mn26(6) 『聖求経(6)』 (しょうぐきょう、 Pāsarāsisuttaṃ、パーサラーシ・スッタ)
比丘たちよ、これら五欲がある。
五とは何か。
眼で識られる、望ましき、所愛の、好みの、愛しき、欲を近寄せ、魅了する諸色(色彩)。
耳により識られる、望ましき、所愛の、好みの、愛しき、欲を近寄せ、魅了する諸声。
鼻で識られる、望ましき、所愛の、好みの、愛しき、欲を近寄せ、魅了する諸香。
舌で識られる、望ましき、所愛の、好みの、愛しき、欲を近寄せ、魅了する諸味。
身により識られる、望ましき、所愛の、好みの、愛しき、欲を近寄せ、魅了する諸接触。
比丘たちよ、これらが五欲である。
比丘たちよ、沙門、婆羅門の誰であれ、これら五欲に繋がれ夢中になって捕らえられ、危難を見ず、出離の智慧なく享受する者たち。彼らはこのようであると知られるべきである。
『不幸に陥った、災難に陥った、悪しき者の欲しいままにされる者』
たとえば比丘たちよ、林に住む鹿が(欲に)拘束されて罠の集まりの上に座るとしよう。
その鹿はこのようであると知られるべきである。
『不幸に陥った、災難に陥った、猟師の欲しいままにされる(鹿)。
たとえ猟師が来ても、欲するところに立ち去ろうとしない』と。
まさにそのように比丘たちよ、沙門、婆羅門の誰であれ、これら五欲に繋がれ夢中になって捕らえられ、危難を見ず、出離の智慧なく享受する者たち。彼らはこのようであると知られるべきである。
『不幸に陥った、災難に陥った、悪しき者の欲しいままにされる者』
比丘たちよ、沙門、婆羅門の誰であれ、これら五欲に繋がれず夢中にならず捕らわれず、危難を見て出離の智慧ありて享受する者たち。彼らはこのようであると知られるべきである。
『不幸に陥らず、災難に陥らない、悪しき者の欲しいままにされない者』
たとえば比丘たちよ、林に住む鹿が(欲に)拘束されず罠の集まりの上に座るとしよう。
その鹿はこのようであると知られるべきである。
『不幸に陥らず、災難に陥らず、猟師の欲しいままにされない(鹿)。
たとえ猟師が来ても、欲するところに立ち去るであろう』と。
まさにそのように比丘たちよ、沙門、婆羅門の誰であれ、これら五欲に繋がれず夢中にならず捕らわれず、危難を見て出離の智慧ありて享受する者たち。彼らはこのようであると知られるべきである。
『不幸に陥らず、災難に陥らない、悪しき者の欲しいままにされない者』
たとえば比丘たちよ、林に住む、林野や山腹をゆく鹿が安心して歩み、安心して立ち止まり、安心して座り、安心して横になる(とする)。
それはなぜか?
比丘たちよ、猟師の認識範囲に行かないから。
まさにそのように比丘たちよ、ここに比丘はひたすら諸欲から遠離して、不善諸法から遠離して、尋あり伺ある、遠離より生じた喜悦と楽ある初禅を成就して住する。
比丘たちよ、この比丘は魔を盲目にした者、足跡なく悪魔の目を打って見えなくした者と呼ばれる。
そしてさらに比丘たちよ、比丘は尋と伺の寂静により、内に明浄ある・心の統一した・尋なき伺なき・定より生じた喜悦と楽ある第二禅を成就して住する。
比丘たちよ、この比丘は魔を盲目にした者、足跡なく悪魔の目を打って見えなくした者と呼ばれる。
そしてさらに比丘たちよ、比丘は喜悦の離貪により捨ありて住し、正念正知ある者として身による楽を体験し、かの聖者たちが告げる『捨と念ある楽住者』として第三禅を成就して住する。
比丘たちよ、この比丘は魔を盲目にした者、足跡なく悪魔の目を打って見えなくした者と呼ばれる。
そしてさらに比丘たちよ、比丘は楽の断により、苦の断により、これまでの嬉・憂のまさに消滅により、不苦不楽の・遍浄な捨と念ある第四禅を成就して住する。
比丘たちよ、この比丘は魔を盲目にした者、足跡なく悪魔の目を打って見えなくした者と呼ばれる。
そしてさらに比丘たちよ、比丘は色想の完全なる超越により・有対想の消滅により・種々想の不作意により『虚空は果てがない』という虚空無辺処を成就して住する。
比丘たちよ、この比丘は魔を盲目にした者、足跡なく悪魔の目を打って見えなくした者と呼ばれる。
そしてさらに比丘たちよ、比丘は虚空無辺処を完全に超越して、『識は果てがない』という、識無辺処を成就して住する。
比丘たちよ、この比丘は魔を盲目にした者、足跡なく悪魔の目を打って見えなくした者と呼ばれる。
そしてさらに比丘たちよ、比丘は識無辺処を完全に超越して、『何もない』という無所有処を成就して住する。
比丘たちよ、この比丘は魔を盲目にした者、足跡なく悪魔の目を打って見えなくした者と呼ばれる。
そしてさらに比丘たちよ、比丘は無所有処を超越して非想非非想処を成就して住する。
比丘たちよ、この比丘は魔を盲目にした者、足跡なく悪魔の目を打って見えなくした者と呼ばれる。
そしてさらに比丘たちよ、比丘は非想非非想処を完全に超越して、想受滅を成就して住する。そして智慧により見て、彼の諸漏は完全に尽きている。
比丘たちよ、この比丘は魔を盲目にした者、足跡なく悪魔の目を打って見えなくした者と呼ばれる。
世間について執着を渡った者は安心して歩み、安心して立ち止まり、安心して座り、安心して横になる。
それはなぜか?
比丘たちよ、悪しき者の認識範囲に行かないから」と。
世尊はこう言われた。
意に適った彼ら比丘たちは、世尊の所説に歓喜したという。
‘‘Pañcime, bhikkhave, kāmaguṇā.
Katame pañca?
Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā…pe…
ghānaviññeyyā gandhā…
jivhāviññeyyā rasā…
kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā.
Ime kho, bhikkhave, pañca kāmaguṇā.
Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā ime pañca kāmaguṇe gathitā mucchitā ajjhopannā anādīnavadassāvino anissaraṇapaññā paribhuñjanti, te evamassu veditabbā .
‘anayamāpannā byasanamāpannā yathākāmakaraṇīyā pāpimato’ [pāpimato’’ti (?)].
‘Seyyathāpi, bhikkhave, āraññako mago baddho pāsarāsiṃ adhisayeyya.
So evamassa veditabbo .
anayamāpanno byasanamāpanno yathākāmakaraṇīyo luddassa.
Āgacchante ca pana ludde yena kāmaṃ na pakkamissatī’ti.
Evameva kho, bhikkhave, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā ime pañca kāmaguṇe gathitā mucchitā ajjhopannā anādīnavadassāvino anissaraṇapaññā paribhuñjanti, te evamassu veditabbā .
‘anayamāpannā byasanamāpannā yathākāmakaraṇīyā pāpimato’.
Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā ime pañca kāmaguṇe agathitā amucchitā anajjhopannā ādīnavadassāvino nissaraṇapaññā paribhuñjanti, te evamassu veditabbā .
‘na anayamāpannā na byasanamāpannā na yathākāmakaraṇīyā pāpimato’.
‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, āraññako mago abaddho pāsarāsiṃ adhisayeyya.
So evamassa veditabbo .
‘na anayamāpanno na byasanamāpanno na yathākāmakaraṇīyo luddassa.
Āgacchante ca pana ludde yena kāmaṃ pakkamissatī’ti.
Evameva kho, bhikkhave, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā ime pañca kāmaguṇe agathitā amucchitā anajjhopannā ādīnavadassāvino nissaraṇapaññā paribhuñjanti, te evamassu veditabbā .
‘na anayamāpannā na byasanamāpannā na yathākāmakaraṇīyā pāpimato’.
‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, āraññako mago araññe pavane caramāno vissattho gacchati, vissattho tiṭṭhati, vissattho nisīdati, vissattho seyyaṃ kappeti.
Taṃ kissa hetu?
Anāpāthagato, bhikkhave, luddassa.
Evameva kho, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati.
Ayaṃ vuccati, bhikkhave, bhikkhu andhamakāsi māraṃ apadaṃ, vadhitvā māracakkhuṃ adassanaṃ gato pāpimato.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati.
Ayaṃ vuccati, bhikkhave…pe… pāpimato.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati, sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati.
Ayaṃ vuccati, bhikkhave…pe… pāpimato.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati.
Ayaṃ vuccati, bhikkhave…pe… pāpimato.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati.
Ayaṃ vuccati, bhikkhave…pe… pāpimato.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma ‘anantaṃ viññāṇa’nti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati.
Ayaṃ vuccati, bhikkhave…pe… pāpimato.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati.
Ayaṃ vuccati, bhikkhave…pe… pāpimato.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati.
Ayaṃ vuccati, bhikkhave…pe… pāpimato.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati, paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti.
Ayaṃ vuccati, bhikkhave, bhikkhu andhamakāsi māraṃ apadaṃ, vadhitvā māracakkhuṃ adassanaṃ gato pāpimato.
Tiṇṇo loke visattikaṃ vissattho gacchati, vissattho tiṭṭhati, vissattho nisīdati, vissattho seyyaṃ kappeti.
Taṃ kissa hetu?
Anāpāthagato, bhikkhave, pāpimato’’ti.
Idamavoca bhagavā.
Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.
