mn48(2) 『憍賞弥経(2)』 きょしょうやきょう、 Kosambiyasuttaṃ、コーサンビヤ・スッタ)
それでは比丘たちよ、何が実行者を正しき苦の尽滅に救出する、この聖なる救出の見なのか?
比丘たちよ、ここに比丘は森に行き、あるいは樹の根に行き、あるいは空き家に行き、このように熟慮する、
『いったい私には内に未断のそのまとわりがあるだろうか?およそ私がそのまとわりにより心がまとわりつかれて如実に了知できず、見れないような』と。
比丘たちよ、もし比丘が欲貪にまとわりつかれているなら、
比丘たちよ、もし比丘が悪意にまとわりつかれているなら、心がまとわりつかれた者である。
比丘たちよ、もし比丘が惛沈・睡眠にまとわりつかれているなら、心がまとわりつかれた者である。
比丘たちよ、もし比丘が掉挙・悪作にまとわりつかれているなら、心がまとわりつかれた者である。
比丘たちよ、もし比丘が迷いにまとわりつかれているなら、心がまとわりつかれた者である。
比丘たちよ、もし比丘がこの世界に関する思考により探すなら、心がまとわりつかれた者である。
比丘たちよ、もし比丘が他の世界に関する思考により探すなら、心がまとわりつかれた者である。
比丘たちよ、もし比丘が口論が生まれ、不和が生まれ、論争に陥って、互いに口の槍により突き合いながら住するなら、心がまとわりつかれた者である。
彼はこう了知する、
『私には内に未断のそのまとわりがない。およそ私がそのまとわりにより心がまとわりつかれて如実に了知できず、見れないような。
私の意は(四聖)諦の覚りのためによく定置されて(向けられて)いる』と。1)
これが彼の第一の、凡夫と共通しない、出世間の、聖なる、会得された智である。
比丘たちよ、そしてさらに聖弟子は、かく熟慮する、
『いったい私は、この見を習熟し修養し多修し、各々で寂止を得、各々で鎮火を得ているだろうか?』
彼はこう了知する、
『私はこの見を習熟し修養し多修し、各々で寂止を得、各々で鎮火を得ている』と。
これが彼の第二の、凡夫と共通しない、出世間の、聖なる、会得された智である。
比丘たちよ、そしてさらに聖弟子は、かく熟慮する、
『いったいここ以外に、私が具えている見のような、そのような見を具えている他の沙門や婆羅門はいるのか?』と。
彼はこう了知する、
『私が具えている見のような、そのような見を具えている他の沙門や婆羅門はここ以外にはいない』と。
これが彼の第三の、凡夫と共通しない、出世間の、聖なる、会得された智である。
比丘たちよ、そしてさらに聖弟子は、かく熟慮する、
『正見を具えた者はこのような法性を具えた者になるが、私もそのような法性を具えているか?』と。
それでは比丘たちよ、正見を具えた者はどのような法性を具えた者になるのか?
比丘たちよ、正見を具えた者には、この法性がある、
『およそ犯戒からの出罪が認められるような、そのような何かの犯戒を犯しても、彼はそれをすぐに師や識者たちや同梵行者たちのなかに告白し開示し明白にする。
告白し、開示し、明白にしてから今後の防護に至る。』
たとえば比丘たちよ、(動きの)鈍い、仰向けに横たわる幼児が手や足で火種にさわると、すぐに引き戻すように。
まさにそのように比丘たちよ、正見を具えた者には、この法性がある、
『およそ犯戒からの出罪が認められるような、そのような何かの犯戒を犯しても、彼はそれをすぐに師や識者たちや同梵行者たちのなかに告白し開示し明白にする。
告白し、開示し、明白にしてから今後の防護に至る。』
彼はこう了知する、
『正見を具えた者はこのような法性を具えた者になるが、私もそのような法性を具えている』と。
これが彼の第四の、凡夫と共通しない、出世間の、聖なる、会得された智である。
比丘たちよ、そしてさらに聖弟子は、かく熟慮する、
『正見を具えた者はこのような法性を具えた者になるが、私もそのような法性を具えているか?』と。
それでは比丘たちよ、正見を具えた者はどのような法性を具えた者になるのか?
比丘たちよ、正見を具えた者には、この法性がある、
『同梵行者たちには様々な何らかの所用があるが、そこで何かの活動に耽ったときでも、彼には増上戒の学びへの、増上心の学びへの、増上慧の学びへの激しい待望がある』と。
たとえば比丘たちよ、牝牛が幼い仔牛から柱を引き抜き、仔牛を取り去る。
まさにそのように比丘たちよ、正見を具えた者には、この法性がある、
『同梵行者たちには様々な何らかの所用があるが、そこで何かの活動に耽ったときでも、彼には増上戒の学びへの、増上心の学びへの、増上慧の学びへの激しい待望がある』と。
彼はこう了知する、
『正見を具えた者はこのような法性を具えた者になるが、私もそのような法性を具えている』と。
これが彼の第五の、凡夫と共通しない、出世間の、聖なる、会得された智である。
比丘たちよ、そしてさらに聖弟子は、かく熟慮する、
『正見を具えた者はこのような力量を具えた者になるが、私もそのような力量を具えているか?』と。
それでは比丘たちよ、正見を具えた者はどのような力量を具えた者になるのか?
比丘たちよ、正見を具えた者には、この力量がある。如来により説かれた法と律が示されるとき、彼は骨をしっかりさせて作意し一心に集中して、耳を傾け法を聞く。
彼はこう了知する、
『正見を具えた者はこのような力量を具えた者になるが、私もそのような力量を具えている』と。
これが彼の第六の、凡夫と共通しない、出世間の、聖なる、会得された智である。
比丘たちよ、そしてさらに聖弟子は、かく熟慮する、
『正見を具えた者はこのような力量を具えた者になるが、私もそのような力量を具えているか?』と。
それでは比丘たちよ、正見を具えた者はどのような力量を具えた者になるのか?
比丘たちよ、正見を具えた者には、この力量がある。ここに比丘が如来により説かれた法と律が示されるとき、意味に感銘を受け、法に感銘を受け、法に伴う悦を受ける。
彼はこう了知する、
『正見を具えた者はこのような力量を具えた者になるが、私もそのような力量を具えている』と。
これが彼の第七の、凡夫と共通しない、出世間の、聖なる、会得された智である。
比丘たちよ、このように七支分を具えた聖弟子には、預流果の実証のために、法性がよく捜索された者となる。
比丘たちよ、このように七支分を具えた聖弟子は、預流果を具えたものとなる」と。
世尊はこう言われた。
意に適った彼ら比丘たちは、世尊の所説に歓喜したという。
‘‘Kathañca, bhikkhave, yāyaṃ diṭṭhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāya?
Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhati .
‘atthi nu kho me taṃ pariyuṭṭhānaṃ ajjhattaṃ appahīnaṃ, yenāhaṃ pariyuṭṭhānena pariyuṭṭhitacitto yathābhūtaṃ nappajāneyyaṃ na passeyya’nti?
Sace, bhikkhave, bhikkhu kāmarāgapariyuṭṭhito hoti, pariyuṭṭhitacittova hoti.
Sace, bhikkhave, bhikkhu byāpādapariyuṭṭhito hoti, pariyuṭṭhitacittova hoti.
Sace, bhikkhave, bhikkhu thīnamiddhapariyuṭṭhito hoti, pariyuṭṭhitacittova hoti.
Sace, bhikkhave, bhikkhu uddhaccakukkuccapariyuṭṭhito hoti, pariyuṭṭhitacittova hoti.
Sace, bhikkhave, bhikkhu vicikicchāpariyuṭṭhito hoti, pariyuṭṭhitacittova hoti.
Sace, bhikkhave, bhikkhu idhalokacintāya pasuto hoti, pariyuṭṭhitacittova hoti.
Sace, bhikkhave, bhikkhu paralokacintāya pasuto hoti, pariyuṭṭhitacittova hoti.
Sace, bhikkhave, bhikkhu bhaṇḍanajāto kalahajāto vivādāpanno aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudanto viharati, pariyuṭṭhitacittova hoti.
So evaṃ pajānāti .
‘natthi kho me taṃ pariyuṭṭhānaṃ ajjhattaṃ appahīnaṃ, yenāhaṃ pariyuṭṭhānena pariyuṭṭhitacitto yathābhūtaṃ nappajāneyyaṃ na passeyyaṃ.
Suppaṇihitaṃ me mānasaṃ saccānaṃ bodhāyā’ti.
Idamassa paṭhamaṃ ñāṇaṃ adhigataṃ hoti ariyaṃ lokuttaraṃ asādhāraṇaṃ puthujjanehi.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati .
‘imaṃ nu kho ahaṃ diṭṭhiṃ āsevanto bhāvento bahulīkaronto labhāmi paccattaṃ samathaṃ, labhāmi paccattaṃ nibbuti’nti?
So evaṃ pajānāti .
‘imaṃ kho ahaṃ diṭṭhiṃ āsevanto bhāvento bahulīkaronto labhāmi paccattaṃ samathaṃ, labhāmi paccattaṃ nibbuti’nti.
Idamassa dutiyaṃ ñāṇaṃ adhigataṃ hoti ariyaṃ lokuttaraṃ asādhāraṇaṃ puthujjanehi.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati .
‘yathā rūpāyāhaṃ diṭṭhiyā samannāgato, atthi nu kho ito bahiddhā añño samaṇo vā brāhmaṇo vā tathārūpāya diṭṭhiyā samannāgato’ti?
So evaṃ pajānāti .
‘yathārūpāyāhaṃ diṭṭhiyā samannāgato, natthi ito bahiddhā añño samaṇo vā brāhmaṇo vā tathārūpāya diṭṭhiyā samannāgato’ti.
Idamassa tatiyaṃ ñāṇaṃ adhigataṃ hoti ariyaṃ lokuttaraṃ asādhāraṇaṃ puthujjanehi.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati .
‘yathārūpāya dhammatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato, ahampi tathārūpāya dhammatāya samannāgato’ti.
Kathaṃrūpāya ca, bhikkhave, dhammatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato?
Dhammatā esā, bhikkhave, diṭṭhisampannassa puggalassa .
‘kiñcāpi tathārūpiṃ āpattiṃ āpajjati, yathārūpāya āpattiyā vuṭṭhānaṃ paññāyati, atha kho naṃ khippameva satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu deseti vivarati uttānīkaroti;
desetvā vivaritvā uttānīkatvā āyatiṃ saṃvaraṃ āpajjati’.
Seyyathāpi, bhikkhave, daharo kumāro mando uttānaseyyako hatthena vā pādena vā aṅgāraṃ akkamitvā khippameva paṭisaṃharati;
evameva kho, bhikkhave, dhammatā esā diṭṭhisampannassa puggalassa .
‘kiñcāpi tathārūpiṃ āpattiṃ āpajjati yathārūpāya āpattiyā vuṭṭhānaṃ paññāyati, atha kho naṃ khippameva satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu deseti vivarati uttānīkaroti;
desetvā vivaritvā uttānīkatvā āyatiṃ saṃvaraṃ āpajjati’.
So evaṃ pajānāti .
‘yathārūpāya dhammatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato, ahampi tathārūpāya dhammatāya samannāgato’ti.
Idamassa catutthaṃ ñāṇaṃ adhigataṃ hoti ariyaṃ lokuttaraṃ asādhāraṇaṃ puthujjanehi.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati .
‘yathārūpāya dhammatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato, ahampi tathārūpāya dhammatāya samannāgato’ti.
Kathaṃrūpāya ca, bhikkhave, dhammatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato?
Dhammatā esā, bhikkhave, diṭṭhisampannassa puggalassa .
‘kiñcāpi yāni tāni sabrahmacārīnaṃ uccāvacāni kiṃkaraṇīyāni tattha ussukkaṃ āpanno hoti, atha khvāssa tibbāpekkhā hoti adhisīlasikkhāya adhicittasikkhāya adhipaññāsikkhāya’.
Seyyathāpi, bhikkhave, gāvī taruṇavacchā thambañca ālumpati vacchakañca apacinati;
evameva kho, bhikkhave, dhammatā esā diṭṭhisampannassa puggalassa .
‘kiñcāpi yāni tāni sabrahmacārīnaṃ uccāvacāni kiṃkaraṇīyāni tattha ussukkaṃ āpanno hoti, atha khvāssa tibbāpekkhā hoti adhisīlasikkhāya adhicittasikkhāya adhipaññāsikkhāya’.
So evaṃ pajānāti .
‘yathārūpāya dhammatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato, ahampi tathārūpāya dhammatāya samannāgato’ti.
Idamassa pañcamaṃ ñāṇaṃ adhigataṃ hoti ariyaṃ lokuttaraṃ asādhāraṇaṃ puthujjanehi.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati .
‘yathārūpāya balatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato, ahampi tathārūpāya balatāya samannāgato’ti.
Kathaṃrūpāya ca, bhikkhave, balatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato?
Balatā esā, bhikkhave, diṭṭhisampannassa puggalassa yaṃ tathāgatappavedite dhammavinaye desiyamāne aṭṭhiṃkatvā manasikatvā sabbacetasā [sabbacetaso (sī. syā. kaṃ. pī.), sabbaṃ cetasā (ka.)] samannāharitvā ohitasoto dhammaṃ suṇāti.
So evaṃ pajānāti .
‘yathārūpāya balatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato, ahampi tathārūpāya balatāya samannāgato’ti.
Idamassa chaṭṭhaṃ ñāṇaṃ adhigataṃ hoti ariyaṃ lokuttaraṃ asādhāraṇaṃ puthujjanehi.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati .
‘yathārūpāya balatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato, ahampi tathārūpāya balatāya samannāgato’ti.
Kathaṃrūpāya ca, bhikkhave, balatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato?
Balatā esā, bhikkhave, diṭṭhisampannassa puggalassa yaṃ tathāgatappavedite dhammavinaye desiyamāne labhati atthavedaṃ, labhati dhammavedaṃ, labhati dhammūpasaṃhitaṃ pāmojjaṃ.
So evaṃ pajānāti .
‘yathārūpāya balatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato, ahampi tathārūpāya balatāya samannāgato’ti.
Idamassa sattamaṃ ñāṇaṃ adhigataṃ hoti ariyaṃ lokuttaraṃ asādhāraṇaṃ puthujjanehi.
‘‘Evaṃ sattaṅgasamannāgatassa kho, bhikkhave, ariyasāvakassa dhammatā susamanniṭṭhā hoti sotāpattiphalasacchikiriyāya.
Evaṃ sattaṅgasamannāgato kho, bhikkhave, ariyasāvako sotāpattiphalasamannāgato hotī’’ti.
Idamavoca bhagavā.
Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.
