彼は食後に鉢食から退くと、結跏を組み身をまっすぐに定置して面前に念を現前させて座る。
彼は世間における羨望を断じ、羨望を離れた心により住し、羨望から心をあまねく清める。悪意・憎悪を断じ、悪意なき心の者として住し、一切の生けるものへ利益し憐れみ、悪意・憎悪から心をあまねく清める。
惛沈・睡眠を断じ、惛沈・睡眠を離れて住し、光の想ある念ある正知者として惛沈・睡眠から心をあまねく清める。
掉挙・悪作を断じ、掉挙なき者、内に心が寂静なる者として住し、掉挙・悪作から心をあまねく清める。
迷いを断じ、迷いを渡った者、疑念なき者として住し、諸善法について迷いから心をあまねく清める。
彼はこれら五蓋を捨て去りつつ、心の不純物を智慧により弱めて、ひたすら諸欲から遠離して、不善諸法から遠離して、尋あり伺ある、遠離より生じた喜悦と楽ある初禅を成就して住する。
尋と伺の寂静により、内に明浄ある・心の統一した・尋なき伺なき・定より生じた喜悦と楽ある第二禅を成就して住する。
喜悦の離貪から捨ある者として住し、念者正知者として身による楽を体験し、聖者たちがそれを
『捨と念ある楽住者』と告げるところの第三禅を成就して住する。
楽の断により、苦の断により、これまでの嬉・憂のまさに消滅により、不苦不楽の・遍浄な捨と念ある第四禅を成就して住する。
彼はそのように心が入定しあまねく清められ、清白で汚点なく、不純物を離れ、柔軟となり、作業に適しとどまり、不動を得たとき、心を宿命智に向けさせる。
彼は種々の過去の暮らしを追憶する。すなわち、
一生も、二生も、三生も、四生も、五生も、十生も、二十生も、三十生も、四十生も、
五十生も、百生も、千生も、百千生も、多くの壊劫も、多くの成劫も、多くの壊成劫も、
『そこで私はこういう名で、こういう家柄で、こういう容姿で、こういう食の、こういう苦楽を体験し、こういう最終寿命であった。その(私)はそこから死没して、どこそこに生じた。
またそこでは私はこういう名で、こういう家柄で、こういう容姿で、こういう食の、こういう苦楽を体験し、こういう最終寿命であった。その(私)はそこから死没して、ここに再生した』と。
このように具体的かつ詳細な、種々の過去の暮らしを追憶する。
彼はそのように心が入定しあまねく清められ、清白で汚点なく、不純物を離れ、柔軟となり、作業に適しとどまり、不動を得たとき、心を有情死生智に向けさせる。
彼は人間を超えた清浄な天眼により、死没してゆく衆生、再生してゆく衆生を見て、業に従い、劣った、優れた、美しい、醜い、幸福な、不幸な(境遇)に行く衆生を了知する。
『じつに、これらの衆生は身の悪行為を備え、語の悪行為を備え、意の悪行為を備え、聖者たちを責め、邪見の、邪見業の受持者ゆえに、彼らは身の崩壊より死後に苦界・悪趣・堕処・地獄に再生した。
しかし、これらの衆生は身に善行為を備え、語に善行為を備え、意に善行為を備え、聖者たちを責めず、正見の、正見業の受持者ゆえに、彼らは身の崩壊より死後に善趣である天界に再生した』と。
このように人間を超えた清浄な天眼により、死没してゆく衆生、再生してゆく衆生を見て、業に従い、劣った、優れた、美しい、醜い、幸福な、不幸な(境遇)に行く衆生を了知すること。
彼はそのように心が入定しあまねく清められ、清白で汚点なく、不純物を離れ、柔軟となり、作業に適しとどまり、不動を得たとき、心を漏尽智に向けさせる。
彼は『これは苦である』と如実に了知し、
『これは苦の集起である』と如実に了知し、
『これは苦の滅である』と如実に了知し、
『これは苦の滅に至る行道である』と如実に了知する。
『これらは漏である。』と如実に了知し、
『これは漏の集起である』と如実に了知し、
『これは漏の滅である』と如実に了知し、
『これは苦の滅に至る行道である』と如実に了知する。
彼がそのように知りそのように見るとき、心は欲漏から解脱し、心は有漏からも解脱し、心は無明漏からも解脱する。
解脱したとき、解脱したとの智がある。
『生は尽き、梵行は修められ、なすべきはなされた。二度とこの状態はない』と了知する。
比丘たちよ、この者が自己への苦行者ともならず、自己を苦しめる実践にも従事せず、他者への苦行者ともならず、他者を苦しめる実践にも従事しない者と言われる。
彼は自己への苦行者でなく、他者への苦行者でなく、現法において飢渇なき者、鎮火された者、冷静となった者、楽を体験する者となり、自ら梵となって住する」と。1)
世尊はこう言われた。
意に適った彼ら比丘たちは、世尊の所説に歓喜したという。
So pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā.
So abhijjhaṃ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati, abhijjhāya cittaṃ parisodheti, byāpādapadosaṃ pahāya abyāpannacitto viharati sabbapāṇabhūtahitānukampī, byāpādapadosā cittaṃ parisodheti;
thīnamiddhaṃ pahāya vigatathīnamiddho viharati ālokasaññī sato sampajāno, thīnamiddhā cittaṃ parisodheti;
uddhaccakukkuccaṃ pahāya anuddhato viharati ajjhattaṃ vūpasantacitto, uddhaccakukkuccā cittaṃ parisodheti;
vicikicchaṃ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati akathaṃkathī kusalesu dhammesu, vicikicchāya cittaṃ parisodheti.
‘‘So ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe, vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati;
vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati;
pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti, yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti .
‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati;
sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati.
‘‘So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṃ abhininnāmeti.
So anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathidaṃ .
ekampi jātiṃ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattālīsampi jātiyo
paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe .
‘amutrāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṃ;
tatrāpāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno’ti.
Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati.
‘‘So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṃ cutūpapātañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti.
So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti .
‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā;
ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā’ti.
Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti.
‘‘So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṃ khayañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti.
So ‘idaṃ dukkha’nti yathābhūtaṃ pajānāti.
‘Ayaṃ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṃ pajānāti.
‘Ayaṃ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṃ pajānāti.
‘Ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ pajānāti.
‘Ime āsavā’ti yathābhūtaṃ pajānāti.
‘Ayaṃ āsavasamudayo’ti yathābhūtaṃ pajānāti.
‘Ayaṃ āsavanirodho’ti yathābhūtaṃ pajānāti.
‘Ayaṃ āsavanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ pajānāti.
Tassa evaṃ jānato evaṃ passato kāmāsavāpi cittaṃ vimuccati, bhavāsavāpi cittaṃ vimuccati, avijjāsavāpi cittaṃ vimuccati.
Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti.
‘Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānāti.
Ayaṃ vuccati, bhikkhave, puggalo nevattantapo nāttaparitāpanānuyogamanuyutto, na parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto.
So attantapo aparantapo diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītībhūto sukhappaṭisaṃvedī brahmabhūtena attanā viharatī’’ti.
Idamavoca bhagavā.
Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.