文書の過去の版を表示しています。
mn36(5) 『薩遮迦大経(5)』 (さっしゃかだいきょう、 Mahāsaccakasuttaṃ、マハーサッチャカ・スッタ)
アッギヴェッサナよ、その私は粗大な食を食べて力をつけて、ひたすら諸欲から遠離して、不善諸法から遠離して、尋あり伺ある、遠離より生じた喜悦と楽ある初禅を成就して住した。
しかしアッギヴェッサナよ、私に生じたそのような楽受は心を遍取してとどまらなかった。
尋と伺の寂静により、内に明浄ある・心の統一した・尋なき伺なき・定より生じた喜悦と楽ある第二禅を成就して住した。
しかしアッギヴェッサナよ、私に生じたそのような楽受は心を遍取してとどまらなかった。
喜悦の離貪により捨ありて住し、正念正知ある者として
身による楽を体験し、かの聖者たちが告げる、
『捨あり念ある楽住者』として第三禅を成就して住した。
しかしアッギヴェッサナよ、私に生じたそのような楽受は心を遍取してとどまらなかった。
楽の断により、苦の断により、これまでの嬉・憂のまさに消滅により、不苦不楽の・遍浄な捨と念ある第四禅を成就して住した。
しかしアッギヴェッサナよ、私に生じたそのような楽受は心を遍取してとどまらなかった。
そしてそのように心が入定しあまねく清められ、清白で汚点なく、不純物を離れ、柔軟となり、作業に適しとどまり、不動を得たとき、私は心を宿命智に向けさせた。
その私は種々の過去の暮らしを追憶した。すなわち、
一生、 … 中略 …
このように具体的に詳細な、種々の過去の暮らしを追憶した。
アッギヴェッサナよ、これが夜の初更に、私によって会得された最初の明である。
無明は破壊され明が生じ、
暗闇は破壊され光が生じた、
不放逸に熱心に自ら勤め住する者にそれが起こるように。
しかしアッギヴェッサナよ、私に生じたそのような楽受は心を遍取してとどまらなかった。
そしてそのように心が入定しあまねく清められ、清白で汚点なく、不純物を離れ、柔軟となり、作業に適しとどまり、不動を得たとき、私は心を有情死生智に向けさせた。
このように人間を超えた清浄な天眼により、死没してゆく衆生、再生してゆく衆生を見て、業に従い、劣った、優れた、美しい、醜い、幸福な、不幸な(境遇)に行く衆生を了知した。 …中略…
アッギヴェッサナよ、これが夜の中更に、私によって会得された第二の明である。
無明は破壊され明が生じ、
暗闇は破壊され光が生じた、
不放逸に熱心に自ら勤め住する者にそれが起こるように。
しかしアッギヴェッサナよ、私に生じたそのような楽受は心を遍取してとどまらなかった。
そしてそのように心が入定しあまねく清められ、清白で汚点なく、不純物を離れ、柔軟となり、作業に適しとどまり、不動を得たとき、私は心を漏尽智に向けさせた。
そして私は『これは苦である』と如実に証知し、『これは苦の集起である』と如実に証知し、『これは苦の滅である』と如実に証知し、『これは苦の滅に至る行道である』と如実に証知した。
そして私は『これらは漏である』と如実に証知し、『これは漏の集起である』と如実に証知し、『これは漏の滅である』と如実に証知し、『これは漏の滅に至る行道である』と如実に証知した。
その私がそのように知りそのように見たとき、心は欲漏からも解脱し、心は有漏からも解脱し、心は無明漏からも解脱した。
解脱したとき、解脱したとの智があった。
「生は尽き、梵行は修められ、なすべきはなされた。二度とこの状態はない。」と証知した。
アッギヴェッサナよ、これが夜の後更に、私によって会得された第三の明である。
無明は破壊され明が生じ、
暗闇は破壊され光が生じた、
不放逸に熱心に自ら勤め住する者にそれが起こるように。
しかしアッギヴェッサナよ、私に生じたそのような楽受は心を遍取してとどまらなかった。
さてアッギヴェッサナよ、私は数百の会衆で法を示した(こと)を憶えている。
またじつに一人一人が私をこのように思う。
『沙門ゴータマは私だけに関する法を示している』と。
しかしアッギヴェッサナよ、これはそのように見られるべきではない。
如来は他の人々へわからせる目的、ただその限りに法を示す。
アッギヴェッサナよ、その私はただその(法)話の完了について、それ以前の定の特相について、ただ内に心を住立させ、静め、統一をなし、それによって私が常時に住するように入定する』と。
「尊者ゴータマの信頼されるべきこの(言葉)は、阿羅漢・正等覚者たる(言葉の)ようです。
さて、尊者ゴータマは日中に眠ったことを憶えていますか?」と。
「アッギヴェッサナよ、私は夏の最終月、食後に鉢食から退いて、四重の重衣を敷き、右脇腹を(下に)、念じ正知者として睡眠に入った(ことを)憶えている」と。
「尊者ゴータマよ、ある沙門・婆羅門たちはそれを迷妄ある住法におけるものと説きますが?」と。
「アッギヴェッサナよ、これほどで迷妄ある者、あるいは迷妄なき者となるのではない。
しかしアッギヴェッサナよ、迷妄ある者と迷妄なき者となること、それを聞き、よく作意しなさい。私は語ろう」と。
「はい、尊者よ」と、ニガンタ派のサッチャカは世尊に応えた。
世尊はこうおっしゃった。
「アッギヴェッサナよ、誰であれその者の、汚染ある、再有へ導く、不安ある、苦の果報ある、将来に生・老・死ある、諸漏が断じられてないような者。私はそれを『迷妄ある者』と説く。
アッギヴェッサナよ、諸漏の断なきゆえに迷妄ある者となるのだから。
「アッギヴェッサナよ、誰であれその者の、汚染ある、再有へ導く、不安ある、苦の果報ある、将来に生・老・死ある、諸漏が断じられているような者。私はそれを『迷妄なき者』と説く。
アッギヴェッサナよ、諸漏の断ゆえに迷妄なき者となるのだから。
アッギヴェッサナよ、如来には、汚染ある、再有へ導く、不安ある、苦の果報ある、将来に生・老・死ある諸漏は断じられ、根が断滅され、扇椰子の切り株のようにされ、非有にされ、将来に不生起な法である。
アッギヴェッサナよ、たとえば先端が切断された扇椰子は二度と繁茂は不可能である。まさにそのようにアッギヴェッサナよ、
如来には、汚染ある、再有へ導く、不安ある、苦の果報ある、将来に生・老・死ある諸漏は断じられ、根が断滅され、扇椰子の切り株のようにされ、非有にされ、将来に不生起な法である」と。
このように言われたニガンタ派のサッチャカは、世尊にこう言った。
「尊者ゴータマよ、稀有なことです。尊者ゴータマよ、未曾有なことです。
これまで尊者ゴータマはこのように攻撃的に言われ、誹謗の語法で話しかけられても、阿羅漢・正等覚者たる通例のように皮膚の色は清白で、顔色は和み明るい。
尊者ゴータマよ、私はプーラナ・カッサパと議論を交わしたことを憶えています。
彼も私と議論を交わし、他の(論)により他の(論)に答えをそらし、外の話に向けさせ、そして憤慨と瞋と不機嫌を露わにしました。
しかし尊者ゴータマはこのように攻撃的に言われ、誹謗の語法で話しかけられても、阿羅漢・正等覚者たる通例のように皮膚の色は清白で、顔色は和み明るい。
尊者ゴータマよ、私はマッカリ・ゴーサーラと議論を…中略…
アジタ・ケーサカンバラと …
パクダ・カッチャーヤナと …
サンジャヤ・ベーラッティプッタと …
尊者ゴータマよ、私はニガンタ・ナータプッタと議論を交わしたことを憶えています。
彼も私と議論を交わし、他の(論)により他の(論)に答えをそらし、外の話に向けさせ、そして憤慨と瞋と不機嫌を露わにしました。
しかし尊者ゴータマはこのように攻撃的に言われ、誹謗の語法で話しかけられても、阿羅漢・正等覚者たる通例のように皮膚の色は清白で、顔色は和み明るいのです。
では尊者ゴータマよ、それでは我々は失礼します。
我々は多くの用事、多くの所用がありますので」と。
「ではアッギヴェッサナよ、君がふさわしいと思う時に」と。
さてニガンタ派のサッチャカは世尊の所説に歓喜して随喜して座から立ち上がると出発したという。
‘‘So kho ahaṃ, aggivessana, oḷārikaṃ āhāraṃ āhāretvā, balaṃ gahetvā, vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsiṃ.
Evarūpāpi kho me, aggivessana, uppannā sukhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati.
Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsiṃ.
Evarūpāpi kho me, aggivessana, uppannā sukhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati.
Pītiyā ca virāgā upekkhako ca vihāsiṃ, sato ca sampajāno.
Sukhañca kāyena paṭisaṃvedesiṃ yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti .
‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsiṃ.
Evarūpāpi kho me, aggivessana, uppannā sukhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati.
Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā, pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā, adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsiṃ.
Evarūpāpi kho me, aggivessana, uppannā sukhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati.
‘‘So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṃ abhininnāmesiṃ.
So anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarāmi, seyyathidaṃ .
ekampi jātiṃ…pe…
iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarāmi.
Ayaṃ kho me, aggivessana, rattiyā paṭhame yāme paṭhamā vijjā adhigatā;
avijjā vihatā, vijjā uppannā;
tamo vihato, āloko uppanno;
yathā taṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato.
Evarūpāpi kho me, aggivessana, uppannā sukhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati.
‘‘So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṃ cutūpapātañāṇāya cittaṃ abhininnāmesiṃ.
So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāmi…pe…
ayaṃ kho me, aggivessana, rattiyā majjhime yāme dutiyā vijjā adhigatā;
avijjā vihatā, vijjā uppannā;
tamo vihato, āloko uppanno;
yathā taṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato.
Evarūpāpi kho me, aggivessana, uppannā sukhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati.
‘‘So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṃ khayañāṇāya cittaṃ abhininnāmesiṃ.
So ‘idaṃ dukkha’nti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, ‘ayaṃ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, ‘ayaṃ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ.
‘Ime āsavā’ti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, ‘ayaṃ āsavasamudayo’ti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, ‘ayaṃ āsavanirodho’ti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, ‘ayaṃ āsavanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ.
Tassa me evaṃ jānato evaṃ passato kāmāsavāpi cittaṃ vimuccittha, bhavāsavāpi cittaṃ vimuccittha, avijjāsavāpi cittaṃ vimuccittha.
Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ ahosi.
‘Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti abbhaññāsiṃ.
Ayaṃ kho me, aggivessana, rattiyā pacchime yāme tatiyā vijjā adhigatā;
avijjā vihatā, vijjā uppannā;
tamo vihato, āloko uppanno;
yathā taṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato.
Evarūpāpi kho me, aggivessana, uppannā sukhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati.
‘‘Abhijānāmi kho panāhaṃ, aggivessana, anekasatāya parisāya dhammaṃ desetā.
Apissu maṃ ekameko evaṃ maññati .
‘mamevārabbha samaṇo gotamo dhammaṃ desetī’ti.
‘Na kho panetaṃ, aggivessana, evaṃ daṭṭhabbaṃ;
yāvadeva viññāpanatthāya tathāgato paresaṃ dhammaṃ deseti.
So kho ahaṃ, aggivessana, tassāyeva kathāya pariyosāne, tasmiṃyeva purimasmiṃ samādhinimitte ajjhattameva cittaṃ saṇṭhapemi sannisādemi ekodiṃ karomi samādahāmi, yena sudaṃ niccakappaṃ viharāmī’’’ti.
‘‘Okappaniyametaṃ bhoto gotamassa yathā taṃ arahato sammāsambuddhassa.
Abhijānāti kho pana bhavaṃ gotamo divā supitā’’ti?
‘‘Abhijānāmahaṃ, aggivessana, gimhānaṃ pacchime māse pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto catugguṇaṃ saṅghāṭiṃ paññapetvā dakkhiṇena passena sato sampajāno niddaṃ okkamitā’’ti.
‘‘Etaṃ kho, bho gotama, eke samaṇabrāhmaṇā sammohavihārasmiṃ vadantī’’ti?
‘‘Na kho, aggivessana, ettāvatā sammūḷho vā hoti asammūḷho vā.
Api ca, aggivessana, yathā sammūḷho ca hoti asammūḷho ca, taṃ suṇāhi, sādhukaṃ manasi karohi, bhāsissāmī’’ti.
‘‘Evaṃ, bho’’ti kho saccako nigaṇṭhaputto bhagavato paccassosi.
Bhagavā etadavoca .
‘‘Yassa kassaci, aggivessana, ye āsavā saṃkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇiyā appahīnā, tamahaṃ ‘sammūḷho’ti vadāmi.
Āsavānañhi, aggivessana, appahānā sammūḷho hoti.
Yassa kassaci, aggivessana, ye āsavā saṃkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇiyā pahīnā, tamahaṃ ‘asammūḷho’ti vadāmi.
Āsavānañhi, aggivessana, pahānā asammūḷho hoti.
‘‘Tathāgatassa kho, aggivessana, ye āsavā saṃkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇiyā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā āyatiṃ anuppādadhammā.
Seyyathāpi, aggivessana, tālo matthakacchinno abhabbo puna virūḷhiyā, evameva kho, aggivessana,
tathāgatassa ye āsavā saṃkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇiyā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā āyatiṃ anuppādadhammā’’ti.
Evaṃ vutte, saccako nigaṇṭhaputto bhagavantaṃ etadavoca .
‘‘acchariyaṃ, bho gotama, abbhutaṃ, bho gotama!
Yāvañcidaṃ bhoto gotamassa evaṃ āsajja āsajja vuccamānassa, upanītehi vacanappathehi samudācariyamānassa, chavivaṇṇo ceva pariyodāyati, mukhavaṇṇo ca vippasīdati, yathā taṃ arahato sammāsambuddhassa.
Abhijānāmahaṃ, bho gotama, pūraṇaṃ kassapaṃ vādena vādaṃ samārabhitā.
Sopi mayā vādena vādaṃ samāraddho aññenaññaṃ paṭicari, bahiddhā kathaṃ apanāmesi, kopañca dosañca appaccayañca pātvākāsi.
Bhoto pana [bhoto kho pana (sī.)] gotamassa evaṃ āsajja āsajja vuccamānassa, upanītehi vacanappathehi samudācariyamānassa, chavivaṇṇo ceva pariyodāyati, mukhavaṇṇo ca vippasīdati, yathā taṃ arahato sammāsambuddhassa.
Abhijānāmahaṃ, bho gotama, makkhaliṃ gosālaṃ…pe…
ajitaṃ kesakambalaṃ…
pakudhaṃ kaccāyanaṃ…
sañjayaṃ belaṭṭhaputtaṃ…
nigaṇṭhaṃ nāṭaputtaṃ vādena vādaṃ samārabhitā.
Sopi mayā vādena vādaṃ samāraddho aññenaññaṃ paṭicari, bahiddhā kathaṃ apanāmesi, kopañca dosañca appaccayañca pātvākāsi.
Bhoto pana gotamassa evaṃ āsajja āsajja vuccamānassa, upanītehi vacanappathehi samudācariyamānassa, chavivaṇṇo ceva pariyodāyati, mukhavaṇṇo ca vippasīdati, yathā taṃ arahato sammāsambuddhassa.
Handa ca dāni mayaṃ, bho gotama, gacchāma.
Bahukiccā mayaṃ, bahukaraṇīyā’’ti.
‘‘Yassadāni tvaṃ, aggivessana, kālaṃ maññasī’’ti.
Atha kho saccako nigaṇṭhaputto bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmīti.
