ユーザ用ツール

サイト用ツール


attha

文書の過去の版を表示しています。


attha
意義意味目的利益事柄

:d: 義, 利益, 道理, 意味, 必要, 裁判 / [Sk. asta] atthaṃ gacchati [日が西に] 没す
[m.] welfare; gain; wealth; need; want; use; meaning; destruction. (attha pres. 2nd plu. of atthi.)。


大変よく使われる言葉ですが、多くの意味を持ちます。中村元先生によると、そのため誤訳の原因になりやすいとのことです。


🟦意義🟦

upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etamatthaṃ paṭipucchissāma. 近づいて、世尊にこの意義問い返そう。
Yathā no bhagavā byākarissati tathā naṃ dhāressāmā’’ti [dhāreyyāmāti (sī. syā. kaṃ. pī.)]. 世尊が我々に解答されるように、そのようにそれを保持しよう」と。
出典: sn3.12
‘‘Na kho, bhante, etehi padehi etehi byañjanehi attho [attho ca (syā. kaṃ. ka.)] vutto’’ti.「尊者よ、これらの句やこれらの表現によって(開悟の)意義は言われてません」と。
出典: sn12.32
Evaṃ mahatthiyo kho, bhikkhave, dhammābhisamayo; このように比丘たちよ、現観は大きな意義があります。
evaṃ mahatthiyo dhammacakkhupaṭilābho’’ti. このように法眼獲得は大きな意義があります」と。 1)
1)
現観 ≒ 法眼獲得
出典: sn13.1
‘‘Suṇāti na vijānāti, āloketi na passati; 彼は聞いてもわからず 前を見ても見ない
Dhammasmiṃ bhaññamānasmiṃ, atthaṃ bālo na bujjhati. が説かれても 愚者は意義を覚らない
出典: sn9.3

🟦意味🟦

Acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ, bhante!  尊者よ、稀有なことです。尊者よ、未曾有なことです。
Yatra hi nāma satthu ceva sāvikāya ca atthena attho byañjanena byañjanaṃ saṃsandissati, samessati, na virodhayissati yadidaṃ aggapadasmiṃ.  なんと、師と女弟子の(語る)意味意味表現表現が合流し、合致し、その句の端まで矛盾することがないとは。
出典: sn44.1
Maṃ cepi tumhe, bhikkhave, etamatthaṃ paṭipuccheyyātha, ahampi taṃ evamevaṃ byākareyyaṃ yathā taṃ ānandena byākataṃ.  比丘たちよ、もし君たちが私にこの意味問い返してたとしても、アーナンダにより解答されたそのように、私もその通りにそれを解答するでしょう。 
出典: sn35.116
Iti hidaṃ, bhikkhave, vuccati ‘dukkhanirodhagāminī samanupassanā’ti. 比丘たちよ、かくなるこれが『に導く見なし』と呼ばれ、
Ayamevettha attho’’ti. これがその意味です」と。
出典: sn22.44
‘‘Imassa nu kho, sāriputta, saṃkhittena bhāsitassa kathaṃ vitthārena attho daṭṭhabbo’’ti? サーリプッタよ、いったいこの簡略な所説は、詳細にはどのように意味が見られるべきですか?」と。
出典: sn12.31
Samaṇo udāyī dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ, sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāsetī’’ti. ウダーイ沙門は、はじめ善く中間も善く結末善い意味表現をそなえたを説き、完全に円満で遍浄梵行を明らかにします」と。
出典: sn35.133
‘No kallo pañho’ti bhagavā avoca, ‘katamaṃ jarāmaraṇaṃ, kassa ca panidaṃ jarāmaraṇa’nti iti vā, bhikkhu, yo vadeyya, ‘aññaṃ jarāmaraṇaṃ aññassa ca panidaṃ jarāmaraṇa’nti, iti vā, bhikkhu, yo vadeyya, ubhayametaṃ ekatthaṃ byañjanameva nānaṃ.「質問が適切ではありません。」と世尊は言われた。「比丘よ、『何がで、またこのは誰のものか?』と、かく言うこと、あるいは比丘よ、『と、また彼のこのは異なる』と、かく言うことは。この両者はひとつの意味で、表現だけが異なります。2)
2)
katamaṃ~kassaとaññaṃ~aññassaの解釈が難しく要再検討。
出典: sn12.35
‘‘Tenahāvuso, upamaṃ te karissāmi.「それでは友よ、あなたにたとえをなしましょう。
Upamāyapidhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṃ jānanti. 一部の識者は、ここで比喩によって所説の意味を知ります。
出典: sn12.67
‘‘Upamā kho myāyaṃ, tissa, katā atthassa viññāpanāya. ティッサよ、私がこの比喩を使ったのは意味わからせるためです。
出典: sn22.84

🟦目的🟦

Yaṃ kho so, mahārāja, seṭṭhi gahapati bhātu ca pana ekaputtakaṃ sāpateyyassa kāraṇā jīvitā voropesi, tassa kammassa vipākena bahūni vassāni bahūni vassasatāni bahūni vassasahassāni bahūni vassasatasahassāni niraye paccittha.  そして大王よ、その富豪の居士が財産目的で兄弟のひとり息子からを奪ったこと、その行為果報で、幾年、幾百年、幾千年、幾十万年、地獄で煮られました。 
出典: sn3.20
yassa catthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajjanti tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī’’ti. そして、およそ良家の子息たちがその正しい目的のため俗家から家無き者へと出家する、その無上の梵行完了現法で自ら証知して、実証して、具足して住しています」と。
出典: sn21.5
Katamo ca, bhikkhave, brahmacariyattho? それでは比丘たちよ、梵行目的とは何か?
Yo kho, bhikkhave, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo . 比丘たちよ、尽滅尽滅尽滅
ayaṃ vuccati, bhikkhave, brahmacariyattho’’ti. 比丘たちよ、これが梵行目的と呼ばれます」と。
出典: sn45.40
‘‘Pañcavedā sataṃ samaṃ, tapassī brāhmaṇā caraṃ;「百年間、五ヴェーダある婆羅門の苦行者たちが行じても
Cittañca nesaṃ na sammā vimuttaṃ, hīnattharūpā na pāraṅgamā te. 彼らのは正しく解脱せず 劣った目的姿ある彼らは彼岸に行かない
出典: sn1.38
‘‘Anatthasaṃhitaṃ ñatvā, yaṃ kiñci amaraṃ tapaṃ [aparaṃ tapaṃ (ka.)];「何であれ死なないための苦行利益を伴わないと知って
Sabbaṃ natthāvahaṃ hoti, phiyārittaṃva dhammani [vammani (sī.), dhammaniṃ (pī.), jammaniṃ (ka.) etthāyaṃ dhammasaddo sakkate dhanvanaṃ-saddena sadiso maruvācakoti veditabbo, yathā daḷhadhammātipadaṃ]. 荒野での舵櫂(かいだ)のように すべて目的をもたらさない(と知って)
出典: sn4.1

🟦利益🟦

Bahujanahitāya kira tvaṃ, kassapa, paṭipanno bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. カッサパよ、君はたしかに多くの人々の恩恵のため、多くの人々の幸福のため、世間への憐れみのため、神々と人間への利益、恩恵、幸福のため行道しています。
出典: sn16.5
Atha kho yā tasmiṃ vanasaṇḍe adhivatthā devatā tassa bhikkhuno anukampikā atthakāmā taṃ bhikkhuṃ saṃvejetukāmā yena so bhikkhu tenupasaṅkami; すると、その森林に宿る神霊はその比丘へ憐れみ利益させよう、その比丘を奮起させたいと、その比丘に近づいた。
出典: sn9.1
Atha kho rājā pasenadi kosalo aparena samayena susallikhitagatto pāṇinā gattāni anumajjanto tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi . そして後になってコーサラ国のパセーナディ王はよく削減された五体となり、手の平で五体をなでながら、その時、この感興句を発した。
‘‘ubhayena vata maṃ so bhagavā atthena anukampi .「ああ、かの世尊は両方の利益をもって私を憐れまれた
diṭṭhadhammikena ceva atthena samparāyikena cā’’ti. 現法利益と 来世の(利益)により」と。
出典: sn3.13
‘‘Yasmiṃ kho, brāhmaṇa, samaye kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati kāmarāgaparetena, uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti, attatthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ na jānāti na passati, paratthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ na jānāti na passati, ubhayatthampi tasmiṃ samaye yathābhūtaṃ na jānāti na passati;「婆羅門よ、欲貪3)まとわりつかれ、欲貪に支配されたで住し、生じた欲貪出離如実了知しない時、自己利益もまた、その時には如実に知らず見ず、他者の利益もまた、その時には如実に知らず見ず、双方の利益もまた、その時には如実に知らず見ません。
3)
五蓋の列挙では、通常、kāmacchanda:欲望です。ほぼ同義語ということでしょう。
出典: sn46.55

🟦事柄🟦

‘‘Atthi kho idaṃ, āvuso cunda, kathāpābhataṃ bhagavantaṃ dassanāya.「友チュンダよ、この持ちよられた話は、世尊にお目にかけるべきです。
Āyāmāvuso cunda, yena bhagavā tenupasaṅkamissāma; さあ友チュンダよ、世尊のもとへ近づこう。
upasaṅkamitvā bhagavato etamatthaṃ ārocessāmā’’ti. 近づいて、世尊にこの事柄を伝えましょう」と。
出典: sn47.13
attha.1763076098.txt.gz · 最終更新: by h1roemon