相、因相, 前兆, 瑞兆, 徴相, 特相, 占相, 現相, 婬相, 界標, 標識, 理由
[nt.] sign; omen; portent; cause
頻出語で、微(しるし)、兆(きざ)し、はっきりわかる特徴、サイン、イメージのことです。映像だけでなく音やにおい、味、接触も含むようです。
一部の文章にしか適用できませんが、わかりやすくするために有様という訳語も追加しておきます。
私見ですが、saññā:想にストックされるイメージのように思います。
類語 pubbanimitta:前兆、anuvyañjana:随相、vyañjana:相、文字、animitta:無相の、無相
●pubbanimitta = pubba:前に+nimitta:特相 = 前兆
| ‘‘Sūriyassa, bhikkhave, udayato etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ, yadidaṃ . | 「比丘たちよ、太陽の出現に先立ち、前兆となるもの。それはすなわち、 |
| aruṇuggaṃ; | 朝焼けです。 |
🟦特相🟦
| ‘‘Kathañcāvuso, indriyesu guttadvāro hoti? | では友よ、諸根において門が護られた者はどのようでしょうか? |
| Idhāvuso, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. | 友よ、ここに比丘は眼で色を見ても特相をつかまず随相をつかみません。 |
| ‘‘kathaṃ nu kho, bhante, jānato kathaṃ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na hontī’’ti? | 「尊者よ、いったいどのように知りどのように見る者には、この識ある身における、そして外のあらゆる特相における我執、我所執、慢随眠がないのですか?」と。 |
| ‘‘Kathañca, gahapati, niketasārī hoti? | では居士よ、『住まいに行く者』はどのようでしょうか? |
| Rūpanimittaniketavisāravinibandhā kho, gahapati, ‘niketasārī’ti vuccati. | 色特相における住まいの拡大と繋縛ゆえに『住まいに行く者』と言われます。 |
| Animitto, bhikkhave, samādhi bhāvito bahulīkato mahapphalo hoti mahānisaṃso. | 比丘たちよ、修養され多修された無相の定は大果、大益があります。 |
| So sabbaṃ dhammaṃ abhijānāti, sabbaṃ dhammaṃ abhiññāya sabbaṃ dhammaṃ parijānāti, sabbaṃ dhammaṃ pariññāya sabbanimittāni aññato passati, cakkhuṃ aññato passati, rūpe… | 彼は一切の法を証知します。一切の法を証知してから一切の法を遍知します。一切の法を遍知してから、一切の諸特相を他のものと見、1)眼を他のものと見、諸色を …中略… |
| ‘‘Rūpaṃ disvā sati muṭṭhā, piyaṃ nimittaṃ manasi karoto; | 『色彩を見て愛しい特相を作意する者には 念は忘れられ |
| Sārattacitto vedeti, tañca ajjhosa [ajjhosāya (sī.)] tiṭṭhati. | 染着した心の者は感受し それに固執してとどまる |
| ‘etha tumhe, bhikkhave, indriyesu guttadvārā viharatha. | 『さあ比丘たちよ、諸根において門が護られた者として住しなさい。 |
| Cakkhunā rūpaṃ disvā mā nimittaggāhino ahuvattha, mānubyañjanaggāhino. | 眼で色を見て、特相をつかむ者、随相をつかむ者であってはならない。 |
| Nimittassādagathitaṃ [nimittassādagadhitaṃ (syā. kaṃ. ka.) ma. ni. 3.316-317] vā, bhikkhave, viññāṇaṃ tiṭṭhamānaṃ tiṭṭheyya, anubyañjanassādagathitaṃ vā tasmiñce samaye kālaṃ kareyya, ṭhānametaṃ vijjati, yaṃ dvinnaṃ gatīnaṃ aññataraṃ gatiṃ gaccheyya . | 比丘たちよ、もし特相の楽味に繋がれたまま、あるいは随相の楽味に繋がれたまま識がとどまり、そしてそのときに最期を迎えるなら、二つの行き先のうちのどちらかへ至るべき道理があります。 |
| nirayaṃ vā, tiracchānayoniṃ vā. | 地獄に、あるいは畜生胎に。 |
| ‘‘Saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhitaṃ kho, gahapati, bhikkhuṃ tayo phassā phusanti – | 「居士よ、想受滅等至から出定した比丘に、三つの触が触れます —— |
| suññato phasso, animitto phasso, appaṇihito phasso’’ti. | 空性の触と、無相の触と、所望なき触です」と。 |
| ‘‘Sūriyassa, bhikkhave, udayato etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ, yadidaṃ . | 「比丘たちよ、太陽の出現に先立ち、前兆となるもの。それはすなわち、 |
| aruṇuggaṃ; | 朝焼けです。 |
| ‘idha bhikkhu sabbanimittānaṃ amanasikārā animittaṃ cetosamādhiṃ upasampajja viharati. | 『ここに比丘は、一切の特相の不作意により無相心定を成就して住する。 |
| ‘‘Sa kho so, bhikkhave, bālo abyatto akusalo sūdo sakassa bhattu nimittaṃ na uggaṇhāti . | そして比丘たちよ、その愚かで未熟で巧みでない料理人は自分の主人の特相を把握しません —— |
| ‘idaṃ vā me ajja bhattu sūpeyyaṃ ruccati, imassa vā abhiharati, imassa vā bahuṃ gaṇhāti, imassa vā vaṇṇaṃ bhāsati. | 『今日、このスープが私の主人に好まれた。これを口に運んだ。これを多く取った。これを褒めた。 |
sn51.10:「しかしアーナンダ尊者は、世尊により粗雑な特相がなされ、粗雑な暗示がなされても見抜くことができなかった。」
🟦有様🟦
| ‘‘Seyyathāpi, āvuso ānanda, itthī vā puriso vā daharo yuvā maṇḍanakajātiko ādāse vā parisuddhe pariyodāte acche vā udakapatte sakaṃ mukhanimittaṃ paccavekkhamāno upādāya passeyya, no anupādāya; | たとえば友アーナンダよ、男あるいは女の装飾好きの若者が、遍浄で曇りなき鏡や透明な水鉢で自分の顔の有様を精査するとき、取着して見るでしょう。取着せずではないのです。 |
| ‘‘Seyyathāpi, brāhmaṇa, udapatto saṃsaṭṭho lākhāya vā haliddiyā vā nīliyā vā mañjiṭṭhāya vā. | たとえば婆羅門よ、漆か鬱金2)か藍か茜が混じった水の鉢があります。 |
| Tattha cakkhumā puriso sakaṃ mukhanimittaṃ paccavekkhamāno yathābhūtaṃ na jāneyya na passeyya. | そこで、眼ある男性が精査しても、自分の顔の有様を如実に知らず見ないでしょう。 |