nimitta
特相有様

:d: 相、因相, 前兆, 瑞兆, 徴相, 特相, 占相, 現相, 婬相, 界標, 標識, 理由
[nt.] sign; omen; portent; cause


頻出語で、微(しるし)、兆(きざ)し、はっきりわかる特徴、サイン、イメージのことです。映像だけでなく音やにおい、味、接触も含むようです。
一部の文章にしか適用できませんが、わかりやすくするために有様という訳語も追加しておきます。
私見ですが、saññā:にストックされるイメージのように思います。

類語 pubbanimitta:前兆、anuvyañjana:随相、vyañjana:相、文字、animitta:無相の、無相


●pubbanimitta = pubba:前に+nimitta:特相 = 前兆

‘‘Sūriyassa, bhikkhave, udayato etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ, yadidaṃ .「比丘たちよ、太陽の出現に先立ち、前兆となるもの。それはすなわち、
aruṇuggaṃ; 朝焼けです。
出典: sn46.13

🟦特相🟦

‘‘Kathañcāvuso, indriyesu guttadvāro hoti? では友よ、諸根においてが護られた者はどのようでしょうか?
Idhāvuso, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. 友よ、ここに比丘はを見ても特相をつかまず随相をつかみません。
出典: sn35.120
‘‘kathaṃ nu kho, bhante, jānato kathaṃ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na hontī’’ti?「尊者よ、いったいどのように知りどのように見る者には、このあるにおける、そして外のあらゆる特相における我執我所執随眠がないのですか?」と。
出典: sn18.21
‘‘Kathañca, gahapati, niketasārī hoti? では居士よ、『住まいに行く者』はどのようでしょうか?
Rūpanimittaniketavisāravinibandhā kho, gahapati, ‘niketasārī’ti vuccati. 特相における住まいの拡大と繋縛ゆえに『住まいに行く者』と言われます。
出典: sn22.3
Animitto, bhikkhave, samādhi bhāvito bahulīkato mahapphalo hoti mahānisaṃso. 比丘たちよ、修養され多修された無相大果大益があります。
出典: sn22.80
So sabbaṃ dhammaṃ abhijānāti, sabbaṃ dhammaṃ abhiññāya sabbaṃ dhammaṃ parijānāti, sabbaṃ dhammaṃ pariññāya sabbanimittāni aññato passati, cakkhuṃ aññato passati, rūpe… 彼は一切証知します。一切証知してから一切遍知します。一切遍知してから、一切の諸特相を他のものと見、1)を他のものと見、諸色を …中略…
1)
➡『私ではない』と見る、sn35.72等参照。
出典: sn35.80
‘‘Rūpaṃ disvā sati muṭṭhā, piyaṃ nimittaṃ manasi karoto;色彩を見て愛し特相作意する者には は忘れられ
Sārattacitto vedeti, tañca ajjhosa [ajjhosāya (sī.)] tiṭṭhati. 染着したの者は感受し それに固執しとどま
出典: sn35.95
‘etha tumhe, bhikkhave, indriyesu guttadvārā viharatha.『さあ比丘たちよ、諸根においてが護られた者として住しなさい。
Cakkhunā rūpaṃ disvā mā nimittaggāhino ahuvattha, mānubyañjanaggāhino. を見て、特相をつかむ者、随相をつかむ者であってはならない。
出典: sn35.127
Nimittassādagathitaṃ [nimittassādagadhitaṃ (syā. kaṃ. ka.) ma. ni. 3.316-317] vā, bhikkhave, viññāṇaṃ tiṭṭhamānaṃ tiṭṭheyya, anubyañjanassādagathitaṃ vā tasmiñce samaye kālaṃ kareyya, ṭhānametaṃ vijjati, yaṃ dvinnaṃ gatīnaṃ aññataraṃ gatiṃ gaccheyya . 比丘たちよ、もし特相楽味繋がれたまま、あるいは随相楽味繋がれたままとどまり、そしてそのときに最期を迎えるなら、二つの行き先のうちのどちらかへ至るべき道理があります。
nirayaṃ vā, tiracchānayoniṃ vā. 地獄に、あるいは畜生胎に。
出典: sn35.235
‘‘Saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhitaṃ kho, gahapati, bhikkhuṃ tayo phassā phusanti – 居士よ、想受滅等至から出定した比丘に、三つのが触れます ——
suññato phasso, animitto phasso, appaṇihito phasso’’ti. 空性と、無相と、所望なきです」と。
出典: sn41.6
‘‘Sūriyassa, bhikkhave, udayato etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ, yadidaṃ .「比丘たちよ、太陽の出現に先立ち、前兆となるもの。それはすなわち、
aruṇuggaṃ; 朝焼けです。
出典: sn45.49
‘idha bhikkhu sabbanimittānaṃ amanasikārā animittaṃ cetosamādhiṃ upasampajja viharati.『ここに比丘は、一切特相の不作意により無相心定成就して住する。
出典: sn40.9
‘‘Sa kho so, bhikkhave, bālo abyatto akusalo sūdo sakassa bhattu nimittaṃ na uggaṇhāti . そして比丘たちよ、その愚かで未熟で巧みでない料理人は自分の主人の特相把握しません ——
‘idaṃ vā me ajja bhattu sūpeyyaṃ ruccati, imassa vā abhiharati, imassa vā bahuṃ gaṇhāti, imassa vā vaṇṇaṃ bhāsati.『今日、このスープが私の主人に好まれた。これを口に運んだ。これを多く取った。これを褒めた。
出典: sn47.8

sn51.10:「しかしアーナンダ尊者は、世尊により粗雑特相がなされ、粗雑な暗示がなされても見抜くことができなかった。」

🟦有様🟦

‘‘Seyyathāpi, āvuso ānanda, itthī vā puriso vā daharo yuvā maṇḍanakajātiko ādāse vā parisuddhe pariyodāte acche vā udakapatte sakaṃ mukhanimittaṃ paccavekkhamāno upādāya passeyya, no anupādāya; たとえば友アーナンダよ、男あるいは女の装飾好きの若者が、遍浄曇りなき鏡や透明な水鉢で自分の顔の有様精査するとき、取着して見るでしょう。取着せずではないのです。
出典: sn22.83
‘‘Seyyathāpi, brāhmaṇa, udapatto saṃsaṭṭho lākhāya vā haliddiyā vā nīliyā vā mañjiṭṭhāya vā. たとえば婆羅門よ、漆か鬱金2)か藍か茜が混じった水の鉢があります。
Tattha cakkhumā puriso sakaṃ mukhanimittaṃ paccavekkhamāno yathābhūtaṃ na jāneyya na passeyya. そこで、ある男性が精査しても、自分の顔の有様如実に知らず見ないでしょう。
2)
ウコン≒ターメリック:黄色の染料
出典: sn46.55