文書の過去の版を表示しています。
mn6 『望経』 (ぼうきょう、 Ākaṅkheyyasuttaṃ、アーカンケーッヤ・スッタ)
私はこのように聞いた。
ある時、世尊はサーヴァッティーのジェータ林のアナータピンディカ僧園に住されていた。
そのとき世尊は比丘たちに呼びかけられた。
「比丘たちよ」と。
「尊者よ」と、その比丘たちは世尊へ応じた。
世尊はこう言われた。
「比丘たちよ、パーティモッカを具えた戒具足者として住しなさい。
パーティモッカ防護で防護された者たちとして住しなさい。常行と行処を具え、微量の罪過について恐怖を見て
学処について受持して学びなさい。
比丘たちよ、もし比丘が、
『私は同梵行者たちの愛しき、好まれ、尊重され、尊敬される者となりたい』と望むなら、諸戒についてひたすら円満になし、内には心の止を実践し、禅を軽視せず、観察をそなえた、空き家に親しむ者であれ。
比丘たちよ、もし比丘が、
『衣、鉢食、坐臥処、病人の必需品である薬や資具を得る者となりたい』と望むなら、諸戒についてひたすら円満になし、内には心の止を実践し、禅を軽視せず、観察をそなえた、空き家に親しむ者であれ。
比丘たちよ、もし比丘が、
『およそ私が衣、鉢食、坐臥処、病人の必需品である薬や資具を享受する場合、それらの施与者たちは大果と大益あれ』と望むなら、諸戒についてひたすら円満になし、内には心の止を実践し、禅を軽視せず、観察をそなえた、空き家に親しむ者であれ。
比丘たちよ、もし比丘が、
『およそ血縁者たちが死亡した親族の餓鬼たちを、私に浄信した心により追憶するような、彼らのそれが大果と大益あれ』と望むなら、諸戒についてひたすら円満になし、内には心の止を実践し、禅を軽視せず、観察をそなえた、空き家に親しむ者であれ。
比丘たちよ、もし比丘が、
『快、不快の征服者になりたい、不快が私を征服するのではなく、生じた不快に打ち勝って住したい』と望むなら、諸戒についてひたすら円満になし、内には心の止を実践し、禅を軽視せず、観察をそなえた、空き家に親しむ者であれ。
比丘たちよ、もし比丘が、
『ぞっとする恐怖の征服者になりたい、ぞっとする恐怖が私を征服するのではなく、生じたぞっとする恐怖に打ち勝って住したい』と望むなら、諸戒についてひたすら円満になし、内には心の止を実践し、禅を軽視せず、観察をそなえた、空き家に親しむ者であれ。
比丘たちよ、もし比丘が、
『四禅という超越心の現法楽住を欲しいままに得る者、容易に得る者、楽に得る者でありたい』と望むなら、諸戒についてひたすら円満になし、内には心の止を実践し、禅を軽視せず、観察をそなえた、
空き家に親しむ者であれ。
比丘たちよ、もし比丘が、
『およそ色を超えて存在するかの無色なる諸解脱。それらに身をもって触れて住したい』と望むなら、諸戒についてひたすら円満になし、内には心の止を実践し、禅を軽視せず、観察をそなえた、
空き家に親しむ者であれ。
比丘たちよ、もし比丘が、
『三結の遍尽ゆえに預流、不堕処の性質ある、決定者、等覚に赴く者となりたい』と望むなら、諸戒についてひたすら円満になし、内には心の止を実践し、禅を軽視せず、観察をそなえた、
空き家に親しむ者であれ。
比丘たちよ、もし比丘が、
『三結の遍尽と貪・瞋・痴の薄さにより一来となり、ただ一度だけ、この世界に来て苦の終わりをなしたい』と望むなら、諸戒についてひたすら円満になし、内には心の止を実践し、禅を軽視せず、観察をそなえた、
空き家に親しむ者であれ。
比丘たちよ、もし比丘が、
『五下分結の遍尽ゆえに化生者であり、そこで般涅槃して、その世界から還らざる者となりたい』と望むなら、諸戒についてひたすら円満になし、内には心の止を実践し、禅を軽視せず、観察をそなえた、
空き家に親しむ者であれ。
比丘たちよ、もし比丘が、
『各種の種々神変を経験したい、
ひとりであっても多数となり、多数であってもひとりとなり、
(体を)現しつつ消しながら
塀を横切り、城壁を超え、山を横切り、あたかも虚空にあるように執することなく進みたい。
地面でも、水のように浮沈をなしたい。
水面でも、地面のように沈まないで進みたい。
虚空においても、翼ある鳥のように結跏坐で進みたい。
またこれら大通力、大威力ある、月や太陽を手により、なで、こすりたい。
梵天界に至るまで身により自在力を転じさせたい』と望むなら、諸戒についてひたすら円満になし、内には心の止を実践し、禅を軽視せず、観察をそなえた、
空き家に親しむ者であれ。
比丘たちよ、もし比丘が、
『人間を超えた清浄な天の耳界により、
遠く近くの、天と人の両方の声を聞きたい』と望むなら、諸戒についてひたすら円満になし、内には心の止を実践し、禅を軽視せず、観察をそなえた、
空き家に親しむ者であれ。
比丘たちよ、もし比丘が、
『他の衆生、他の人々の心を心により巡らせて了知したい、
貪ある心を貪ある心と了知し、貪なき心を貪なき心と了知し、
瞋ある心を瞋ある心と了知し、瞋なき心を瞋なき心と了知し、
痴ある心を痴ある心と了知し、痴なき心を痴なき心と了知し、
省略された心を、省略された心と了知し、散乱した心を、散乱した心と了知し、
偉大なる心を、偉大なる心と了知し、偉大ならざる心を、偉大ならざる心と了知し、
まだ上のある心を、まだ上のある心と了知し、無上な心を、無上な心と了知し、
入定した心を、入定した心と了知し、定なき心を、定なき心と了知し、
解脱した心を、解脱した心と了知し、解脱なき心を、解脱なき心と了知したい』と望むなら、諸戒についてひたすら円満になし、内には心の止を実践し、禅を軽視せず、観察をそなえた、
空き家に親しむ者であれ。
比丘たちよ、もし比丘が、
『種々の過去の暮らしを追憶したい。すなわち、
一生も、二生も、三生も、四生も、五生も、十生も、二十生も、三十生も、四十生も、五十生も、百生も、千生も、百千生も、多くの壊劫も、多くの成劫も、多くの壊成劫も、
『そこで私はこういう名で、こういう家柄で、こういう容姿で、こういう食の、こういう苦楽を体験し、こういう最終寿命であった。その(私)はそこから死没して、どこそこに生じた。
またそこでは私はこういう名で、こういう家柄で、こういう容姿で、こういう食の、こういう苦楽を体験し、こういう最終寿命であった。その(私)はそこから死没して、ここに再生した。
このように具体的で詳細な種々の過去の暮らしを追憶したい』と望むなら、諸戒についてひたすら円満になし、内には心の止を実践し、禅を軽視せず、観察をそなえた、
空き家に親しむ者であれ。
比丘たちよ、もし比丘が、
『人間を超えた清浄な天眼により、死没してゆく衆生、再生してゆく衆生を見て、業に従い、劣った、優れた、美しい、醜い、幸福な、不幸な(境遇)に行く衆生を了知したい。
じつに、これらの衆生は身の悪行為を備え、語の悪行為を備え、意の悪行為を備え、聖者たちを責め、邪見の、邪見業の受持者ゆえに、彼らは身の崩壊より死後に苦界・悪趣・堕処・地獄に再生した。
しかし、これらの衆生は身に善行為を備え、語に善行為を備え、意に善行為を備え、聖者たちを責めず、正見の、正見業の受持者ゆえに、彼らは身の崩壊より死後に善趣である天界に再生した。
そのように人間を超えた清浄な天眼により、死没してゆく衆生、再生してゆく衆生を見て、業に従い、劣った、優れた、美しい、醜い、幸福な、不幸な(境遇)に行く衆生を了知したい。』
と願うなら、諸戒についてひたすら円満になし、内には心の止を実践し、禅を軽視せず、観察をそなえた、空き家に親しむ者であれ。
比丘たちよ、もし比丘が、
『諸漏の尽滅より、漏なき心解脱、慧解脱を、まさに現法で自ら証知し、実証し、成就して住したい』
と願うなら、諸戒についてひたすら円満になし、内には心の止を実践し、禅を軽視せず、観察をそなえた、空き家に親しむ者であれ。
比丘たちよ、パーティモッカを具えた戒具足者として住しなさい。
パーティモッカ防護で防護された者たちとして住しなさい。常行と行処を具え、微量の罪過について恐怖を見て
学処について受持して学びなさい。
かくしてそれが説かれたが、それはこれに縁りて説かれたのである」と。
世尊はこう言われた。
意に適った彼ら比丘たちは、世尊の所説に歓喜したという。
Evaṃ me sutaṃ .
ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.
Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi .
‘‘bhikkhavo’’ti.
‘‘Bhadante’’ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ.
Bhagavā etadavoca .
‘‘Sampannasīlā, bhikkhave, viharatha sampannapātimokkhā;
pātimokkhasaṃvarasaṃvutā viharatha ācāragocarasampannā aṇumattesu vajjesu bhayadassāvino;
samādāya sikkhatha sikkhāpadesu.
‘‘Ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu .
‘sabrahmacārīnaṃ piyo ca assaṃ manāpo ca garu ca bhāvanīyo cā’ti [manāpo garubhāvaniyo cāti (sī.)], sīlesvevassa paripūrakārī ajjhattaṃ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato brūhetā suññāgārānaṃ.
‘‘Ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu .
‘lābhī assaṃ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārāna’nti, sīlesvevassa paripūrakārī ajjhattaṃ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato brūhetā suññāgārānaṃ.
‘‘Ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu .
‘yesāhaṃ cīvarapiṇḍapātasenāsana gilānappaccayabhesajjaparikkhāraṃ paribhuñjāmi tesaṃ te kārā mahapphalā assu mahānisaṃsā’ti, sīlesvevassa paripūrakārī ajjhattaṃ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato brūhetā suññāgārānaṃ.
‘‘Ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu .
‘ye maṃ [ye me (sī. syā.)] ñātī sālohitā petā kālaṅkatā [kālakatā (sī. syā. pī.)] pasannacittā anussaranti tesaṃ taṃ mahapphalaṃ assa mahānisaṃsa’nti, sīlesvevassa paripūrakārī ajjhattaṃ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato brūhetā suññāgārānaṃ.
‘‘Ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu .
‘aratiratisaho assaṃ, na ca maṃ arati saheyya, uppannaṃ aratiṃ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya’nti, sīlesvevassa paripūrakārī…pe…
brūhetā suññāgārānaṃ.
‘‘Ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu .
‘bhayabheravasaho assaṃ, na ca maṃ bhayabheravaṃ saheyya, uppannaṃ bhayabheravaṃ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya’nti, sīlesvevassa paripūrakārī…pe…
brūhetā suññāgārānaṃ.
‘‘Ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu .
‘catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī assaṃ akicchalābhī akasiralābhī’ti, sīlesvevassa paripūrakārī…pe…
brūhetā suññāgārānaṃ.
‘‘Ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu .
‘ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā, te kāyena phusitvā vihareyya’nti, sīlesvevassa paripūrakārī…pe…
brūhetā suññāgārānaṃ.
‘‘Ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu .
‘tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā sotāpanno assaṃ avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’ti, sīlesvevassa paripūrakārī…pe…
brūhetā suññāgārānaṃ.
‘‘Ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu .
‘tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāmī assaṃ sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ kareyya’nti, sīlesvevassa paripūrakārī…pe…
brūhetā suññāgārānaṃ.
‘‘Ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu .
‘pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko assaṃ tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā’ti, sīlesvevassa paripūrakārī…pe…
brūhetā suññāgārānaṃ.
‘‘Ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu .
‘anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhaveyyaṃ .
ekopi hutvā bahudhā assaṃ, bahudhāpi hutvā eko assaṃ;
āvibhāvaṃ tirobhāvaṃ;
tirokuṭṭaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamāno gaccheyyaṃ, seyyathāpi ākāse;
pathaviyāpi ummujjanimujjaṃ kareyyaṃ, seyyathāpi udake;
udakepi abhijjamāne gaccheyyaṃ, seyyathāpi pathaviyaṃ;
ākāsepi pallaṅkena kameyyaṃ, seyyathāpi pakkhī sakuṇo;
imepi candimasūriye evaṃmahiddhike evaṃmahānubhāve pāṇinā parāmaseyyaṃ parimajjeyyaṃ;
yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vatteyya’nti, sīlesvevassa paripūrakārī…pe…
brūhetā suññāgārānaṃ.
‘‘Ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu .
‘dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇeyyaṃ .
dibbe ca mānuse ca ye dūre santike cā’ti, sīlesvevassa paripūrakārī…pe…
brūhetā suññāgārānaṃ.
‘‘Ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu .
‘parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca pajāneyyaṃ .
sarāgaṃ vā cittaṃ sarāgaṃ cittanti pajāneyyaṃ, vītarāgaṃ vā cittaṃ vītarāgaṃ cittanti pajāneyyaṃ;
sadosaṃ vā cittaṃ sadosaṃ cittanti pajāneyyaṃ, vītadosaṃ vā cittaṃ vītadosaṃ cittanti pajāneyyaṃ;
samohaṃ vā cittaṃ samohaṃ cittanti pajāneyyaṃ, vītamohaṃ vā cittaṃ vītamohaṃ cittanti pajāneyyaṃ;
saṃkhittaṃ vā cittaṃ saṃkhittaṃ cittanti pajāneyyaṃ, vikkhittaṃ vā cittaṃ vikkhittaṃ cittanti pajāneyyaṃ;
mahaggataṃ vā cittaṃ mahaggataṃ cittanti pajāneyyaṃ, amahaggataṃ vā cittaṃ amahaggataṃ cittanti pajāneyyaṃ;
sauttaraṃ vā cittaṃ sauttaraṃ cittanti pajāneyyaṃ, anuttaraṃ vā cittaṃ anuttaraṃ cittanti pajāneyyaṃ;
samāhitaṃ vā cittaṃ samāhitaṃ cittanti pajāneyyaṃ, asamāhitaṃ vā cittaṃ asamāhitaṃ cittanti pajāneyyaṃ;
vimuttaṃ vā cittaṃ vimuttaṃ cittanti pajāneyyaṃ, avimuttaṃ vā cittaṃ avimuttaṃ cittanti pajāneyya’nti, sīlesvevassa paripūrakārī…pe…
brūhetā suññāgārānaṃ.
‘‘Ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu .
‘anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussareyyaṃ, seyyathidaṃ .
ekampi jātiṃ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattālīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jāti satasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe .
amutrāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṃ;
tatrāpāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapannoti.
Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussareyya’nti, sīlesvevassa paripūrakārī…pe…
brūhetā suññāgārānaṃ.
‘‘Ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu .
‘dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passeyyaṃ cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajāneyyaṃ .
ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā;
ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannāti,
iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passeyyaṃ cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajāneyya’nti,
sīlesvevassa paripūrakārī ajjhattaṃ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato brūhetā suññāgārānaṃ.
‘‘Ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu .
‘āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭhevadhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya’nti,
sīlesvevassa paripūrakārī ajjhattaṃ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato brūhetā suññāgārānaṃ.
‘‘Sampannasīlā, bhikkhave, viharatha sampannapātimokkhā;
pātimokkhasaṃvarasaṃvutā viharatha ācāragocarasampannā aṇumattesu vajjesu bhayadassāvino;
samādāya sikkhatha sikkhāpadesū’’ti .
iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vutta’’nti.
Idamavoca bhagavā.
Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.
