mn51(4) 『腱達勒葛経(4)』 かんだろかきょう、 Kandarakasutta、カンダラカ・スッタ)

 彼は食後に鉢食から退くと、結跏を組みまっすぐ定置して面前現前させて座る。
 彼は世間における羨望じ、羨望を離れたにより住し、羨望からあまねく清める。悪意憎悪じ、悪意なきの者として住し、一切の生けるものへ利益し憐れみ悪意憎悪からあまねく清める。
 惛沈・睡眠をじ、惛沈・睡眠を離れて住し、光のあるある正知者として惛沈・睡眠からあまねく清める。
 掉挙・悪作じ、掉挙なき者、内に寂静なる者として住し、掉挙・悪作からあまねく清める。
 迷いじ、迷いを渡った者、疑念なき者として住し、諸善法について迷いからあまねく清める。
 
 彼はこれら五蓋捨て去りつつ、不純物智慧により弱めて、ひたすら諸欲から遠離して、不善諸法から遠離して、ありある、遠離より生じた喜悦ある初禅成就して住する。

 寂静により、内に明浄ある・統一した・なきなき・より生じた喜悦ある第二禅成就して住する。

 喜悦離貪からある者として住し、念者正知者としてによる体験し、聖者たちがそれを
念ある住者』と告げるところの第三禅成就して住する。

 により、により、これまでののまさに消滅により、不苦不楽の・遍浄ある第四禅成就して住する。
 彼はそのように入定あまねく清められ、清白汚点なく、不純物を離れ、柔軟となり、作業に適しとどまり、不動を得たとき、宿命智に向けさせる。
 彼は種々の過去の暮らしを追憶する。すなわち、
 一も、二も、三も、四も、五も、十も、二十も、三十も、四十も、
 五十も、百も、千も、百千も、多くの壊劫も、多くの成劫も、多くの壊成劫も、
 
『そこで私はこういうで、こういう家柄で、こういう容姿で、こういうの、こういう苦楽体験し、こういう最終寿命であった。その(私)はそこから死没して、どこそこに生じた
 またそこでは私はこういうで、こういう家柄で、こういう容姿で、こういうの、こういう苦楽体験し、こういう最終寿命であった。その(私)はそこから死没して、ここに再生した』と。
 このように具体的かつ詳細な、種々の過去の暮らしを追憶する。
 彼はそのように入定あまねく清められ、清白汚点なく、不純物を離れ、柔軟となり、作業に適しとどまり、不動を得たとき、有情死生智に向けさせる。
 彼は人間を超え清浄天眼により、死没してゆく衆生再生してゆく衆生を見て、に従い、劣った、優れた、美しい、醜い、幸福な、不幸な(境遇)に行く衆生了知する。
『じつに、これらの衆生身の悪行為を備え、語の悪行為を備え、悪行為を備え、聖者たちを責め、邪見の、邪見受持者ゆえに、彼らは身の崩壊より死後に苦界悪趣堕処地獄再生した。

 しかし、これらの衆生善行為を備え、善行為を備え、善行為を備え、聖者たちを責めず、正見の、正見受持者ゆえに、彼らは身の崩壊より死後に善趣である天界に再生した』と。

 このように人間を超え清浄天眼により、死没してゆく衆生再生してゆく衆生を見て、に従い、劣った、優れた、美しい、醜い、幸福な、不幸な(境遇)に行く衆生了知すること。
 彼はそのように入定あまねく清められ、清白汚点なく、不純物を離れ、柔軟となり、作業に適しとどまり、不動を得たとき、漏尽智に向けさせる。
 彼は『これはである』と如実了知し、
『これは集起である』と如実了知し、
『これはである』と如実了知し、
『これはに至る行道である』と如実了知する。
『これらはである。』と如実了知し、
『これは集起である』と如実了知し、
『これはである』と如実了知し、
『これは苦のに至る行道である』と如実了知する。
 彼がそのように知りそのように見るとき、から解脱し、からも解脱し、無明からも解脱する。
 解脱したとき、解脱したとのがある。
 
尽き梵行は修められ、なすべきはなされた。二度とこの状態はない』と了知する。
 比丘たちよ、この者が自己への苦行者ともならず、自己を苦しめる実践にも従事せず、他者への苦行者ともならず、他者を苦しめる実践にも従事しない者と言われる。
 彼は自己への苦行者でなく、他者への苦行者でなく、現法において飢渇なき者、鎮火された者、冷静となった者、体験する者となり、自らとなって住する」と。1)
 世尊はこう言われた。
 意に適った彼ら比丘たちは、世尊の所説に歓喜したという。

So pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā.
So abhijjhaṃ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati, abhijjhāya cittaṃ parisodheti, byāpādapadosaṃ pahāya abyāpannacitto viharati sabbapāṇabhūtahitānukampī, byāpādapadosā cittaṃ parisodheti;

thīnamiddhaṃ pahāya vigatathīnamiddho viharati ālokasaññī sato sampajāno, thīnamiddhā cittaṃ parisodheti;
uddhaccakukkuccaṃ pahāya anuddhato viharati ajjhattaṃ vūpasantacitto, uddhaccakukkuccā cittaṃ parisodheti;
vicikicchaṃ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati akathaṃkathī kusalesu dhammesu, vicikicchāya cittaṃ parisodheti.

‘‘So ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe, vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati;
vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati;
pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti, yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti .
‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati;
sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati.
‘‘So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṃ abhininnāmeti.
So anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathidaṃ .
ekampi jātiṃ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattālīsampi jātiyo
paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe .
‘amutrāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṃ;
tatrāpāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno’ti.
Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati.
‘‘So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṃ cutūpapātañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti.
So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti .
‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā;
ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā’ti.
Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti.
‘‘So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṃ khayañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti.
So ‘idaṃ dukkha’nti yathābhūtaṃ pajānāti.
‘Ayaṃ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṃ pajānāti.
‘Ayaṃ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṃ pajānāti.
‘Ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ pajānāti.
‘Ime āsavā’ti yathābhūtaṃ pajānāti.
‘Ayaṃ āsavasamudayo’ti yathābhūtaṃ pajānāti.
‘Ayaṃ āsavanirodho’ti yathābhūtaṃ pajānāti.
‘Ayaṃ āsavanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ pajānāti.
Tassa evaṃ jānato evaṃ passato kāmāsavāpi cittaṃ vimuccati, bhavāsavāpi cittaṃ vimuccati, avijjāsavāpi cittaṃ vimuccati.
Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti.

‘Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānāti.
Ayaṃ vuccati, bhikkhave, puggalo nevattantapo nāttaparitāpanānuyogamanuyutto, na parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto.
So attantapo aparantapo diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītībhūto sukhappaṭisaṃvedī brahmabhūtena attanā viharatī’’ti.

Idamavoca bhagavā.
Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.

1)
attantapoはanattantapoの誤記と思われるので修正。