ユーザ用ツール

サイト用ツール


mn25_2

mn25(2) 『撒餌経(2)』 (まきえきょう、 Nivāpasuttaṃ、ニヴァーパ・スッタ)

 彼らはそこに飛び込み夢中で食を食べたので陶酔陥り陶酔したので放逸陥り放逸になったので、その撒き餌であるその世間肉の中で欲しいままにされた。

 このように比丘たちよ、かの最初の沙門、婆羅門たちは神変威力から解放されなかった。
 比丘たちよ、かの最初の鹿の群れにたとえて、私はこれら最初の沙門、婆羅門たちを言う。
 
 比丘たちよ、そこで第二の沙門、婆羅門たちはこのように相談した。
 かの最初の沙門、婆羅門たちは、その撒かれたの撒き餌であるそれらの世間肉に飛び込み、夢中で食を食べた。
 彼らはそこに飛び込み夢中で食を食べたので陶酔陥り陶酔したので放逸陥り放逸になったので、その撒き餌であるその世間肉の中で欲しいままにされた。

 このように比丘たちよ、かの最初の沙門、婆羅門たちは神変威力から解放されなかった。
 我々は撒き餌の食である世間肉をすべて回避し、恐怖の受用から回避して林野の中に入って住してみようか』と。
 彼らは撒き餌の食である世間肉をすべて回避し、恐怖の受用から回避して林野の中に入って住した。
 そこで彼らは野菜を食する者となり、ひえを食する者ともなり、稲を食する者ともなり、ダッドゥラ米を食する者ともなり、こけを食する者ともなり、ぬかを食する者ともなり、
 飯汁をする者となり、胡麻粉をする者ともなり、草をする者ともなり、牛糞をする者ともなり、森で果実し生き延び、転がった果実者となった。
 
 (しかし)夏の後、草や壊滅した月に、彼らのは極度に激やせした。
 彼らの極度に激やせしたには、活力衰退した。
 活力衰退したので、心解脱衰退した。
 心解脱衰退したので、彼らはその撒かれたの撒き餌であるそれらの世間肉に戻って来た。
 彼らは、そこに飛び込み、夢中で食を食べた。
 彼らはそこに飛び込み夢中で食を食べたので陶酔陥り陶酔したので放逸陥り放逸になったので、その撒き餌であるその世間肉の中で欲しいままにされた。

 このように比丘たちよ、かの第二の沙門、婆羅門たちも神変威力から解放されなかった。
 比丘たちよ、かの第二の鹿の群れにたとえて、私はこれら第二の沙門、婆羅門たちを言う。
 
 比丘たちよ、そこで第三の沙門、婆羅門たちはこのように相談した。
 かの最初の沙門、婆羅門たちは、その撒かれたの撒き餌であるそれらの世間肉に飛び込み、夢中で食を食べた。  … 中略 …
 このようにかの最初の沙門、婆羅門たちは神変威力から解放されなかった。
 また、かの第二の沙門、婆羅門たちはこのように相談した。
 かの最初の沙門、婆羅門たちは、その撒かれたの撒き餌であるそれらの世間肉に飛び込み、夢中で食を食べた。  … 中略 …
 このようにかの最初の沙門、婆羅門たちは神変威力から解放されなかった。
 我々は撒き餌の食である世間肉をすべて回避し、恐怖の受用から回避して林野の中に入って住してみようか』と。
 彼らは撒き餌の食である世間肉をすべて回避した。
 恐怖の受用から回避して林野の中に入って住した。
 そこで彼らは野菜を食する者となり、 … 中略 …
 転がった果実の食者となった。
 (しかし)夏の後、草や壊滅した月に、彼らのは極度に激やせした。
 彼らの極度に激やせしたには、活力衰退した。活力衰退したので、心解脱衰退した。心解脱衰退したので、彼らはその撒かれたの撒き餌であるそれらの世間肉に戻って来た。
 彼らは、そこに飛び込み、夢中で食を食べた。
 彼らはそこに飛び込み夢中で食を食べたので陶酔陥り陶酔したので放逸陥り放逸になったので、その撒き餌であるその世間肉の中で欲しいままにされた。

 このようにかの第二の沙門、婆羅門たちは神変威力から解放されなかった。
 我々はその撒かれたの撒き餌であるそれらの世間肉近寄り、棲み処を作ってみようか。我々はそこに棲み処を作ってその撒かれたの撒き餌であるそれらの世間肉に飛び込まず、夢中にならず食を食べよう。
 飛び込まず夢中にならず食を食べるので陶酔陥るまい。陶酔しないので放逸陥るまい。不放逸なので、その撒き餌であるその世間肉の中で欲しいままにされまい』と。

 
 彼らはその撒かれたの撒き餌であるそれらの世間肉近寄り、棲み処を作った。
 そこで棲み処を作って、その撒かれたの撒き餌であるそれらの世間肉に飛び込まず、夢中にならず食を食べた。
 彼らはそこに飛び込まず、夢中にならず食を食べたので陶酔陥らず、陶酔しないので放逸陥らず、不放逸なので、その撒き餌であるその世間肉の中で欲しいままにされなかった。

 けれども、このようながあった、
世界永遠である』とも、『世界永遠でない』とも、
世界は果てがある』とも、『世界は果てがない』とも、
は同一である』とも、『は異なる』とも、
如来は死後に存在する』とも、『如来は死後に存在しない』とも、『如来は死後に存在し、そして存在しない』とも、『如来は死後に存在するのでも、死後に存在しないのでもない』とも。
 このように比丘たちよ、かの第三の沙門、婆羅門たちも神変威力から解放されなかった。
 比丘たちよ、かの第三の鹿の群れにたとえて、私はこれら第三の沙門、婆羅門たちを言う。
 
 比丘たちよ、そこで第四の沙門、婆羅門たちはこのように相談した。
 かの最初の沙門、婆羅門たちは、その撒かれたの撒き餌であるそれらの世間肉に飛び込み、夢中で食を食べた。  … 中略 …
 このようにかの最初の沙門、婆羅門たちは神変威力から解放されなかった。
 また、かの第二の沙門、婆羅門たちもこのように相談した。
 かの最初の沙門、婆羅門たちは、  … 中略 …
 このようにかの最初の沙門、婆羅門たちは神変威力から解放されなかった。
 我々は撒き餌の食である世間肉をすべて回避し、恐怖の受用から回避して林野の中に入って住してみようか』と。
 彼らは撒き餌の食である世間肉をすべて回避した。  … 中略 …
 このようにかの第二の沙門、婆羅門たちも神変威力から解放されなかった。
 あの第三の沙門、婆羅門たちもこのように相談した。『あの最初の沙門、婆羅門たちは … 中略 …
 このようにかの最初の沙門、婆羅門たちは神変威力から解放されなかった。
 あの第二の沙門、婆羅門たちもこのように相談した。『あの最初の沙門、婆羅門たちは … 中略 …
 このようにかの最初の沙門、婆羅門たちは神変威力から解放されなかった。
 我々は撒き餌の食である世間肉をすべて回避し、恐怖の受用から回避して林野の中に入って住してみようか』と。
 彼らは撒き餌の食である世間肉をすべて回避した。  … 中略 …
 このようにかの第二の沙門、婆羅門たちも神変威力から解放されなかった。
 我々はその撒かれたの撒き餌であるそれらの世間肉近寄り、棲み処を作ってみようか。
 我々はそこに棲み処を作ってその撒かれたの撒き餌であるそれらの世間肉に飛び込まず、夢中にならず食を食べよう。飛び込まず夢中にならず食を食べるので陶酔陥るまい。陶酔しないので放逸陥るまい。不放逸なので、その撒き餌であるその世間肉の中で欲しいままにされまいと。
 
 彼らはその撒かれたの撒き餌であるそれらの世間肉近寄り、棲み処を作った。
 そこで棲み処を作って、その撒かれたの撒き餌であるそれらの世間肉に飛び込まず、夢中にならず食を食べた。
 彼らはそこに飛び込まず、夢中にならず食を食べたので陶酔陥らず、
 陶酔しないので放逸陥らず、
 不放逸なので、その撒き餌であるその世間肉の中で欲しいままにされなかった。
 けれども、このようながあった、『世界永遠である』とも、 … 中略 …
如来は死後に存在するのでもなく、存在しないのでもない』とも。
 このようにかの第三の沙門、婆羅門たちも神変威力から解放されなかった。
 我々はの仲間の行かないようなところ、そこに棲み処を作ってみようか。
 我々はそこに棲み処を作ってその撒かれたの撒き餌であるそれらの世間肉に飛び込まず、夢中にならず食を食べよう。飛び込まず夢中にならず食を食べるので陶酔陥るまい。陶酔しないので放逸陥るまい。不放逸なので、その撒き餌であるその世間肉の中で欲しいままにされまいと。
 
 彼らはの仲間の行かないようなところ、そこに棲み処を作った。
 我々はそこに棲み処を作ってその撒かれたの撒き餌であるそれらの世間肉に飛び込まず、夢中にならず食を食べた。彼らは飛び込まず夢中にならず食を食べたので陶酔陥らなかった。陶酔しないので放逸陥らなかった。不放逸なので、その撒き餌であるその世間肉の中で欲しいままにされなかった。

 このように比丘たちよ、かの第四の沙門、婆羅門たちは神変威力から解放された。
 比丘たちよ、かの第四の鹿の群れにたとえて、私はこれら第四の沙門、婆羅門たちを言う。
 しかし比丘たちよ、何がの仲間の行かないようなところなのか?
 比丘たちよ、ここに比丘はひたすら諸欲から遠離して、不善諸法から遠離して、ありある、遠離より生じた喜悦ある初禅成就して住する。
 比丘たちよ、この比丘はを盲目にした者、足跡なく1)悪魔の目を打って見えなくした者と呼ばれる。
 
 そしてさらに比丘たちよ、比丘は寂静により、内に明浄ある・統一した・なきなき・より生じた喜悦ある第二禅成就して住する。
 比丘たちよ、この比丘は魔を盲目にした者、足跡なく悪魔の目を打って見えなくした者と呼ばれる。
 
 そしてさらに比丘たちよ、比丘は喜悦の離によりありて住し、正念正知ある者としてによる体験し、かの聖者たちが告げる『念ある住者』として第三禅成就して住する。

 比丘たちよ、この比丘は魔を盲目にした者、足跡なく悪魔の目を打って見えなくした者と呼ばれる。
 
 そしてさらに比丘たちよ、比丘はにより、により、これまでののまさに消滅により、不苦不楽の・遍浄ある第四禅成就して住する。
 比丘たちよ、この比丘は魔を盲目にした者、足跡なく悪魔の目を打って見えなくした者と呼ばれる。
 
 そしてさらに比丘たちよ、比丘はの完全なる超越により・有対想消滅により・種々の不作意により『虚空は果てがない』という虚空無辺処成就して住する。
 比丘たちよ、この比丘は魔を盲目にした者、足跡なく悪魔の目を打って見えなくした者と呼ばれる。
 
 そしてさらに比丘たちよ、比丘は虚空無辺処を完全に超越して、『は果てがない』という、識無辺処成就して住する。

 比丘たちよ、この比丘は魔を盲目にした者、足跡なく悪魔の目を打って見えなくした者と呼ばれる。
 
 そしてさらに比丘たちよ、比丘は識無辺処を完全に超越して、『何もない』という無所有処成就して住する。
 比丘たちよ、この比丘は魔を盲目にした者、足跡なく悪魔の目を打って見えなくした者と呼ばれる。
 
 そしてさらに比丘たちよ、比丘は無所有処超越して非想非非想処成就して住する。
 比丘たちよ、この比丘は魔を盲目にした者、足跡なく悪魔の目を打って見えなくした者と呼ばれる。
 
 そしてさらに比丘たちよ、比丘は非想非非想処を完全に超越して、想受滅成就して住する。

 そして智慧により見て、彼の諸漏は尽き果てている。
 比丘たちよ、この比丘はを盲目にした者、足跡なく悪魔の目を打って見えなくした者、世間における執着を渡った者と呼ばれる」と。

 世尊はこう言われた。
 意に適った彼ら比丘たちは、世尊の所説に歓喜したという。

Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṃ āpajjiṃsu, mattā samānā pamādaṃ āpajjiṃsu, pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñca lokāmise.
Evañhi te, bhikkhave, paṭhamā samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā.
Seyyathāpi te, bhikkhave, paṭhamā migajātā tathūpame ahaṃ ime paṭhame samaṇabrāhmaṇe vadāmi.

‘‘Tatra, bhikkhave, dutiyā samaṇabrāhmaṇā evaṃ samacintesuṃ .

‘ye kho te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu.
Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṃ āpajjiṃsu, mattā samānā pamādaṃ āpajjiṃsu, pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñca lokāmise.
Evañhi te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā.
Yaṃnūna mayaṃ sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paṭivirameyyāma, bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogāhetvā vihareyyāmā’ti.
Te sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paṭiviramiṃsu, bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogāhetvā vihariṃsu.
Te tattha sākabhakkhāpi ahesuṃ, sāmākabhakkhāpi ahesuṃ, nīvārabhakkhāpi ahesuṃ, daddulabhakkhāpi ahesuṃ, haṭabhakkhāpi ahesuṃ, kaṇabhakkhāpi ahesuṃ,
ācāmabhakkhāpi ahesuṃ, piññākabhakkhāpi ahesuṃ, tiṇabhakkhāpi ahesuṃ, gomayabhakkhāpi ahesuṃ, vanamūlaphalāhārā yāpesuṃ pavattaphalabhojī.

‘‘Tesaṃ gimhānaṃ pacchime māse, tiṇodakasaṅkhaye, adhimattakasimānaṃ patto kāyo hoti.
Tesaṃ adhimattakasimānaṃ pattakāyānaṃ balavīriyaṃ parihāyi.
Balavīriye parihīne cetovimutti parihāyi.
Cetovimuttiyā parihīnāya tameva nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa paccāgamiṃsu tāni ca lokāmisāni.
Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu.
Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṃ āpajjiṃsu, mattā samānā pamādaṃ āpajjiṃsu, pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñca lokāmise.
Evañhi te, bhikkhave, dutiyāpi samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā.
Seyyathāpi te, bhikkhave, dutiyā migajātā tathūpame ahaṃ ime dutiye samaṇabrāhmaṇe vadāmi.

‘‘Tatra, bhikkhave, tatiyā samaṇabrāhmaṇā evaṃ samacintesuṃ .

‘ye kho te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni…pe….

Evañhi te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā.
Yepi te dutiyā samaṇabrāhmaṇā evaṃ samacintesuṃ .
‘ye kho te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni…pe….

Evañhi te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā.
Yaṃnūna mayaṃ sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paṭivirameyyāma, bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogāhetvā vihareyyāmā’ti.
Te sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paṭiviramiṃsu.
Bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogāhetvā vihariṃsu.
Te tattha sākabhakkhāpi ahesuṃ…pe…
pavattaphalabhojī.
Tesaṃ gimhānaṃ pacchime māse tiṇodakasaṅkhaye adhimattakasimānaṃ patto kāyo hoti.
Tesaṃ adhimattakasimānaṃ pattakāyānaṃ balavīriyaṃ parihāyi, balavīriye parihīne cetovimutti parihāyi, cetovimuttiyā parihīnāya tameva nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa paccāgamiṃsu tāni ca lokāmisāni.
Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu.
Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṃ āpajjiṃsu, mattā samānā pamādaṃ āpajjiṃsu, pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñca lokāmise.
Evañhi te dutiyāpi samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā.
Yaṃnūna mayaṃ amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni upanissāya āsayaṃ kappeyyāma, tatrāsayaṃ kappetvā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjissāma,
ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṃ āpajjissāma, amattā samānā na pamādaṃ āpajjissāma, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā bhavissāma mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñca lokāmise’’ti.

‘‘Te amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni upanissāya āsayaṃ kappayiṃsu.
Tatrāsayaṃ kappetvā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu.
Te tattha ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṃ āpajjiṃsu, amattā samānā na pamādaṃ āpajjiṃsu, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñca lokāmise.
Api ca kho evaṃdiṭṭhikā ahesuṃ .
sassato loko itipi, asassato loko itipi;
antavā loko itipi, anantavā loko itipi;
taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ itipi, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ itipi;
hoti tathāgato paraṃ maraṇā itipi, na hoti tathāgato paraṃ maraṇā itipi, hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā itipi, neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā itipi.
Evañhi te, bhikkhave, tatiyāpi samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā.
Seyyathāpi te, bhikkhave, tatiyā migajātā tathūpame ahaṃ ime tatiye samaṇabrāhmaṇe vadāmi.

‘‘Tatra, bhikkhave, catutthā samaṇabrāhmaṇā evaṃ samacintesuṃ .

‘ye kho te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa…pe….

Evañhi te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā.
Yepi te dutiyā samaṇabrāhmaṇā evaṃ samacintesuṃ .
‘ye kho te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā…pe….
Evañhi te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā.
Yaṃnūna mayaṃ sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paṭivirameyyāma bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogāhetvā vihareyyāmā’ti.
Te sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paṭiviramiṃsu…pe….

Evañhi te dutiyāpi samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā.
Yepi te tatiyā samaṇabrāhmaṇā evaṃ samacintesuṃ ye kho te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā …pe….
Evañhi te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā.
Yepi te dutiyā samaṇabrāhmaṇā evaṃ samacintesuṃ ye kho te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā…pe….
Evañhi te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā.
Yaṃnūna mayaṃ sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paṭivirameyyāma, bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogāhetvā vihareyyāmā’ti.
Te sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paṭiviramiṃsu…pe….

Evañhi te dutiyāpi samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā.
Yaṃnūna mayaṃ amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni upanissāya āsayaṃ kappeyyāma.
Tatrāsayaṃ kappetvā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjissāma, ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṃ āpajjissāma, amattā samānā na pamādaṃ āpajjissāma, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā bhavissāma mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñca lokāmiseti.
‘‘Te amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni upanissāya āsayaṃ kappayiṃsu.
Tatrāsayaṃ kappetvā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu.
Te tattha ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṃ āpajjiṃsu.
Amattā samānā na pamādaṃ āpajjiṃsu.
Appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñca lokāmise.
Api ca kho evaṃdiṭṭhikā ahesuṃ sassato loko itipi…pe…

neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā itipi.
Evañhi te tatiyāpi samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā.
Yaṃnūna mayaṃ yattha agati mārassa ca māraparisāya ca tatrāsayaṃ kappeyāma.
Tatrāsayaṃ kappetvā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjissāma, ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṃ āpajjissāma, amattā samānā na pamādaṃ āpajjissāma, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā bhavissāma mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñca lokāmiseti.
‘‘Te yattha agati mārassa ca māraparisāya ca tatrāsayaṃ kappayiṃsu.

Tatrāsayaṃ kappetvā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu, te tattha ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṃ āpajjiṃsu, amattā samānā na pamādaṃ āpajjiṃsu, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñca lokāmise.
Evañhi te, bhikkhave, catutthā samaṇabrāhmaṇā parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā.
Seyyathāpi te, bhikkhave, catutthā migajātā tathūpame ahaṃ ime catutthe samaṇabrāhmaṇe vadāmi.
‘‘Kathañca, bhikkhave, agati mārassa ca māraparisāya ca?

Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati.
Ayaṃ vuccati, bhikkhave, bhikkhu andhamakāsi māraṃ, apadaṃ vadhitvā māracakkhuṃ adassanaṃ gato pāpimato.

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati.
Ayaṃ vuccati, bhikkhave…pe… pāpimato.


‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati.
Ayaṃ vuccati, bhikkhave…pe… pāpimato.


‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā, pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā, adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati.
Ayaṃ vuccati, bhikkhave…pe… pāpimato.

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati.
Ayaṃ vuccati, bhikkhave…pe… pāpimato.

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma ‘anantaṃ viññāṇa’nti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati.
Ayaṃ vuccati, bhikkhave…pe… pāpimato.


‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati.
Ayaṃ vuccati, bhikkhave…pe… pāpimato.


‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati.
Ayaṃ vuccati, bhikkhave…pe… pāpimato.


‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati.
Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti.
Ayaṃ vuccati, bhikkhave, bhikkhu andhamakāsi māraṃ, apadaṃ vadhitvā māracakkhuṃ adassanaṃ gato pāpimato tiṇṇo loke visattika’’nti.
Idamavoca bhagavā.
Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.

1)
apadaは辞書に「無足」との訳語しかありませんが、padaが足跡、句など多義語なので、こう解釈しました。注釈書では別の解釈をしていますがどうも納得できないので…。
mn25_2.txt · 最終更新: by h1roemon