mn25(2) 『撒餌経(2)』 (まきえきょう、 Nivāpasuttaṃ、ニヴァーパ・スッタ)
彼らはそこに飛び込み夢中で食を食べたので陶酔に陥り、陶酔したので放逸に陥り、放逸になったので、その撒き餌であるその世間肉の中で魔の欲しいままにされた。
このように比丘たちよ、かの最初の沙門、婆羅門たちは魔の神変威力から解放されなかった。
比丘たちよ、かの最初の鹿の群れにたとえて、私はこれら最初の沙門、婆羅門たちを言う。
比丘たちよ、そこで第二の沙門、婆羅門たちはこのように相談した。
かの最初の沙門、婆羅門たちは、その撒かれた魔の撒き餌であるそれらの世間肉に飛び込み、夢中で食を食べた。
彼らはそこに飛び込み夢中で食を食べたので陶酔に陥り、陶酔したので放逸に陥り、放逸になったので、その撒き餌であるその世間肉の中で魔の欲しいままにされた。
このように比丘たちよ、かの最初の沙門、婆羅門たちは魔の神変威力から解放されなかった。
我々は撒き餌の食である世間肉をすべて回避し、恐怖の受用から回避して林野処の中に入って住してみようか』と。
彼らは撒き餌の食である世間肉をすべて回避し、恐怖の受用から回避して林野処の中に入って住した。
そこで彼らは野菜を食する者となり、ひえを食する者ともなり、稲を食する者ともなり、ダッドゥラ米を食する者ともなり、こけを食する者ともなり、ぬかを食する者ともなり、
飯汁を食する者となり、胡麻粉を食する者ともなり、草を食する者ともなり、牛糞を食する者ともなり、森で根や果実を食し生き延び、転がった果実の食者となった。
(しかし)夏の後、草や水が壊滅した月に、彼らの身は極度に激やせした。
彼らの極度に激やせした身には、力と活力が衰退した。
力と活力が衰退したので、心解脱が衰退した。
心解脱が衰退したので、彼らはその撒かれた魔の撒き餌であるそれらの世間肉に戻って来た。
彼らは、そこに飛び込み、夢中で食を食べた。
彼らはそこに飛び込み夢中で食を食べたので陶酔に陥り、陶酔したので放逸に陥り、放逸になったので、その撒き餌であるその世間肉の中で魔の欲しいままにされた。
このように比丘たちよ、かの第二の沙門、婆羅門たちも魔の神変威力から解放されなかった。
比丘たちよ、かの第二の鹿の群れにたとえて、私はこれら第二の沙門、婆羅門たちを言う。
比丘たちよ、そこで第三の沙門、婆羅門たちはこのように相談した。
かの最初の沙門、婆羅門たちは、その撒かれた魔の撒き餌であるそれらの世間肉に飛び込み、夢中で食を食べた。 … 中略 …
このようにかの最初の沙門、婆羅門たちは魔の神変威力から解放されなかった。
また、かの第二の沙門、婆羅門たちはこのように相談した。
かの最初の沙門、婆羅門たちは、その撒かれた魔の撒き餌であるそれらの世間肉に飛び込み、夢中で食を食べた。 … 中略 …
このようにかの最初の沙門、婆羅門たちは魔の神変威力から解放されなかった。
我々は撒き餌の食である世間肉をすべて回避し、恐怖の受用から回避して林野処の中に入って住してみようか』と。
彼らは撒き餌の食である世間肉をすべて回避した。
恐怖の受用から回避して林野処の中に入って住した。
そこで彼らは野菜を食する者となり、 … 中略 …
転がった果実の食者となった。
(しかし)夏の後、草や水が壊滅した月に、彼らの身は極度に激やせした。
彼らの極度に激やせした身には、力と活力が衰退した。力と活力が衰退したので、心解脱が衰退した。心解脱が衰退したので、彼らはその撒かれた魔の撒き餌であるそれらの世間肉に戻って来た。
彼らは、そこに飛び込み、夢中で食を食べた。
彼らはそこに飛び込み夢中で食を食べたので陶酔に陥り、陶酔したので放逸に陥り、放逸になったので、その撒き餌であるその世間肉の中で魔の欲しいままにされた。
このようにかの第二の沙門、婆羅門たちは魔の神変威力から解放されなかった。
我々はその撒かれた魔の撒き餌であるそれらの世間肉に近寄り、棲み処を作ってみようか。我々はそこに棲み処を作ってその撒かれた魔の撒き餌であるそれらの世間肉に飛び込まず、夢中にならず食を食べよう。
飛び込まず夢中にならず食を食べるので陶酔に陥るまい。陶酔しないので放逸に陥るまい。不放逸なので、その撒き餌であるその世間肉の中で魔の欲しいままにされまい』と。
彼らはその撒かれた魔の撒き餌であるそれらの世間肉に近寄り、棲み処を作った。
そこで棲み処を作って、その撒かれた魔の撒き餌であるそれらの世間肉に飛び込まず、夢中にならず食を食べた。
彼らはそこに飛び込まず、夢中にならず食を食べたので陶酔に陥らず、陶酔しないので放逸に陥らず、不放逸なので、その撒き餌であるその世間肉の中で魔の欲しいままにされなかった。
けれども、このような見があった、
『世界は永遠である』とも、『世界は永遠でない』とも、
『世界は果てがある』とも、『世界は果てがない』とも、
『命と体は同一である』とも、『命と体は異なる』とも、
『如来は死後に存在する』とも、『如来は死後に存在しない』とも、『如来は死後に存在し、そして存在しない』とも、『如来は死後に存在するのでも、死後に存在しないのでもない』とも。
このように比丘たちよ、かの第三の沙門、婆羅門たちも魔の神変威力から解放されなかった。
比丘たちよ、かの第三の鹿の群れにたとえて、私はこれら第三の沙門、婆羅門たちを言う。
比丘たちよ、そこで第四の沙門、婆羅門たちはこのように相談した。
かの最初の沙門、婆羅門たちは、その撒かれた魔の撒き餌であるそれらの世間肉に飛び込み、夢中で食を食べた。 … 中略 …
このようにかの最初の沙門、婆羅門たちは魔の神変威力から解放されなかった。
また、かの第二の沙門、婆羅門たちもこのように相談した。
かの最初の沙門、婆羅門たちは、 … 中略 …
このようにかの最初の沙門、婆羅門たちは魔の神変威力から解放されなかった。
我々は撒き餌の食である世間肉をすべて回避し、恐怖の受用から回避して林野処の中に入って住してみようか』と。
彼らは撒き餌の食である世間肉をすべて回避した。 … 中略 …
このようにかの第二の沙門、婆羅門たちも魔の神変威力から解放されなかった。
あの第三の沙門、婆羅門たちもこのように相談した。『あの最初の沙門、婆羅門たちは … 中略 …
このようにかの最初の沙門、婆羅門たちは魔の神変威力から解放されなかった。
あの第二の沙門、婆羅門たちもこのように相談した。『あの最初の沙門、婆羅門たちは … 中略 …
このようにかの最初の沙門、婆羅門たちは魔の神変威力から解放されなかった。
我々は撒き餌の食である世間肉をすべて回避し、恐怖の受用から回避して林野処の中に入って住してみようか』と。
彼らは撒き餌の食である世間肉をすべて回避した。 … 中略 …
このようにかの第二の沙門、婆羅門たちも魔の神変威力から解放されなかった。
我々はその撒かれた魔の撒き餌であるそれらの世間肉に近寄り、棲み処を作ってみようか。
我々はそこに棲み処を作ってその撒かれた魔の撒き餌であるそれらの世間肉に飛び込まず、夢中にならず食を食べよう。飛び込まず夢中にならず食を食べるので陶酔に陥るまい。陶酔しないので放逸に陥るまい。不放逸なので、その撒き餌であるその世間肉の中で魔の欲しいままにされまいと。
彼らはその撒かれた魔の撒き餌であるそれらの世間肉に近寄り、棲み処を作った。
そこで棲み処を作って、その撒かれた魔の撒き餌であるそれらの世間肉に飛び込まず、夢中にならず食を食べた。
彼らはそこに飛び込まず、夢中にならず食を食べたので陶酔に陥らず、
陶酔しないので放逸に陥らず、
不放逸なので、その撒き餌であるその世間肉の中で魔の欲しいままにされなかった。
けれども、このような見があった、『世界は永遠である』とも、 … 中略 …
『如来は死後に存在するのでもなく、存在しないのでもない』とも。
このようにかの第三の沙門、婆羅門たちも魔の神変威力から解放されなかった。
我々は魔と魔の仲間の行かないようなところ、そこに棲み処を作ってみようか。
我々はそこに棲み処を作ってその撒かれた魔の撒き餌であるそれらの世間肉に飛び込まず、夢中にならず食を食べよう。飛び込まず夢中にならず食を食べるので陶酔に陥るまい。陶酔しないので放逸に陥るまい。不放逸なので、その撒き餌であるその世間肉の中で魔の欲しいままにされまいと。
彼らは魔と魔の仲間の行かないようなところ、そこに棲み処を作った。
我々はそこに棲み処を作ってその撒かれた魔の撒き餌であるそれらの世間肉に飛び込まず、夢中にならず食を食べた。彼らは飛び込まず夢中にならず食を食べたので陶酔に陥らなかった。陶酔しないので放逸に陥らなかった。不放逸なので、その撒き餌であるその世間肉の中で魔の欲しいままにされなかった。
このように比丘たちよ、かの第四の沙門、婆羅門たちは魔の神変威力から解放された。
比丘たちよ、かの第四の鹿の群れにたとえて、私はこれら第四の沙門、婆羅門たちを言う。
しかし比丘たちよ、何が魔と魔の仲間の行かないようなところなのか?
比丘たちよ、ここに比丘はひたすら諸欲から遠離して、不善諸法から遠離して、尋あり伺ある、遠離より生じた喜悦と楽ある初禅を成就して住する。
比丘たちよ、この比丘は魔を盲目にした者、足跡なく1)悪魔の目を打って見えなくした者と呼ばれる。
そしてさらに比丘たちよ、比丘は尋と伺の寂静により、内に明浄ある・心の統一した・尋なき伺なき・定より生じた喜悦と楽ある第二禅を成就して住する。
比丘たちよ、この比丘は魔を盲目にした者、足跡なく悪魔の目を打って見えなくした者と呼ばれる。
そしてさらに比丘たちよ、比丘は喜悦の離貪により捨ありて住し、正念正知ある者として身による楽を体験し、かの聖者たちが告げる『捨と念ある楽住者』として第三禅を成就して住する。
比丘たちよ、この比丘は魔を盲目にした者、足跡なく悪魔の目を打って見えなくした者と呼ばれる。
そしてさらに比丘たちよ、比丘は楽の断により、苦の断により、これまでの嬉・憂のまさに消滅により、不苦不楽の・遍浄な捨と念ある第四禅を成就して住する。
比丘たちよ、この比丘は魔を盲目にした者、足跡なく悪魔の目を打って見えなくした者と呼ばれる。
そしてさらに比丘たちよ、比丘は色想の完全なる超越により・有対想の消滅により・種々想の不作意により『虚空は果てがない』という虚空無辺処を成就して住する。
比丘たちよ、この比丘は魔を盲目にした者、足跡なく悪魔の目を打って見えなくした者と呼ばれる。
そしてさらに比丘たちよ、比丘は虚空無辺処を完全に超越して、『識は果てがない』という、識無辺処を成就して住する。
比丘たちよ、この比丘は魔を盲目にした者、足跡なく悪魔の目を打って見えなくした者と呼ばれる。
そしてさらに比丘たちよ、比丘は識無辺処を完全に超越して、『何もない』という無所有処を成就して住する。
比丘たちよ、この比丘は魔を盲目にした者、足跡なく悪魔の目を打って見えなくした者と呼ばれる。
そしてさらに比丘たちよ、比丘は無所有処を超越して非想非非想処を成就して住する。
比丘たちよ、この比丘は魔を盲目にした者、足跡なく悪魔の目を打って見えなくした者と呼ばれる。
そしてさらに比丘たちよ、比丘は非想非非想処を完全に超越して、想受滅を成就して住する。
そして智慧により見て、彼の諸漏は尽き果てている。
比丘たちよ、この比丘は魔を盲目にした者、足跡なく悪魔の目を打って見えなくした者、世間における執着を渡った者と呼ばれる」と。
世尊はこう言われた。
意に適った彼ら比丘たちは、世尊の所説に歓喜したという。
Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṃ āpajjiṃsu, mattā samānā pamādaṃ āpajjiṃsu, pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñca lokāmise.
Evañhi te, bhikkhave, paṭhamā samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā.
Seyyathāpi te, bhikkhave, paṭhamā migajātā tathūpame ahaṃ ime paṭhame samaṇabrāhmaṇe vadāmi.
‘‘Tatra, bhikkhave, dutiyā samaṇabrāhmaṇā evaṃ samacintesuṃ .
‘ye kho te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu.
Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṃ āpajjiṃsu, mattā samānā pamādaṃ āpajjiṃsu, pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñca lokāmise.
Evañhi te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā.
Yaṃnūna mayaṃ sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paṭivirameyyāma, bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogāhetvā vihareyyāmā’ti.
Te sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paṭiviramiṃsu, bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogāhetvā vihariṃsu.
Te tattha sākabhakkhāpi ahesuṃ, sāmākabhakkhāpi ahesuṃ, nīvārabhakkhāpi ahesuṃ, daddulabhakkhāpi ahesuṃ, haṭabhakkhāpi ahesuṃ, kaṇabhakkhāpi ahesuṃ,
ācāmabhakkhāpi ahesuṃ, piññākabhakkhāpi ahesuṃ, tiṇabhakkhāpi ahesuṃ, gomayabhakkhāpi ahesuṃ, vanamūlaphalāhārā yāpesuṃ pavattaphalabhojī.
‘‘Tesaṃ gimhānaṃ pacchime māse, tiṇodakasaṅkhaye, adhimattakasimānaṃ patto kāyo hoti.
Tesaṃ adhimattakasimānaṃ pattakāyānaṃ balavīriyaṃ parihāyi.
Balavīriye parihīne cetovimutti parihāyi.
Cetovimuttiyā parihīnāya tameva nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa paccāgamiṃsu tāni ca lokāmisāni.
Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu.
Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṃ āpajjiṃsu, mattā samānā pamādaṃ āpajjiṃsu, pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñca lokāmise.
Evañhi te, bhikkhave, dutiyāpi samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā.
Seyyathāpi te, bhikkhave, dutiyā migajātā tathūpame ahaṃ ime dutiye samaṇabrāhmaṇe vadāmi.
‘‘Tatra, bhikkhave, tatiyā samaṇabrāhmaṇā evaṃ samacintesuṃ .
‘ye kho te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni…pe….
Evañhi te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā.
Yepi te dutiyā samaṇabrāhmaṇā evaṃ samacintesuṃ .
‘ye kho te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni…pe….
Evañhi te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā.
Yaṃnūna mayaṃ sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paṭivirameyyāma, bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogāhetvā vihareyyāmā’ti.
Te sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paṭiviramiṃsu.
Bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogāhetvā vihariṃsu.
Te tattha sākabhakkhāpi ahesuṃ…pe…
pavattaphalabhojī.
Tesaṃ gimhānaṃ pacchime māse tiṇodakasaṅkhaye adhimattakasimānaṃ patto kāyo hoti.
Tesaṃ adhimattakasimānaṃ pattakāyānaṃ balavīriyaṃ parihāyi, balavīriye parihīne cetovimutti parihāyi, cetovimuttiyā parihīnāya tameva nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa paccāgamiṃsu tāni ca lokāmisāni.
Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu.
Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṃ āpajjiṃsu, mattā samānā pamādaṃ āpajjiṃsu, pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñca lokāmise.
Evañhi te dutiyāpi samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā.
Yaṃnūna mayaṃ amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni upanissāya āsayaṃ kappeyyāma, tatrāsayaṃ kappetvā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjissāma,
ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṃ āpajjissāma, amattā samānā na pamādaṃ āpajjissāma, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā bhavissāma mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñca lokāmise’’ti.
‘‘Te amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni upanissāya āsayaṃ kappayiṃsu.
Tatrāsayaṃ kappetvā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu.
Te tattha ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṃ āpajjiṃsu, amattā samānā na pamādaṃ āpajjiṃsu, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñca lokāmise.
Api ca kho evaṃdiṭṭhikā ahesuṃ .
sassato loko itipi, asassato loko itipi;
antavā loko itipi, anantavā loko itipi;
taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ itipi, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ itipi;
hoti tathāgato paraṃ maraṇā itipi, na hoti tathāgato paraṃ maraṇā itipi, hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā itipi, neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā itipi.
Evañhi te, bhikkhave, tatiyāpi samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā.
Seyyathāpi te, bhikkhave, tatiyā migajātā tathūpame ahaṃ ime tatiye samaṇabrāhmaṇe vadāmi.
‘‘Tatra, bhikkhave, catutthā samaṇabrāhmaṇā evaṃ samacintesuṃ .
‘ye kho te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa…pe….
Evañhi te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā.
Yepi te dutiyā samaṇabrāhmaṇā evaṃ samacintesuṃ .
‘ye kho te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā…pe….
Evañhi te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā.
Yaṃnūna mayaṃ sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paṭivirameyyāma bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogāhetvā vihareyyāmā’ti.
Te sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paṭiviramiṃsu…pe….
Evañhi te dutiyāpi samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā.
Yepi te tatiyā samaṇabrāhmaṇā evaṃ samacintesuṃ ye kho te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā …pe….
Evañhi te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā.
Yepi te dutiyā samaṇabrāhmaṇā evaṃ samacintesuṃ ye kho te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā…pe….
Evañhi te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā.
Yaṃnūna mayaṃ sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paṭivirameyyāma, bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogāhetvā vihareyyāmā’ti.
Te sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paṭiviramiṃsu…pe….
Evañhi te dutiyāpi samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā.
Yaṃnūna mayaṃ amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni upanissāya āsayaṃ kappeyyāma.
Tatrāsayaṃ kappetvā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjissāma, ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṃ āpajjissāma, amattā samānā na pamādaṃ āpajjissāma, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā bhavissāma mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñca lokāmiseti.
‘‘Te amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni upanissāya āsayaṃ kappayiṃsu.
Tatrāsayaṃ kappetvā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu.
Te tattha ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṃ āpajjiṃsu.
Amattā samānā na pamādaṃ āpajjiṃsu.
Appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñca lokāmise.
Api ca kho evaṃdiṭṭhikā ahesuṃ sassato loko itipi…pe…
neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā itipi.
Evañhi te tatiyāpi samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā.
Yaṃnūna mayaṃ yattha agati mārassa ca māraparisāya ca tatrāsayaṃ kappeyāma.
Tatrāsayaṃ kappetvā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjissāma, ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṃ āpajjissāma, amattā samānā na pamādaṃ āpajjissāma, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā bhavissāma mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñca lokāmiseti.
‘‘Te yattha agati mārassa ca māraparisāya ca tatrāsayaṃ kappayiṃsu.
Tatrāsayaṃ kappetvā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu, te tattha ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṃ āpajjiṃsu, amattā samānā na pamādaṃ āpajjiṃsu, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñca lokāmise.
Evañhi te, bhikkhave, catutthā samaṇabrāhmaṇā parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā.
Seyyathāpi te, bhikkhave, catutthā migajātā tathūpame ahaṃ ime catutthe samaṇabrāhmaṇe vadāmi.
‘‘Kathañca, bhikkhave, agati mārassa ca māraparisāya ca?
Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati.
Ayaṃ vuccati, bhikkhave, bhikkhu andhamakāsi māraṃ, apadaṃ vadhitvā māracakkhuṃ adassanaṃ gato pāpimato.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati.
Ayaṃ vuccati, bhikkhave…pe… pāpimato.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati.
Ayaṃ vuccati, bhikkhave…pe… pāpimato.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā, pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā, adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati.
Ayaṃ vuccati, bhikkhave…pe… pāpimato.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati.
Ayaṃ vuccati, bhikkhave…pe… pāpimato.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma ‘anantaṃ viññāṇa’nti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati.
Ayaṃ vuccati, bhikkhave…pe… pāpimato.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati.
Ayaṃ vuccati, bhikkhave…pe… pāpimato.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati.
Ayaṃ vuccati, bhikkhave…pe… pāpimato.
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati.
Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti.
Ayaṃ vuccati, bhikkhave, bhikkhu andhamakāsi māraṃ, apadaṃ vadhitvā māracakkhuṃ adassanaṃ gato pāpimato tiṇṇo loke visattika’’nti.
Idamavoca bhagavā.
Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.
