比丘たちよ、たとえば夏の最終月、すべての穀物が村の端に集められたとき、牛飼いが牛たちを守っているとする。木の根元に行き、あるいは野原に行った彼には、念をもってなされるべきことがある。
『これらが牛たちである』と(見張ること)。
まさにそのように比丘たちよ、念をもってなされるべきことがある。。
『これらが諸法1)である』と(見張ること)。
しかし比丘たちよ、私には沈滞なき精進が励まれており、念が現前して忘失されず、身は情熱なく軽安となり、心は一境に定まっていた。
比丘たちよ、その私はひたすら諸欲から遠離して、不善諸法から遠離して、尋あり伺ある、遠離より生じた喜悦と楽ある初禅を成就して住した。
尋と伺の寂静により、内に明浄ある・心の統一した・尋なき伺なき・定より生じた喜悦と楽ある第二禅を成就して住した。
喜悦の離貪から捨ある者として住し、念者正知者として身による楽を体験し、かの聖者たちが告げる『捨と念ある楽住者』として第三禅を成就して住した。
楽の断により、苦の断により、これまでの嬉・憂のまさに消滅により、不苦不楽の・遍浄な捨と念ある第四禅を成就して住した。
そしてそのように心が入定しあまねく清められ、清白で汚点なく、不純物を離れ、柔軟となり、作業に適しとどまり、不動を得たとき、私は心を宿命智に向けさせた。
その私は種々の過去の暮らしを追憶した。
すなわち、一生も … 中略 …
このように具体的に詳細な、種々の過去の暮らしを追憶した。
比丘たちよ、これが夜の初更に、私によって会得された最初の明である。
無明は破壊され明が生じ、
暗闇は破壊され光が生じた、
不放逸に熱心に自ら勤め住する者にそれが起こるように。
そしてそのように心が入定しあまねく清められ、清白で汚点なく、不純物を離れ、柔軟となり、作業に適しとどまり、不動を得たとき、私は心を有情死生智に向けさせた。
このように人間を超えた清浄な天眼により、死没し再生する、 … 中略 …
『じつに、これらの衆生は身の悪行為を具え、… 中略 …
このように人間を超えた清浄な天眼により、死没してゆく衆生、再生してゆく衆生を見て、業に従い、劣った、優れた、美しい、醜い、幸福な、不幸な(境遇)に行く衆生を了知した。
比丘たちよ、これが夜の中更に、私によって会得された第二の明である。
無明は破壊され明が生じ、
暗闇は破壊され光が生じた、
不放逸に熱心に自ら勤め住する者にそれが起こるように。
そしてそのように心が入定しあまねく清められ、清白で汚点なく、不純物を離れ、柔軟となり、作業に適しとどまり、不動を得たとき、私は心を漏尽智に向けさせた。
そして私は『これは苦である』と如実に証知し、『これは苦の集起である』と如実に証知し、『これは苦の滅である』と如実に証知し、『これは苦の滅に至る行道である』と如実に証知した。
そして私は『これらは漏である』と如実に証知し、『これは漏の集起である』と如実に証知し、『これは漏の滅である』と如実に証知し、『これは漏の滅に至る行道である』と如実に証知した。
その私がそのように知りそのように見たとき、心は欲漏からも解脱し、心は有漏からも解脱し、心は無明漏からも解脱した。
解脱したとき、解脱したとの智があった。
「生は尽き、梵行は修められ、なすべきはなされた。二度とこの状態はない。」と証知した。
比丘たちよ、これが夜の後更に、私によって会得された第三の明である。
無明は破壊され明が生じ、
暗闇は破壊され光が生じた、
不放逸に熱心に自ら勤め住する者にそれが起こるように。
たとえば比丘たちよ、森林に低地の大沼沢がある。
そして、それに鹿の大群が親近して住している。
その(大群の)無益を欲し、不利を欲し、瑜伽安穏なきを欲する男が、誰か現れるとする。
彼は、その(大群の)安穏、安全、喜悦に向かう道、その道を閉じて、間違った道を開き、(おとりの)オスを置き、(おとりの)メスを立たせる。
比丘たちよ、まさにそのようにして後に、その鹿の大群は不幸・災難に陥るだろう。
しかしまた比丘たちよ、その鹿の大群の利益を欲し、ためになろうと欲し、瑜伽安穏を欲する男が、誰か現れるとする。
彼は、その(大群の)安穏、安全、喜悦に向かう道、その道を開けて、間違った道を閉じ、(おとりの)オスを取り去り、(おとりの)メスを追放する。
比丘たちよ、まさにそのようにして後に、その鹿の大群は成長・繁茂・繁栄に至るだろう。
比丘たちよ、意味をわからせるため、私はこの比喩を使った。
それについて、これが意味である、
比丘たちよ、『低地の大沼沢』とは、これは諸欲の指示語である。
比丘たちよ、『鹿の大群』とは、これは生類の指示語である。
比丘たちよ、『無益を欲し、不利を欲し、瑜伽安穏なきを欲する男』とは、これは悪魔の指示語である。
ティッサよ、『間違った道』とは、これは八支の邪道の指示語である。すなわち、
邪見、邪思惟、邪語、邪業、
邪命、邪精進、邪念、邪定(の道)である。
比丘たちよ、『(おとりの)オス』とは、これは貪の喜びの指示語である。
比丘たちよ、『(おとりの)メス』とは、これは無明の指示語である。
比丘たちよ、『利益を欲し、ためになろうと欲し、瑜伽安穏を欲する男』とは、これは如来・阿羅漢・正等覚者の指示語である。
『安穏、安全、喜悦に向かう道』とは、比丘たちよ、これは八支聖道を指示語である。すなわち、
正見、正思惟、正語、正業、正命、正精進、正念、正定である。
かくして比丘たちよ、私によって安穏、安全、喜悦に向かう道は開かれ、間違った道は閉じられ、(おとりの)オスは取り出され、(おとりの)メスは追放された。
比丘たちよ、弟子たちを憐れみ、ためになろうとする師が憐れみをもってなすべきことを、私は君たちになした。
比丘たちよ、これらの木の根元、これらの空き家がある。
比丘たちよ、禅をなしなさい。放逸となってはならぬ。
後に悔恨ある者たちとなってはならぬ。
これが君たちへの私の指導である」と。
世尊はこう言われた。
意に適った彼ら比丘たちは、世尊の所説に歓喜したという。
Seyyathāpi, bhikkhave, gimhānaṃ pacchime māse sabbasassesu gāmantasambhatesu gopālako gāvo rakkheyya, tassa rukkhamūlagatassa vā abbhokāsagatassa vā satikaraṇīyameva hoti .
‘etā [ete (ka.)] gāvo’ti.
Evamevaṃ kho, bhikkhave, satikaraṇīyameva ahosi .
‘ete dhammā’ti.
‘‘Āraddhaṃ kho pana me, bhikkhave, vīriyaṃ ahosi asallīnaṃ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, passaddho kāyo asāraddho, samāhitaṃ cittaṃ ekaggaṃ.
So kho ahaṃ, bhikkhave, vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsiṃ.
Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsiṃ.
Pītiyā ca virāgā upekkhako ca vihāsiṃ sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṃvedesiṃ, yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti, tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsiṃ.
Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsiṃ.
‘‘So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṃ abhininnāmesiṃ.
So anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarāmi.
Seyyathidaṃ, ekampi jātiṃ…pe…
iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarāmi.
Ayaṃ kho me, bhikkhave, rattiyā paṭhame yāme paṭhamā vijjā adhigatā;
avijjā vihatā vijjā uppannā;
tamo vihato āloko uppanno;
yathā taṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato.
‘‘So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṃ cutūpapātañāṇāya cittaṃ abhininnāmesiṃ.
So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne upapajjamāne…pe…
ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā…pe…
iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate, yathākammūpage satte pajānāmi.
Ayaṃ kho me, bhikkhave, rattiyā majjhime yāme dutiyā vijjā adhigatā;
avijjā vihatā vijjā uppannā;
tamo vihato āloko uppanno;
yathā taṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato.
‘‘So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṃ khayañāṇāya cittaṃ abhininnāmesiṃ.
So ‘idaṃ dukkha’nti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, ‘ayaṃ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, ‘ayaṃ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ.
‘Ime āsavā’ti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, ‘ayaṃ āsavasamudayo’ti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, ‘ayaṃ āsavanirodho’ti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, ‘ayaṃ āsavanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ.
Tassa me evaṃ jānato evaṃ passato kāmāsavāpi cittaṃ vimuccittha, bhavāsavāpi cittaṃ vimuccittha, avijjāsavāpi cittaṃ vimuccittha,
vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ ahosi .
‘khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti abbhaññāsiṃ.
Ayaṃ kho me, bhikkhave, rattiyā pacchime yāme tatiyā vijjā adhigatā;
avijjā vihatā vijjā uppannā;
tamo vihato āloko uppanno;
yathā taṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato.
‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, araññe pavane mahantaṃ ninnaṃ pallalaṃ.
Tamenaṃ mahāmigasaṅgho upanissāya vihareyya.
Tassa kocideva puriso uppajjeyya anatthakāmo ahitakāmo ayogakkhemakāmo.
So yvāssa maggo khemo sovatthiko pītigamanīyo taṃ maggaṃ pidaheyya, vivareyya kummaggaṃ, odaheyya okacaraṃ, ṭhapeyya okacārikaṃ.
Evañhi so, bhikkhave, mahāmigasaṅgho aparena samayena anayabyasanaṃ [anayabyasanaṃ tanuttaṃ (sī. syā. pī.)] āpajjeyya.
Tasseva kho pana, bhikkhave, mahato migasaṅghassa kocideva puriso uppajjeyya atthakāmo hitakāmo yogakkhemakāmo.
So yvāssa maggo khemo sovatthiko pītigamanīyo taṃ maggaṃ vivareyya, pidaheyya kummaggaṃ, ūhaneyya okacaraṃ, nāseyya okacārikaṃ.
Evañhi so, bhikkhave, mahāmigasaṅgho aparena samayena vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjeyya.
‘‘Upamā kho me ayaṃ, bhikkhave, katā atthassa viññāpanāya.
Ayaṃ cevettha attho .
mahantaṃ ninnaṃ pallalanti kho, bhikkhave, kāmānametaṃ adhivacanaṃ.
Mahāmigasaṅghoti kho, bhikkhave, sattānametaṃ adhivacanaṃ.
Puriso anatthakāmo ahitakāmo ayogakkhemakāmoti kho, bhikkhave, mārassetaṃ pāpimato adhivacanaṃ.
Kummaggoti kho, bhikkhave, aṭṭhaṅgikassetaṃ micchāmaggassa adhivacanaṃ, seyyathidaṃ .
micchādiṭṭhiyā micchāsaṅkappassa micchāvācāya micchākammantassa micchāājīvassa micchāvāyāmassa micchāsatiyā micchāsamādhissa.
Okacaroti kho, bhikkhave, nandīrāgassetaṃ adhivacanaṃ.
Okacārikāti kho, bhikkhave, avijjāyetaṃ adhivacanaṃ.
Puriso atthakāmo hitakāmo yogakkhemakāmoti kho, bhikkhave, tathāgatassetaṃ adhivacanaṃ arahato sammāsambuddhassa.
Khemo maggo sovatthiko pītigamanīyoti kho, bhikkhave, ariyassetaṃ aṭṭhaṅgikassa maggassa adhivacanaṃ, seyyathidaṃ .
sammādiṭṭhiyā sammāsaṅkappassa sammāvācāya sammākammantassa sammāājīvassa sammāvāyāmassa sammāsatiyā sammāsamādhissa.
‘‘Iti kho, bhikkhave, vivaṭo mayā khemo maggo sovatthiko pītigamanīyo, pihito kummaggo, ūhato okacaro, nāsitā okacārikā.
Yaṃ, bhikkhave, satthārā karaṇīyaṃ sāvakānaṃ hitesinā anukampakena anukampaṃ upādāya, kataṃ vo taṃ mayā.
Etāni, bhikkhave, rukkhamūlāni, etāni suññāgārāni;
jhāyatha, bhikkhave, mā pamādattha;
mā pacchā vippaṭisārino ahuvattha.
Ayaṃ vo amhākaṃ anusāsanī’’ti.
Idamavoca bhagavā.
Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.