mn31(2) 『牛角林小経(2)』 (ぎゅうかくりんしょうきょう、 Cūḷagosiṅgasuttaṃ、チューラゴーシンガ・スッタ)
「それではアヌルッダたちよ、このように熱心に自ら勤め住する君たちには何らかの人法を超えた聖者にふさわしい卓越した智見、安住の会得はあるのか?」と。
「どうして(そうで)ないことがあるでしょうか、尊者よ。
ここに尊者よ、我々は望むままに、まさに諸欲から遠離して、不善諸法から遠離して、尋あり伺ある、遠離より生じた喜悦と楽ある初禅を成就して住します。
尊者よ、これこそが熱心に自ら勤め住する我々の人法を超えた聖者にふさわしい卓越した智見、安住の会得ではないのでしょうか」と。
「善きかな、善きかな、アヌルッダたちよ。
それではアヌルッダたちよ、君たちには、この住法の超越したところ、この住法の鎮静したところにある、他の、人法を超えた聖者にふさわしい卓越した智見、安住の会得はあるのか?」と。
「どうして(そうで)ないことがあるでしょうか、尊者よ。
ここに尊者よ、我々は望むままに、尋と伺の寂静により、内に明浄ある・心の統一した・尋なき伺なき・定より生じた喜悦と楽ある第二禅を成就して住します。
尊者よ、その住法の超越したところ、その住法の鎮静したところにある、これが他の、人法を超えた聖者にふさわしい卓越した智見、安住の会得です」と。
「善きかな、善きかな、アヌルッダたちよ。
それではアヌルッダたちよ、君たちには、この住法の超越したところ、この住法の鎮静したところにある、他の、人法を超えた聖者にふさわしい卓越した智見、安住の会得はあるのか?」と。
「どうして(そうで)ないことがあるでしょうか、尊者よ。
ここに尊者よ、我々は望むままに、喜悦から離貪し無関心(捨)なる者として住し、正念正知者として身により楽を経験し、聖者たちが
『捨と念ある楽住者』と告げるところの第三禅を成就して住します。
尊者よ、その住法の超越したところ、その住法の鎮静したところにある、これが他の、人法を超えた聖者にふさわしい卓越した智見、安住の会得です」と。
「善きかな、善きかな、アヌルッダたちよ。
それではアヌルッダたちよ、君たちには、この住法の超越したところ、この住法の鎮静したところにある、他の、人法を超えた聖者にふさわしい卓越した智見、安住の会得はあるのか?」と。
「どうして(そうで)ないことがあるでしょうか、尊者よ。
ここに尊者よ、我々は望むままに、楽の断により、苦の断により、これまでの嬉・憂のまさに消滅により、不苦不楽の・遍浄な捨と念ある第四禅を成就して住します。
尊者よ、その住法の超越したところ、その住法の鎮静したところにある、これが他の、人法を超えた聖者にふさわしい卓越した智見、安住の会得です」と。
「善きかな、善きかな、アヌルッダたちよ。
それではアヌルッダたちよ、君たちには、この住法の超越したところ、この住法の鎮静したところにある、他の、人法を超えた聖者にふさわしい卓越した智見、安住の会得はあるのか?」と。
「どうして(そうで)ないことがあるでしょうか、尊者よ。
ここに尊者よ、我々は望むままに、色想の完全なる超越により・有対想の消滅により・種々想の不作意により『虚空は果てがない』という虚空無辺処を成就して住します。
尊者よ、その住法の超越したところ、その住法の鎮静したところにある、これが他の、人法を超えた聖者にふさわしい卓越した智見、安住の会得です」と。
「善きかな、善きかな、アヌルッダたちよ。
それではアヌルッダたちよ、君たちには、この住法の超越したところ、この住法の鎮静したところにある、他の、人法を超えた聖者にふさわしい卓越した智見、安住の会得はあるのか?」と。
「どうして(そうで)ないことがあるでしょうか、尊者よ。
ここに尊者よ、我々は望むままに、完全に虚空無辺処を超越して、『識は無辺なり』という、識無辺処を成就して住します。 … 中略 …
識無辺処を完全に超越して、『何もない』という、無所有処を成就して住します。 … 中略 …
無所有処を完全に超越して非想非非想処を成就して住します。
尊者よ、その住法の超越したところ、その住法の鎮静したところにある、これが他の、人法を超えた聖者にふさわしい卓越した智見、安住の会得です」と。
「善きかな、善きかな、アヌルッダたちよ。
それではアヌルッダたちよ、君たちには、この住法の超越したところ、この住法の鎮静したところにある、他の、人法を超えた聖者にふさわしい卓越した智見、安住の会得はあるのか?」と。
「どうして(そうで)ないことがあるでしょうか、尊者よ。
ここに尊者よ、我々は望むままに、非想非非想処を完全に超越して、想受滅を成就して住します。そして智慧により見て、我々の諸漏は尽き果てています。
尊者よ、その住法の超越したところ、その住法の鎮静したところにある、これが他の、人法を超えた聖者にふさわしい卓越した智見、安住の会得です。
そして尊者よ、この安住よりさらに上の、あるいはより優れた他の安住を我々は見出しません」と。
「善きかな、善きかな、アヌルッダたちよ。
この安住よりさらに上の、あるいはより優れた安住は存在しない」と。
さて世尊はアヌルッダ尊者、ナンディヤ尊者、キミラ尊者に法話によって教示し受持させ鼓舞し欣喜させると、座から起き上がると立ち去られた。
そしてアヌルッダ尊者、ナンディヤ尊者、キミラ尊者は世尊に従い行って、そこから引き返すと、ナンディヤ尊者とキミラ尊者はアヌルッダ尊者にこう言った。
「いったい我々はアヌルッダ尊者へ、そのように伝えたでしょうか?
アヌルッダ尊者は世尊のもとで、我々の諸漏の尽滅に至るまで『我々はこれこれの住法の到達を得た者』と明らかにされましたが」と。
「尊者たちは、私にそのように伝えてはいません。
『我々はこれこれの住法の到達を得た者』とは。しかし尊者たちの心は私の心により巡られて見出されたのです。
『この尊者たちはこれこれの住法の到達を得た者』と。
神霊たちもまた私にこの意味を伝えました。
『この尊者たちはこれこれの住法の到達を得た者』と。
そしてそれは、質問を問われた世尊により授記されました」と。
さてディーガ・パラジャナヤッカは世尊のもとに近づいた。
近づいて世尊に礼拝してから一隅に立った。
一隅に立ったディーガ・パラジャナヤッカは、世尊にこう言った。
「尊者よ、じつにヴァッジ国の利得なり、じつにヴァッジ国の人々のよく得たものだ。阿羅漢・正等覚者たる如来と、これら三人の良家の子息、アヌルッダ尊者、ナンディヤ尊者、キミラ尊者が住するような(ヴァッジは)」と。
ディーガ・パラジャナヤッカの声を聞いて地上の神々は声を続けて発した。
「友よ、じつにヴァッジ国の利得なり、じつにヴァッジ国の人々のよく得たものだ。阿羅漢・正等覚者たる如来と、これら三人の良家の子息、
アヌルッダ尊者、ナンディヤ尊者、キミラ尊者が住するような(ヴァッジは)」と。
土地の神々の声を聞いて四天王天の神々は続いて声を発した。 … 中略 …
三十三天の神々は、 … 中略 …
耶摩天の神々は、 … 中略 …
兜率天の神々は、 … 中略 …
化楽天の神々は、 … 中略 …
他化自在天の神々は、 … 中略 …
梵衆天の神々は続いて声を発した。
「友よ、じつにヴァッジ国の利得なり、じつにヴァッジ国の人々のよく得たものだ。阿羅漢・正等覚者たる如来と、これら三人の良家の子息、
アヌルッダ尊者、ナンディヤ尊者、キミラ尊者が住するような(ヴァッジは)」と。
かくしてその尊者たちはその刹那に、その瞬間に梵天界に至るまで見出された。
「ディーガよ、これはその通り。ディーガよ、これはその通り。
ディーガよ、およそこれら三人の良家の子息が俗家から家なき者へと出家したその良家が、もしこれら三人の良家の子息を、浄信した心をもって追憶するならば、長きにわたってその良家の恩恵と幸福のためになるだろう。
ディーガよ、およそこれら三人の良家の子息が俗家から家なき者へと出家したその集落が、もしこれら三人の良家の子息を、浄信した心をもって追憶するならば、長きにわたってその集落の恩恵と幸福のためになるだろう。
ディーガよ、およそこれら三人の良家の子息が俗家から家なき者へと出家したその村が、もしこれら三人の良家の子息を、浄信した心をもって追憶するならば、長きにわたってその村の恩恵と幸福のためになるだろう。
ディーガよ、およそこれら三人の良家の子息が俗家から家なき者へと出家したその町が、もしこれら三人の良家の子息を、浄信した心をもって追憶するならば、長きにわたってその町の恩恵と幸福のためになるだろう。
ディーガよ、およそこれら三人の良家の子息が俗家から家なき者へと出家したその城塞都市が、もしこれら三人の良家の子息を、浄信した心をもって追憶するならば、長きにわたってその城塞都市の恩恵と幸福のためになるだろう。
ディーガよ、およそこれら三人の良家の子息が俗家から家なき者へと出家したその国が、もしこれら三人の良家の子息を、浄信した心をもって追憶するならば、長きにわたってその国の恩恵と幸福のためになるだろう。
ディーガよ、もし士族たちすべてが、これら三人の良家の子息を、浄信した心をもって追憶するならば、長きにわたって士族たちすべての恩恵と幸福のためになるだろう。
ディーガよ、もし婆羅門たちすべてが、… 中略 …
ディーガよ、もし庶民たちすべてが、… 中略 …
ディーガよ、もし奴隷たちすべてが、これら三人の良家の子息を、浄信した心をもって追憶するならば、長きにわたって奴隷たちすべての恩恵と幸福のためになるだろう。
ディーガよ、もし神々、魔、梵天を含む世界、沙門・婆羅門・王を含む人々が、これら三人の良家の子息を、浄信した心をもって追憶するならば、長きにわたって神々、魔、梵天を含む世界、沙門・婆羅門・王を含む人々の恩恵と幸福のためになるだろう。
ディーガよ、これら三人の良家の子息たちが、多くの人々の利益のため、多くの人々の幸福のため、世間への憐れみのため、神々と人々への意義、利益、幸福のために行道した、その限りを見よ」と。
世尊はこう言われた。
意に適ったディーガ・パラジャナヤッカは、世尊の所説に歓喜したという。
Atthi pana vo, anuruddhā, evaṃ appamattānaṃ ātāpīnaṃ pahitattānaṃ viharantānaṃ uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro’’ti?
‘‘Kiñhi no siyā, bhante!
Idha mayaṃ, bhante, yāvadeva ākaṅkhāma vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharāma.
Ayaṃ kho no, bhante, amhākaṃ appamattānaṃ ātāpīnaṃ pahitattānaṃ viharantānaṃ uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro’’ti.
‘‘Sādhu sādhu, anuruddhā!
Etassa pana vo, anuruddhā, vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paṭippassaddhiyā atthañño uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro’’ti?
‘‘Kiñhi no siyā, bhante!
Idha mayaṃ, bhante, yāvadeva ākaṅkhāma vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharāma.
Etassa, bhante, vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paṭippassaddhiyā ayamañño uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro’’ti.
‘‘Sādhu sādhu, anuruddhā!
Etassa pana vo, anuruddhā, vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paṭippassaddhiyā atthañño uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro’’ti?
‘‘Kiñhi no siyā, bhante!
Idha mayaṃ, bhante, yāvadeva ākaṅkhāma pītiyā ca virāgā upekkhakā ca viharāma, satā ca sampajānā, sukhañca kāyena paṭisaṃvedema, yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti .
‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharāma.
Etassa, bhante, vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paṭippassaddhiyā ayamañño uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro’’ti.
‘‘Sādhu sādhu, anuruddhā!
Etassa pana vo, anuruddhā, vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paṭippassaddhiyā atthañño uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro’’ti?
‘‘Kiñhi no siyā, bhante!
Idha mayaṃ, bhante, yāvadeva ākaṅkhāma sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā, pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā, adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharāma.
Etassa, bhante, vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paṭippassaddhiyā ayamañño uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro’’ti.
‘‘Sādhu sādhu, anuruddhā!
Etassa pana vo, anuruddhā, vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paṭippassaddhiyā atthañño uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro’’ti?
‘‘Kiñhi no siyā, bhante!
Idha mayaṃ, bhante, yāvadeva ākaṅkhāma sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharāma.
Etassa, bhante, vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paṭippassaddhiyā ayamañño uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro’’ti.
‘‘Sādhu sādhu, anuruddhā!
Etassa pana vo, anuruddhā, vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paṭippassaddhiyā atthañño uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro’’ti?
‘‘Kiñhi no siyā, bhante!
Idha mayaṃ, bhante, yāvadeva ākaṅkhāma sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma ‘anantaṃ viññāṇa’nti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharāma…pe…
sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharāma…pe…
sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharāma.
Etassa, bhante, vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paṭippassaddhiyā ayamañño uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro’’ti.
‘‘Sādhu sādhu, anuruddhā!
Etassa pana vo, anuruddhā, vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paṭippassaddhiyā atthañño uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro’’ti?
‘‘Kiñhi no siyā, bhante!
Idha mayaṃ, bhante, yāvadeva ākaṅkhāma sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharāma, paññāya ca no disvā āsavā parikkhīṇā.
Etassa, bhante, vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paṭippassaddhiyā ayamañño uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro.
Imamhā ca mayaṃ, bhante, phāsuvihārā aññaṃ phāsuvihāraṃ uttaritaraṃ vā paṇītataraṃ vā na samanupassāmā’’ti.
‘‘Sādhu sādhu, anuruddhā!
Imamhā phāsuvihārā uttaritaro vā paṇītataro vā phāsuvihāro natthī’’ti.
Atha kho bhagavā āyasmantañca anuruddhaṃ āyasmantañca nandiyaṃ āyasmantañca kimilaṃ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.
Atha kho āyasmā ca anuruddho āyasmā ca nandiyo āyasmā ca kimilo bhagavantaṃ anusaṃyāyitvā [anusaṃsāvetvā (sī.), anusāvetvā (ṭīkā)] tato paṭinivattitvā āyasmā ca nandiyo āyasmā ca kimilo āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavocuṃ .
‘‘kiṃ nu kho mayaṃ āyasmato anuruddhassa evamārocimha .
‘imāsañca imāsañca vihārasamāpattīnaṃ mayaṃ lābhino’ti, yaṃ no āyasmā anuruddho bhagavato sammukhā yāva āsavānaṃ khayā pakāsetī’’ti?
‘‘Na kho me āyasmanto evamārocesuṃ .
‘imāsañca imāsañca vihārasamāpattīnaṃ mayaṃ lābhino’ti, api ca me āyasmantānaṃ cetasā ceto paricca vidito .
‘imāsañca imāsañca vihārasamāpattīnaṃ ime āyasmanto lābhino’ti.
Devatāpi me etamatthaṃ ārocesuṃ .
‘imāsañca imāsañca vihārasamāpattīnaṃ ime āyasmanto lābhino’ti.
Tamenaṃ bhagavatā pañhābhipuṭṭhena byākata’’nti.
Atha kho dīgho parajano yakkho yena bhagavā tenupasaṅkami;
upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi.
Ekamantaṃ ṭhito kho dīgho parajano yakkho bhagavantaṃ etadavoca .
‘‘lābhā vata, bhante, vajjīnaṃ, suladdhalābhā vajjipajāya, yattha tathāgato viharati arahaṃ sammāsambuddho, ime ca tayo kulaputtā .
āyasmā ca anuruddho, āyasmā ca nandiyo, āyasmā ca kimilo’’ti.
Dīghassa parajanassa yakkhassa saddaṃ sutvā bhummā devā saddamanussāvesuṃ .
‘lābhā vata, bho, vajjīnaṃ, suladdhalābhā vajjipajāya, yattha tathāgato viharati arahaṃ sammāsambuddho, ime ca tayo kulaputtā .
āyasmā ca anuruddho, āyasmā ca nandiyo, āyasmā ca kimilo’ti.
Bhummānaṃ devānaṃ saddaṃ sutvā cātumahārājikā devā…pe…
tāvatiṃsā devā…pe…
yāmā devā…pe…
tusitā devā…pe…
nimmānaratī devā…pe…
paranimmitavasavattī devā…pe…
brahmakāyikā devā saddamanussāvesuṃ .
‘‘lābhā vata, bho, vajjīnaṃ, suladdhalābhā vajjipajāya, yattha tathāgato viharati arahaṃ sammāsambuddho, ime ca tayo kulaputtā .
āyasmā ca anuruddho, āyasmā ca nandiyo, āyasmā ca kimilo’’ti.
Itiha te āyasmanto tena khaṇena (tena layena) [( ) sī. syā. pī. potthakesu natthi] tena muhuttena yāvabrahmalokā viditā [saṃviditā (ka.)] ahesuṃ.
‘‘Evametaṃ, dīgha, evametaṃ, dīgha!
Yasmāpi, dīgha, kulā ete tayo kulaputtā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā, tañcepi kulaṃ ete tayo kulaputte pasannacittaṃ anussareyya, tassapāssa kulassa dīgharattaṃ hitāya sukhāya.
Yasmāpi, dīgha, kulaparivaṭṭā ete tayo kulaputtā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā, so cepi kulaparivaṭṭo ete tayo kulaputte pasannacitto anussareyya, tassapāssa kulaparivaṭṭassa dīgharattaṃ hitāya sukhāya.
Yasmāpi, dīgha, gāmā ete tayo kulaputtā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā, so cepi gāmo ete tayo kulaputte pasannacitto anussareyya, tassapāssa gāmassa dīgharattaṃ hitāya sukhāya.
Yasmāpi, dīgha, nigamā ete tayo kulaputtā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā, so cepi nigamo ete tayo kulaputte pasannacitto anussareyya, tassapāssa nigamassa dīgharattaṃ hitāya sukhāya.
Yasmāpi, dīgha, nagarā ete tayo kulaputtā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā, tañcepi nagaraṃ ete tayo kulaputte pasannacittaṃ anussareyya, tassapāssa nagarassa dīgharattaṃ hitāya sukhāya.
Yasmāpi, dīgha, janapadā ete tayo kulaputtā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā, so cepi janapado ete tayo kulaputte pasannacitto anussareyya, tassapāssa janapadassa dīgharattaṃ hitāya sukhāya.
Sabbe cepi, dīgha, khattiyā ete tayo kulaputte pasannacittā anussareyyuṃ, sabbesānaṃpāssa khattiyānaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya.
Sabbe cepi, dīgha, brāhmaṇā…pe…
sabbe cepi, dīgha, vessā…pe…
sabbe cepi, dīgha, suddā ete tayo kulaputte pasannacittā anussareyyuṃ, sabbesānaṃpāssa suddānaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya.
Sadevako cepi, dīgha, loko samārako sabrahmako sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā ete tayo kulaputte pasannacittā anussareyya, sadevakassapāssa lokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya dīgharattaṃ hitāya sukhāya.
Passa, dīgha, yāva ete tayo kulaputtā bahujanahitāya paṭipannā bahujanasukhāya lokānukampāya, atthāya hitāya sukhāya devamanussāna’’nti.
Idamavoca bhagavā.
Attamano dīgho parajano yakkho bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.
