mn7 『布経』 (ふきょう、 Vatthasuttaṃ、ヴァッタ・スッタ)
私はこのように聞いた。
ある時、世尊はサーヴァッティーのジェータ林のアナータピンディカ僧園に住されていた。
そのとき世尊は比丘たちに呼びかけられた。
「比丘たちよ」と。
「尊者よ」と、その比丘たちは世尊へ応じた。
世尊はこう言われた。
「たとえば比丘たちよ、汚染され、よごれがついた布があるとしよう。
そして染物師がそれを、それぞれ染料に漬けるとする。
もし(青なら)青への、黄への、赤への、深紅への。それはただ悪く染まった色になり、遍浄でない色になるだけであろう。
それはなぜか?
比丘たちよ、布の遍浄でないことゆえに。
比丘たちよ、まさにそのように心が汚染されたなら、悪趣が予期されるべきである。
たとえば比丘たちよ、遍浄で清白の布があるとしよう。
そして染物師がそれを、それぞれ染料に漬けるとする。
もし(青なら)青への、黄への、赤への、深紅への。
それはまさによく染まった色になり、遍浄な色になるだろう。
それはなぜか?
比丘たちよ、布の遍浄であることゆえに。
比丘たちよ、まさにそのように心が汚染されないなら、善趣が予期されるべきである。
それでは比丘たちよ、心の不純物(汚れ)とは何か?
不正な貪である羨望は心の不純物であり、悪意は心の不純物であり、怒りは心の不純物であり、恨みは心の不純物であり、覆は心の不純物であり、意地悪は心の不純物であり、嫉妬は心の不純物であり、物惜しみは心の不純物であり、まやかしは心の不純物であり、狡猾は心の不純物であり、強情は心の不純物であり、敵意は心の不純物であり、慢は心の不純物であり、過慢は心の不純物であり、陶酔は心の不純物であり、放逸は心の不純物である。
そして比丘たちよ、その比丘は『不正な貪である羨望は心の不純物である』と
そのように知って心の不純物である不正な貪である羨望を断じ、
『悪意は心の不純物である』と
そのように知って心の不純物である悪意を断じ、
『怒りは心の不純物である』と
そのように知って心の不純物である怒りを断じ、
『恨みは心の不純物である』と
そのように知って心の不純物である恨みを断じ、
『覆は心の不純物である』と
そのように知って心の不純物である覆を断じ、
『意地悪は心の不純物である』と
そのように知って心の不純物である意地悪を断じ、
『嫉妬は心の不純物である』と
そのように知って心の不純物である嫉妬を断じ、
『物惜しみは心の不純物である』と
そのように知って心の不純物である物惜しみを断じ、
『まやかしは心の不純物である』と
そのように知って心の不純物であるまやかしを断じ、
『狡猾は心の不純物である』と
そのように知って心の不純物である狡猾を断じ、
『強情は心の不純物である』と
そのように知って心の不純物である強情を断じ、
『敵意は心の不純物である』と
そのように知って心の不純物である敵意を断じ、
『慢は心の不純物である』と
そのように知って心の不純物である慢を断じ、
『過慢は心の不純物である』と
そのように知って心の不純物である過慢を断じ、
『陶酔は心の不純物である』と
そのように知って心の不純物である陶酔を断じ、
『放逸は心の不純物である』と
そのように知って心の不純物である放逸を断じる。
そして比丘たちよ、比丘には『不正な貪である羨望は心の不純物である』と
そのように知って心の不純物である、厳しい貪、羨望は断じられ、『悪意は心の不純物である』と
そのように知って心の不純物である悪意は断じられ、
『怒りは心の不純物である』と
そのように知って心の不純物である怒りは断じられ、
『恨みは心の不純物である』と
そのように知って心の不純物である恨みは断じられ、
『覆は心の不純物である』と
そのように知って心の不純物である覆は断じられ、
『意地悪は心の不純物である』と
そのように知って心の不純物である意地悪は断じられ、
『嫉妬は心の不純物である』と
そのように知って心の不純物である嫉妬は断じられ、
『物惜しみは心の不純物である』と
そのように知って心の不純物である物惜しみは断じられ、
『まやかしは心の不純物である』と
そのように知って心の不純物であるまやかしは断じられ、
『狡猾は心の不純物である』と
そのように知って心の不純物である狡猾は断じられ、
『強情は心の不純物である』と
そのように知って心の不純物である強情は断じられ、
『敵意は心の不純物である』と
そのように知って心の不純物である敵意は断じられ、
『慢は心の不純物である』と
そのように知って心の不純物である慢は断じられ、
『過慢は心の不純物である』と
そのように知って心の不純物である過慢は断じられ、
『陶酔は心の不純物である』と
そのように知って心の不純物である陶酔は断じられ、
『放逸は心の不純物である』と
そのように知って心の不純物である放逸は断じられる。
彼は仏陀に確然たる浄信を具えた者となる。
『かの世尊は阿羅漢、正等覚者、明行足、善逝、世間解、無上の調御丈夫、神々と人間の師、仏陀、世尊である』と。
法に確然たる浄信を具えた者となる。
『世尊によってよく説かれた法は、現に見れられる、即時であり、来たれ見よという、導くもので、識者たち各自で知られるべきものである』と。
僧伽に確然たる浄信を具えた者となる。
『世尊の弟子の僧伽はよく行道する、世尊の弟子の僧伽はまっすぐ行道する、世尊の弟子の僧伽は筋道にかなって行道する、世尊の弟子の僧伽は相応しく行道する。いわゆる四双八輩であり、
この世尊の弟子の僧伽は、食を供されるべき、客としてもてなされるべき、供養されるべき、合掌されるべき、この世の無上の福田である』と。
また彼の(心の不純物は)限界まで捨てられ排除され放たれ断じられ放棄されているので、彼は『仏陀に確然たる浄信を具えている』という意味に感銘を受け、法に感銘を受け、法に伴う悦を得る。
悦ぶ者には喜悦が生まれ、喜悦の意ある者の身は軽安になり、軽安になった身は楽を知り、楽ある者の心は定まる。
『法に … 中略 …
彼は『僧伽に確然たる浄信を具えている』という意味に感銘を受け、法に感銘を受け、法に伴う悦を得る。
悦ぶ者には喜悦が生まれ、喜悦の意ある者の身は軽安になり、軽安になった身は楽を知り、楽ある者の心は定まる。
『また私の(心の不純物は)限界まで捨てられ排除され放たれ断じられ放棄された』と、彼は意味に感銘を受け、法に感銘を受け、法に伴う悦を得る。
悦ぶ者には喜悦が生まれ、喜悦の意ある者の身は軽安になり、軽安になった身は楽を知り、楽ある者の心は定まる。
比丘たちよ、その比丘はそのような戒、そのような法、そのような慧ある者なので、たとえ黒(米)が選別された(白)米と、さまざまなスープ、さまざまな副菜の鉢食を享受しても、それはまったく彼の障害にはならない。
たとえば比丘たちよ、汚染され、よごれがついた布が透明な水によって遍浄、清白になり、あるいは金が溶炉によって遍浄、清白になるように、
まさにそのように比丘たちよ、比丘はそのような戒、そのような法、そのような慧ある者なので、たとえ黒(米)が選別された(白)米と、さまざまなスープ、さまざまな副菜の鉢食を享受しても、それはまったく彼の障害にはならない。
彼は慈しみを伴う心をもって一方向に行き渡らせ住する。そのように第二(方向)に、そのように第三(方向)に、そのように第四(方向)に。
かくして上・下・横に、あらゆる方向に、あまねく全世界に、広大・無量の大いなる、怨みなく悪意なき、慈しみを伴う心をもって、行き渡らせて住する。
憐憫を伴う心をもって … 中略 …
喜心ある心をもって … 中略 …
平静なる心により一方向に行き渡らせ住する。そのように第二(方向)に、そのように第三(方向)に、そのように第四(方向)に。
かくして上・下・横に、あらゆる方向に、あまねく全世界に、広大・無量の大いなる、怨みなく悪意なき、平静なる心により、行き渡らせて住する。
彼は『これがある。劣ったものがいる。優れたものがいる。この想至には、さらに上の出離がある。』と了知する。
彼がそのように知りそのように見るとき、心は欲漏から解脱し、心は有漏からも解脱し、心は無明漏からも解脱する。
解脱したとき、解脱したとの智がある。
『生は尽き、梵行は修められ、なすべきはなされた。二度とこの状態はない』と了知する。
比丘たちよ、この者は言われる。 -
『比丘は内なる沐浴により沐浴した』と。1)
ちょうどその時、スンダリカ・バーラドヴァージャ婆羅門 が世尊の遠くない所に立っていた。
するとスンダリカ・バーラドヴァージャ婆羅門は世尊にこう言った。
「ではゴータマ尊者はバーフカー河に沐浴に行くのですか?」と。
「婆羅門よ、バーフカー河に何があるのか?
バーフカー河は何をするのか?」と。
「ゴータマ尊者よ、バーフカー河は多くの人々には聖地(lokkhaの意味は推定)と認められ、ゴータマ尊者よ、バーフカー河は多くの人々には功徳が認められます。それでバーフカー河では多くの人々がなされた悪業を洗い流すのです」と。
そこで世尊はスンダリカ・バーラドヴァージャ婆羅門に偈をもって語りかけられた。
「バーフカーに、アディカッカーに、ガヤーに、またスンダリカーに
サラッサティーに、パヤーガーに、そしてバーフマティー河に
たとえ愚者が常に飛び込もうと 黒い業は清まらない
スンダリカーが何をパヤーガーが何をバーフカー河が何をするのか
怨みある、人々になされた罪過、悪行為を
それは決して清められない
清らかな者には常に春があり 清らかな者には常に布薩がある
清らかな者、浄き行為者の誓いは 常に成功する
婆羅門よ、ここで沐浴せよ すべての生きものに安穏であれとせよ
もし虚偽に語らず もし生命を傷つけず
もし与えられざるを取らず 信じ 物惜しみなき者となるなら
ガヤーに行って何をするのか ガヤーは君にとって飲み水ではあるが」と。
このように言われたスンダリカ・バーラドヴァージャ婆羅門は、世尊にこう言った。
「ゴータマ尊者よ、素晴らしい。ゴータマ尊者よ、素晴らしい。
ゴータマ尊者よ、たとえば倒れた者を起こすように、隠されたものを開くように、迷った者に道を告げるように、
眼ある者は姿を見よ』といって暗闇に灯明を差し出すように、
まさにそのように ゴータマ尊者はさまざまな理により法を明らかにされました。
尊者よ、この私はゴータマ尊者と法と比丘僧伽に帰依いたします。
私がゴータマ尊者のもとで出家し、具足戒を受けたいと存じます」と。
スンダリカ・バーラドヴァージャ婆羅門は、世尊のもとで出家し、具足戒を受けた。
また、具足戒を受けてまもなくバーラドヴァージャ尊者は、ひとり引き離れて、不放逸に熱心に自ら勤め住していたが、やがてついに
良家の子息が俗家から家無き者へと正しく出家する目的である、その無上の
梵行の完了を現法で自ら証知して、実証して、具足して住した。
「生は尽き、梵行は修められ、なすべきはなされた。二度とこの状態はない。」と証知した。
かくしてバーラドヴァージャ尊者もまた阿羅漢のひとりとなったという。
Evaṃ me sutaṃ .
ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.
Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi .
‘‘bhikkhavo’’ti.
‘‘Bhadante’’ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ.
Bhagavā etadavoca .
‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, vatthaṃ saṃkiliṭṭhaṃ malaggahitaṃ;
tamenaṃ rajako yasmiṃ yasmiṃ raṅgajāte upasaṃhareyya .
yadi nīlakāya yadi pītakāya yadi lohitakāya yadi mañjiṭṭhakāya [mañjeṭṭhakāya (sī. pī.), mañjeṭṭhikāya (syā.)] durattavaṇṇamevassa aparisuddhavaṇṇamevassa.
Taṃ kissa hetu?
Aparisuddhattā, bhikkhave, vatthassa.
Evameva kho, bhikkhave, citte saṃkiliṭṭhe, duggati pāṭikaṅkhā.
Seyyathāpi, bhikkhave, vatthaṃ parisuddhaṃ pariyodātaṃ;
tamenaṃ rajako yasmiṃ yasmiṃ raṅgajāte upasaṃhareyya .
yadi nīlakāya yadi pītakāya yadi lohitakāya yadi mañjiṭṭhakāya .
surattavaṇṇamevassa parisuddhavaṇṇamevassa.
Taṃ kissa hetu?
Parisuddhattā, bhikkhave, vatthassa.
Evameva kho, bhikkhave, citte asaṃkiliṭṭhe, sugati pāṭikaṅkhā.
‘‘Katame ca, bhikkhave, cittassa upakkilesā?
Abhijjhāvisamalobho cittassa upakkileso, byāpādo cittassa upakkileso, kodho cittassa upakkileso, upanāho cittassa upakkileso, makkho cittassa upakkileso, paḷāso cittassa upakkileso, issā cittassa upakkileso, macchariyaṃ cittassa upakkileso, māyā cittassa upakkileso, sāṭheyyaṃ cittassa upakkileso, thambho cittassa upakkileso, sārambho cittassa upakkileso, māno cittassa upakkileso, atimāno cittassa upakkileso, mado cittassa upakkileso, pamādo cittassa upakkileso.
‘‘Sa kho so, bhikkhave, bhikkhu ‘abhijjhāvisamalobho cittassa upakkileso’ti .
iti viditvā abhijjhāvisamalobhaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahati;
‘byāpādo cittassa upakkileso’ti .
iti viditvā byāpādaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahati;
‘kodho cittassa upakkileso’ti .
iti viditvā kodhaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahati;
‘upanāho cittassa upakkileso’ti .
iti viditvā upanāhaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahati;
‘makkho cittassa upakkileso’ti .
iti viditvā makkhaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahati;
‘paḷāso cittassa upakkileso’ti .
iti viditvā paḷāsaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahati;
‘issā cittassa upakkileso’ti .
iti viditvā issaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahati;
‘macchariyaṃ cittassa upakkileso’ti .
iti viditvā macchariyaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahati;
‘māyā cittassa upakkileso’ti .
iti viditvā māyaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahati;
‘sāṭheyyaṃ cittassa upakkileso’ti .
iti viditvā sāṭheyyaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahati;
‘thambho cittassa upakkileso’ti .
iti viditvā thambhaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahati;
‘sārambho cittassa upakkileso’ti .
iti viditvā sārambhaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahati;
‘māno cittassa upakkileso’ti .
iti viditvā mānaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahati;
‘atimāno cittassa upakkileso’ti .
iti viditvā atimānaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahati;
‘mado cittassa upakkileso’ti .
iti viditvā madaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahati;
‘pamādo cittassa upakkileso’ti .
iti viditvā pamādaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahati.
‘‘Yato kho [yato ca kho (sī. syā.)], bhikkhave, bhikkhuno ‘abhijjhāvisamalobho cittassa upakkileso’ti .
iti viditvā abhijjhāvisamalobho cittassa upakkileso pahīno hoti, ‘byāpādo cittassa upakkileso’ti .
iti viditvā byāpādo cittassa upakkileso pahīno hoti;
‘kodho cittassa upakkileso’ti .
iti viditvā kodho cittassa upakkileso pahīno hoti;
‘upanāho cittassa upakkileso’ti .
iti viditvā upanāho cittassa upakkileso pahīno hoti;
‘makkho cittassa upakkileso’ti .
iti viditvā makkho cittassa upakkileso pahīno hoti;
‘paḷāso cittassa upakkileso’ti .
iti viditvā paḷāso cittassa upakkileso pahīno hoti;
‘issā cittassa upakkileso’ti .
iti viditvā issā cittassa upakkileso pahīno hoti;
‘macchariyaṃ cittassa upakkileso’ti .
iti viditvā macchariyaṃ cittassa upakkileso pahīno hoti;
‘māyā cittassa upakkileso’ti .
iti viditvā māyā cittassa upakkileso pahīno hoti;
‘sāṭheyyaṃ cittassa upakkileso’ti .
iti viditvā sāṭheyyaṃ cittassa upakkileso pahīno hoti;
‘thambho cittassa upakkileso’ti .
iti viditvā thambho cittassa upakkileso pahīno hoti;
‘sārambho cittassa upakkileso’ti .
iti viditvā sārambho cittassa upakkileso pahīno hoti;
‘māno cittassa upakkileso’ti .
iti viditvā māno cittassa upakkileso pahīno hoti;
‘atimāno cittassa upakkileso’ti .
iti viditvā atimāno cittassa upakkileso pahīno hoti;
‘mado cittassa upakkileso’ti .
iti viditvā mado cittassa upakkileso pahīno hoti;
‘pamādo cittassa upakkileso’ti .
iti viditvā pamādo cittassa upakkileso pahīno hoti.
‘‘So buddhe aveccappasādena samannāgato hoti .
‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti;
dhamme aveccappasādena samannāgato hoti .
‘svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṃ veditabbo viññūhī’ti;
saṅghe aveccappasādena samannāgato hoti .
‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ujuppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ñāyappaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, sāmīcippaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, yadidaṃ cattāri purisayugāni, aṭṭha purisapuggalā.
Esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo, anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā’ti.
‘‘Yathodhi [yatodhi (aṭṭhakathāyaṃ pāṭhantaraṃ)] kho panassa cattaṃ hoti vantaṃ muttaṃ pahīnaṃ paṭinissaṭṭhaṃ, so ‘buddhe aveccappasādena samannāgatomhī’ti labhati atthavedaṃ, labhati dhammavedaṃ, labhati dhammūpasaṃhitaṃ pāmojjaṃ.
Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vedeti, sukhino cittaṃ samādhiyati;
‘dhamme…pe…
saṅghe aveccappasādena samannāgatomhī’ti labhati atthavedaṃ, labhati dhammavedaṃ, labhati dhammūpasaṃhitaṃ pāmojjaṃ;
pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vedeti, sukhino cittaṃ samādhiyati.
‘Yathodhi kho pana me cattaṃ vantaṃ muttaṃ pahīnaṃ paṭinissaṭṭha’nti labhati atthavedaṃ, labhati dhammavedaṃ, labhati dhammūpasaṃhitaṃ pāmojjaṃ;
pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vedeti, sukhino cittaṃ samādhiyati.
‘‘Sa kho so, bhikkhave, bhikkhu evaṃsīlo evaṃdhammo evaṃpañño sālīnaṃ cepi piṇḍapātaṃ bhuñjati vicitakāḷakaṃ anekasūpaṃ anekabyañjanaṃ, nevassa taṃ hoti antarāyāya.
Seyyathāpi, bhikkhave, vatthaṃ saṃkiliṭṭhaṃ malaggahitaṃ acchodakaṃ āgamma parisuddhaṃ hoti pariyodātaṃ, ukkāmukhaṃ vā panāgamma jātarūpaṃ parisuddhaṃ hoti pariyodātaṃ,
evameva kho, bhikkhave, bhikkhu evaṃsīlo evaṃdhammo evaṃpañño sālīnaṃ cepi piṇḍapātaṃ bhuñjati vicitakāḷakaṃ anekasūpaṃ anekabyañjanaṃ, nevassa taṃ hoti antarāyāya.
‘‘So mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ [catutthiṃ (sī. pī.)].
Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati;
karuṇāsahagatena cetasā…pe…
muditāsahagatena cetasā…pe…
upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ.
Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati.
‘‘So ‘atthi idaṃ, atthi hīnaṃ, atthi paṇītaṃ, atthi imassa saññāgatassa uttariṃ nissaraṇa’nti pajānāti.
Tassa evaṃ jānato evaṃ passato kāmāsavāpi cittaṃ vimuccati, bhavāsavāpi cittaṃ vimuccati, avijjāsavāpi cittaṃ vimuccati.
Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti.
‘Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānāti.
Ayaṃ vuccati, bhikkhave .
‘bhikkhu sināto antarena sinānenā’’’ti.
Tena kho pana samayena sundarikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavato avidūre nisinno hoti.
Atha kho sundarikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca .
‘‘gacchati pana bhavaṃ gotamo bāhukaṃ nadiṃ sināyitu’’nti?
‘‘Kiṃ, brāhmaṇa, bāhukāya nadiyā?
Kiṃ bāhukā nadī karissatī’’ti?
‘‘Lokkhasammatā [lokhyasammatā (sī.), mokkhasammatā (pī.)] hi, bho gotama, bāhukā nadī bahujanassa, puññasammatā hi, bho gotama, bāhukā nadī bahujanassa, bāhukāya pana nadiyā bahujano pāpakammaṃ kataṃ pavāhetī’’ti.
Atha kho bhagavā sundarikabhāradvājaṃ brāhmaṇaṃ gāthāhi ajjhabhāsi .
‘‘Bāhukaṃ adhikakkañca, gayaṃ sundarikaṃ mapi [sundarikāmapi (sī. syā. pī.), sundarikaṃ mahiṃ (itipi)];
Sarassatiṃ payāgañca, atho bāhumatiṃ nadiṃ;
Niccampi bālo pakkhando [pakkhanno (sī. syā. pī.)], kaṇhakammo na sujjhati.
‘‘Kiṃ sundarikā karissati, kiṃ payāgā [payāgo (sī. syā. pī.)] kiṃ bāhukā nadī;
Veriṃ katakibbisaṃ naraṃ, na hi naṃ sodhaye pāpakamminaṃ.
‘‘Suddhassa ve sadā phaggu, suddhassuposatho sadā;
Suddhassa sucikammassa, sadā sampajjate vataṃ;
Idheva sināhi brāhmaṇa, sabbabhūtesu karohi khemataṃ.
‘‘Sace musā na bhaṇasi, sace pāṇaṃ na hiṃsasi;
Sace adinnaṃ nādiyasi, saddahāno amaccharī;
Kiṃ kāhasi gayaṃ gantvā, udapānopi te gayā’’ti.
Evaṃ vutte, sundarikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca .
‘‘abhikkantaṃ, bho gotama, abhikkantaṃ, bho gotama!
Seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya .
cakkhumanto rūpāni dakkhantīti;
evamevaṃ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito.
Esāhaṃ bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca.
Labheyyāhaṃ bhoto gotamassa santike pabbajjaṃ, labheyyaṃ upasampada’’nti.
Alattha kho sundarikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavato santike pabbajjaṃ, alattha upasampadaṃ.
Acirūpasampanno kho panāyasmā bhāradvājo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva .
yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ .
brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi.
‘‘Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’’ti abbhaññāsi.
Aññataro kho panāyasmā bhāradvājo arahataṃ ahosīti.
