kho paripuṇṇasaṅkappo.
So tena ñāṇadassanena na attānukkaṃseti, na paraṃ vambheti.
Ñāṇadassanena ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaṃ dhammānaṃ sacchikiriyāya chandaṃ janeti, vāyamati, anolīnavuttiko ca hoti asāthaliko.
‘‘Katame ca, brāhmaṇa, dhammā ñāṇadassanena uttaritarā ca paṇītatarā ca?
Idha, brāhmaṇa, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati.
Ayampi kho, brāhmaṇa, dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītataro ca.

‘‘Puna caparaṃ, brāhmaṇa, bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati.
Ayampi kho, brāhmaṇa, dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītataro ca.

‘‘Puna caparaṃ, brāhmaṇa, bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati, sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti, yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti .
‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati.
Ayampi kho, brāhmaṇa, dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītataro ca.

‘‘Puna caparaṃ, brāhmaṇa, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati.
Ayampi kho, brāhmaṇa, dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītataro ca.

‘‘Puna caparaṃ, brāhmaṇa, bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati.
Ayampi kho, brāhmaṇa, dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītataro ca.

‘‘Puna caparaṃ, brāhmaṇa, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma ‘anantaṃ viññāṇa’nti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati.
Ayampi kho, brāhmaṇa, dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītataro ca.

‘‘Puna caparaṃ, brāhmaṇa, bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati.
Ayampi kho, brāhmaṇa, dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītataro ca.

‘‘Puna caparaṃ, brāhmaṇa, bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati.
Ayampi kho, brāhmaṇa, dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītataro ca.

‘‘Puna caparaṃ, brāhmaṇa, bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati, paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti.
Ayampi kho, brāhmaṇa, dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītataro ca.
Ime kho, brāhmaṇa, dhammā ñāṇadassanena uttaritarā ca paṇītatarā ca.
‘‘Seyyathāpi so, brāhmaṇa, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato sāraṃyeva chetvā ādāya pakkanto ‘sāra’nti jānamāno.
Yañcassa sārena sārakaraṇīyaṃ tañcassa atthaṃ anubhavissati.

Tathūpamāhaṃ, brāhmaṇa, imaṃ puggalaṃ vadāmi.

‘‘Iti kho, brāhmaṇa, nayidaṃ brahmacariyaṃ lābhasakkārasilokānisaṃsaṃ, na sīlasampadānisaṃsaṃ, na samādhisampadānisaṃsaṃ, na ñāṇadassanānisaṃsaṃ.
Yā ca kho ayaṃ, brāhmaṇa, akuppā cetovimutti .
etadatthamidaṃ, brāhmaṇa, brahmacariyaṃ, etaṃ sāraṃ etaṃ pariyosāna’’nti.
Evaṃ vutte, piṅgalakoccho brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca .

‘‘abhikkantaṃ, bho gotama, abhikkantaṃ, bho gotama…pe…

upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gata’’nti.

mn30_2.txt · 最終更新: by h1roemon