私はこのように聞いた。
ある時、世尊はヴェーサーリー城外の西にある町の森林に住されていた。
さてその頃、リッチャヴィ族の子スナッカッタはこの法と律から去ってまもなくであった。
彼はヴェーサーリーの会衆に、このような言葉を語った。
「沙門ゴータマには、人法を超えた聖者にふさわしい卓越した智見はない。
沙門ゴータマは思索によりもたらされ、審察が続いてなされた自らの弁才の法を説く。1)
しかしその目的のために説かれた法。それは実行者の正しい苦の尽滅へと救出する」と。
さてサーリプッタ尊者は、午前に着衣して、鉢と衣を持って、ヴェーサーリーへ托鉢に入った。
サーリプッタ尊者は、リッチャヴィ族の子スナッカッタがヴェーサーリーの会衆に、このような言葉を語ったと聞いた。
「沙門ゴータマには、人法を超えた聖者にふさわしい卓越した智見はない。
沙門ゴータマは思索によりもたらされ、審察が続いてなされた自らの弁才の法を説く。
しかしその目的のために説かれた法。それは実行者の正しい苦の尽滅へと救出する」と。
さてサーリプッタ尊者は、ヴェーサーリーへ托鉢に行って、食後に鉢食から退いて世尊のもとに近づいた。
近づくと世尊に礼拝して一隅に座った。
一隅に座ったサーリプッタ尊者は、世尊にこう言った、
「尊者よ、リッチャヴィ族の子スナッカッタがこの法と律から去ったばかりですが、
彼はヴェーサーリーの会衆に、このような言葉を語りました。
『沙門ゴータマには、人法を超えた聖者にふさわしい卓越した智見はない。
沙門ゴータマは思索によりもたらされ、審察が続いてなされた自らの弁才の法を説く。
しかしその目的のために説かれた法。それは実行者の正しい苦の尽滅へと救出する」と。
「サーリプッタよ、このスナッカッタはじつに怒りある愚か者である。
そしてこの言葉は彼の怒りゆえに語られた。
サーリプッタよ、『私は誹謗を語ろう』といって愚者スナッカッタは如来の称賛を語る。
なぜならサーリプッタよ、このように語ること、これは如来の称賛だから。
『しかしその目的のために説かれた法。それは実行者の正しい苦の尽滅へと救出する』と。
たしかにサーリプッタよ、愚者スナッカッタには、私について、この法の類推は生じないだろう。
『かの世尊は阿羅漢、正等覚者、明行足、善逝、世間解、無上の調御丈夫、神々と人間の師、仏陀、世尊である』と。
たしかにサーリプッタよ、愚者スナッカッタには、私について、この法の類推は生じないだろう。
『かの世尊は各種の種々神変を経験する、
ひとりであっても多数となり、多数であってもひとりとなり、
(体を)現しつつ消しながら
塀を横切り、城壁を超え、山を横切り、あたかも虚空にあるように執することなく進む。
地面でも、水のように浮沈をなす。
水面でも、地面のように沈まないで進む。
虚空においても、翼ある鳥のように結跏により進む。
またこれら大通力、大威力ある、月や太陽を手により、なでてこする。
また梵天界に至るまで、身により自在力を起こす』と。
たしかにサーリプッタよ、愚者スナッカッタには、私について、この法の類推は生じないだろう。
『かの世尊は人間を超えた清浄な天の耳界により両方の声を聞く、
遠く近くの神々と人々の』と。
たしかにサーリプッタよ、愚者スナッカッタには、私について、この法の類推は生じないだろう。
『かの世尊は他の衆生、他の人々の心を心により巡らせて了知し、
貪ある心を貪ある心と了知し、貪なき心を貪なき心と了知し、
瞋ある心を瞋ある心と了知し、瞋なき心を瞋なき心と了知し、
痴ある心を痴ある心と了知し、痴なき心を痴なき心と了知し、
省略された心を、省略された心と了知し、散乱した心を、散乱した心と了知し、
偉大なる心を、偉大なる心と了知し、偉大ならざる心を、偉大ならざる心と了知し、
まだ上のある心を、まだ上のある心と了知し、無上な心を、無上な心と了知し、
入定した心を、入定した心と了知し、定なき心を、定なき心と了知し、
解脱した心を解脱した心と了知し、解脱なき心を解脱なき心と了知する』と。
またサーリプッタよ、如来にはこれら如来の十力があり、その力を具えた如来は牛王の立場を自認し、会衆に獅子吼し、梵輪を転ずる。
いかなる十か?
(1)サーリプッタよ、ここに如来は道理を道理として、非道理を非道理として如実に了知する。
サーリプッタよ、如来が道理を道理として、非道理を非道理として如実に了知すること。サーリプッタよ、これもまた如来の如来力であり、その力によって如来は牛王の立場を自認し、会衆に獅子吼し、梵輪を転ずる。
(2)そしてさらにサーリプッタよ、如来は過去・未来・現在の業の受持者たちの果報を、道理より、因より如実に了知する。
サーリプッタよ、如来が過去・未来・現在の業の受持者たちの果報を、道理より、因より如実に了知すること。サーリプッタよ、これもまた如来力であり、その力によって如来は牛王の立場を自認し、会衆に獅子吼し、梵輪を転ずる。
(3)そしてさらにサーリプッタよ、如来は一切処に至る行道を如実に了知する。
サーリプッタよ、如来が一切処に至る行道を如実に了知すること。サーリプッタよ、これもまた如来力であり、その力によって如来は牛王の立場を自認し、会衆に獅子吼し、梵輪を転ずる。
(4)そしてさらにサーリプッタよ、如来は多数の界、様々な界の生命を如実に了知する。
サーリプッタよ、如来が多数の界、様々な界の生命を如実に了知すること。サーリプッタよ、これもまた如来力であり、その力によって如来は牛王の立場を自認し、会衆に獅子吼し、梵輪を転ずる。
(5)そしてさらにサーリプッタよ、如来は衆生の様々な志向性を如実に了知する。
サーリプッタよ、如来が衆生の様々な志向性を如実に了知すること。サーリプッタよ、これもまた如来力であり、その力によって如来は牛王の立場を自認し、会衆に獅子吼し、梵輪を転ずる。
(6)そしてさらにサーリプッタよ、如来は他の生類、他の人々の根の上下性を如実に了知する。
サーリプッタよ、如来が他の生類、他の人々の根の上下性を如実に了知すること。サーリプッタよ、これもまた如来力であり、その力によって如来は牛王の立場を自認し、会衆に獅子吼し、梵輪を転ずる。
(7)そしてさらにサーリプッタよ、如来は禅、解脱、定、等至の汚染、純化、出定を如実に了知する。
サーリプッタよ、如来が禅、解脱、定、等至の汚染、純化、出定を如実に了知すること。サーリプッタよ、これもまた如来力であり、その力によって如来は牛王の立場を自認し、会衆に獅子吼し、梵輪を転ずる。
(8)そしてさらにサーリプッタよ、如来は種々の過去の暮らしを追憶する。すなわち、
一生も、二生も、三生も、四生も、五生も、十生も、二十生も、三十生も、四十生も、五十生も、百生も、千生も、百千生も、多くの壊劫も、多くの成劫も、多くの壊成劫も、
『そこで私はこういう名で、こういう家柄で、こういう容姿で、こういう食の、こういう苦楽を体験し、こういう最終寿命であった。その(私)はそこから死没して、どこそこに生じた。
またそこでは私はこういう名で、こういう家柄で、こういう容姿で、こういう食の、こういう苦楽を体験し、こういう最終寿命であった。その(私)はそこから死没して、ここに再生した』と。
このように具体的かつ詳細な、種々の過去の暮らしを追憶する。
サーリプッタよ、如来が種々の過去の暮らしを追憶すること、すなわち、
一生も、二生も … 中略 …
このように具体的かつ詳細な、種々の過去の暮らしを追憶すること。サーリプッタよ、これもまた如来力であり、その力によって如来は牛王の立場を自認し、会衆に獅子吼し、梵輪を転ずる。
(9)そしてさらにサーリプッタよ、如来は人間を超えた清浄な天眼により、死没してゆく衆生、再生してゆく衆生を見て、業に従い、劣った、優れた、美しい、醜い、幸福な、不幸な(境遇)に行く衆生を了知する、
『じつに、これらの衆生は身の悪行為を備え、語の悪行為を備え、意の悪行為を備え、聖者たちを責め、邪見の、邪見業の受持者ゆえに、彼らは身の崩壊より死後に苦界・悪趣・堕処・地獄に再生した。
しかし、これらの衆生は身に善行為を備え、語に善行為を備え、意に善行為を備え、聖者たちを責めず、正見の、正見業の受持者ゆえに、彼らは身の崩壊より死後に善趣である天界に再生した』と。
かくして人間を超えた清浄な天眼により、死没してゆく衆生、再生してゆく衆生を見て、業に従い、劣った、優れた、美しい、醜い、幸福な、不幸な(境遇)に行く衆生を了知する。
サーリプッタよ、およそ如来が人間を超えた清浄な天眼により、死没してゆく衆生、再生してゆく衆生を見て、業に従い、劣った、優れた、美しい、醜い、幸福な、不幸な(境遇)に行く衆生を了知し、
『じつに、これらの衆生は身の悪行為を備え、語の悪行為を備え、意の悪行為を備え、聖者たちを責め、邪見の、邪見業の受持者ゆえに、彼らは身の崩壊より死後に苦界・悪趣・堕処・地獄に再生した。
しかし、これらの衆生は身に善行為を備え、語に善行為を備え、意に善行為を備え、聖者たちを責めず、正見の、正見業の受持者ゆえに、彼らは身の崩壊より死後に善趣である天界に再生した』と。
このように人間を超えた清浄な天眼により、死没してゆく衆生、再生してゆく衆生を見て、業に従い、劣った、優れた、美しい、醜い、幸福な、不幸な(境遇)に行く衆生を了知すること。
サーリプッタよ、これもまた如来の如来力であり、その力によって如来は牛王の立場を自認し、会衆に獅子吼し、梵輪を転ずる。
(10)そしてさらにサーリプッタよ、如来は諸漏の尽滅により漏なき心解脱・慧解脱を、現法にて自ら証知して、実証して、具足して住する。
サーリプッタよ、如来が諸漏の尽滅により漏なき心解脱・慧解脱を、現法にて自ら証知して、実証して、具足して住すること。サーリプッタよ、これもまた如来力であり、その力によって如来は牛王の立場を自認し、会衆に獅子吼し、梵輪を転ずる。
サーリプッタよ、如来にはこれら如来の十力があり、その力を具えた如来は牛王の立場を自認し、会衆に獅子吼し、梵輪を転ずる。
サーリプッタよ、このように知り、このように見る私を、
『沙門ゴータマには、人法を超えた聖者にふさわしい卓越した智見はない。
沙門ゴータマは思索によりもたらされ、審察が続いてなされた自らの弁才の法を説く』とこのように語る者。サーリプッタよ、彼がその言葉を断じることなく、その心を断じることなく、その見を放棄しないなら、運ばれたように地獄に投棄される。
サーリプッタよ、まるで比丘が戒を具足し、定を具足し、慧を具足したならば、現法にて開悟に到達するように、サーリプッタよ、そのように私はこの具足も説く。
彼がその言葉を断じることなく、その心を断じることなく、その見を放棄しないならば、運ばれたように地獄に投棄される。
サーリプッタよ、如来にはこれら四無所畏があり、その無所畏を具えた如来は牛王の立場を自認し、会衆に獅子吼し、梵輪を転ずる。
四とは何か?
(1)『君は正等覚者を自称するが、これらの法は現等覚されていない』といって、
じつにこの世界の中で沙門、婆羅門、天、魔、梵天の誰であれ法に則って私を叱責するであろうという、この有様を私は見出さない、サーリプッタよ。
サーリプッタよ、私はこの有様を見出すことなく、安穏に至り、無畏に至り、無所畏に至って住する。
(2)『君は漏尽者を自称するが、これらの諸漏は尽き果ていない』といって、
じつにこの世界の中で沙門、婆羅門、天、魔、梵天の誰であれ法に則って私を叱責するであろうという、この有様を私は見出さない、サーリプッタよ。
サーリプッタよ、私はこの有様を見出すことなく、安穏に至り、無畏に至り、無所畏に至って住する。
(3)『しかし、君により説かれた障害となる諸法。それらは受用する者にとって必ずしも障害ではない』といって、
じつにこの世界の中で沙門、婆羅門、天、魔、梵天の誰であれ法に則って私を叱責するであろうという、この有様を私は見出さない、サーリプッタよ。
サーリプッタよ、私はこの有様を見出すことなく、安穏に至り、無畏に至り、無所畏に至って住する。
(4)『しかし、その目的のために君により説かれた法。それは実行者の正しい苦の尽滅へと救出しない』といって、
じつにこの世界の中で沙門、婆羅門、天、魔、梵天の誰であれ法に則って私を叱責するであろうという、この有様を私は見出さない、サーリプッタよ。
サーリプッタよ、私はこの有様を見出すことなく、安穏に至り、無畏に至り、無所畏に至って住する。
サーリプッタよ、如来にはこれら四つの無所畏があり、その無所畏を具えた如来は牛王の立場を自認し、会衆に獅子吼し、梵輪を転ずる。
サーリプッタよ、このように知り、このように見る私を、
『沙門ゴータマには、人法を超えた聖者にふさわしい卓越した智見はない。
沙門ゴータマは思索によりもたらされ、審察が続いてなされた自らの弁才の法を説く』とこのように語る者。サーリプッタよ、彼がその言葉を断じることなく、その心を断じることなく、その見を放棄しないなら、運ばれたように地獄に投棄される。
サーリプッタよ、まるで比丘が戒を具足し、定を具足し、慧を具足したならば、現法にて開悟に到達するように、サーリプッタよ、そのように私はこの具足も説く。
彼がその言葉を断じることなく、その心を断じることなく、その見を放棄しないならば、運ばれたように地獄に投棄される。
サーリプッタよ、これら八つの衆がある。
いかなる八つか?
士族衆、婆羅門衆、居士衆、沙門衆、四天王衆、三十三天衆、魔の衆、梵天衆。
サーリプッタよ、これらが八つの衆である。
サーリプッタよ、これらの四無所畏を具えた如来は、これらの八つの衆に近づき中に入る。
そしてサーリプッタよ、私は数百の士族衆に近いた覚えがある。
そのなかに私はかつて共に座り、かつて語り合い、かつて諸々の対話に到達した。
サーリプッタよ、じつにそのなかで私に恐怖やおじけづきが来入するであろうという、私はこの有様を見出すことはない。
サーリプッタよ、私はこの有様を見出すことなく、安穏に至り、無畏に至り、無所畏に至って住する。
そしてサーリプッタよ、私は数百の婆羅門衆に近いた覚えがある。 … 中略 …
居士衆に …
沙門衆に …
四天王衆に …
三十三天衆に …
魔の衆に …
数百の婆羅門衆に近づいた覚えがある。
そのなかに私はかつて共に座り、かつて語り合い、かつて諸々の対話に到達した。
サーリプッタよ、じつにそのなかで私に恐怖やおじけづきが来入するであろうという、私はこの有様を見出すことはない。
サーリプッタよ、私はこの有様を見出すことなく、安穏に至り、無畏に至り、無所畏に至って住する。
サーリプッタよ、このように知り、このように見る私を、
『沙門ゴータマには、人法を超えた聖者にふさわしい卓越した智見はない。
沙門ゴータマは思索によりもたらされ、審察が続いてなされた自らの弁才の法を説く』とこのように語る者。サーリプッタよ、彼がその言葉を断じることなく、その心を断じることなく、その見を放棄しないなら、運ばれたように地獄に投棄される。
サーリプッタよ、まるで比丘が戒を具足し、定を具足し、慧を具足したならば、現法にて開悟に到達するように、サーリプッタよ、そのように私はこの具足も説く。
彼がその言葉を断じることなく、その心を断じることなく、その見を放棄しないならば、運ばれたように地獄に投棄される。
サーリプッタよ、これら四つの根源がある。
四とは何か?
卵生の根源、胎生の根源、湿生の根源、化生の根源。
サーリプッタよ、では卵生の根源とは何か?
サーリプッタよ、卵の孵化して生まれるような、それらの生類、
サーリプッタよ、これが卵生の根源と呼ばれる。
サーリプッタよ、では胎生の根源とは何か?
サーリプッタよ、腹の包膜を破って生まれるような、それらの生類、
サーリプッタよ、これが胎生の根源と呼ばれる。
サーリプッタよ、では湿生の根源とは何か?
サーリプッタよ、腐った魚に、腐った死骸に、腐った粥に、泥沼に、あるいは水溜に生まれるような、それらの生類、
サーリプッタよ、これが湿生の根源と呼ばれる。
サーリプッタよ、では化生の根源とは何か?
神々、堕地獄者たち、一部の人間、そして一部の堕処者たち、
サーリプッタよ、これが化生の根源と呼ばれる。
サーリプッタよ、これらが四つの根源である。
サーリプッタよ、このように知り、このように見る私を、
『沙門ゴータマには、人法を超えた聖者にふさわしい卓越した智見はない。沙門ゴータマは思索によりもたらされ、審察が続いてなされた自らの頓智の法を説く』とこのように語る者。サーリプッタよ、彼がその言葉を断じることなく、その心を断じることなく、その見を放棄しないなら、運ばれたように地獄に投棄される。
サーリプッタよ、まるで比丘が戒を具足し、定を具足し、慧を具足したならば、現法にて開悟に到達するように、サーリプッタよ、そのように私はこの具足も説く。
彼がその言葉を断じることなく、その心を断じることなく、その見を放棄しないならば、運ばれたように地獄に投棄される。
サーリプッタよ、これら五つの行き先がある。
五とは何か。
地獄、畜生胎、餓鬼境域、人間、神々である。
またサーリプッタよ、私は地獄、地獄に至る道、そして疑獄に至る行道を了知する。
そのように行道した者が身の崩壊より死後に、苦界・悪趣・堕処・地獄に再生するような、その(行道)を了知する。
またサーリプッタよ、私は畜生胎、畜生胎に至る道、そして畜生胎に至る行道を了知する。
そのように行道した者が身の崩壊より死後に畜生胎に再生するような、その(行道)を了知する。
またサーリプッタよ、私は餓鬼境域、餓鬼境域に至る道、そして餓鬼境域に至る行道を了知する。
そのように行道した者が身の崩壊より死後に餓鬼境域に再生するような、その(行道)を了知する。
またサーリプッタよ、私は人間、人間界に至る道、そして人間界に至る行道を了知する。
そのように行道した者が身の崩壊より死後に人間に再生するような、その(行道)を了知する。
またサーリプッタよ、私は神々、天界に至る道、そして天界に至る行道を了知する。
そのように行道した者が身の崩壊より死後に、善趣である天界に再生するような、その(行道)を了知する。
またサーリプッタよ、私は涅槃、涅槃に至る道、そして涅槃に至る行道を了知する。
そのように行道した者が諸漏の尽滅より、漏なき心解脱・慧解脱を、まさに現法で自ら証知して、実証して、具足して住するような、その(行道)を了知する。
サーリプッタよ、ここに私は一部の者を、心を心により巡らせてこのように了知する、
この者は身の崩壊より死後に苦界、悪趣、堕処、地獄に再生するように、そのように行道し、そのようにふるまい、その道に入ったのだと。
そして後に、私は人間を超えた清浄な天眼により、身の崩壊より死後に苦界、悪趣、堕処、地獄に再生した一方的で激しく容赦ない苦受を感受するその者を見る。
たとえばサーリプッタよ、人の背丈を超えた、焔なく、煙なき(真っ赤な)炭火の満ちた燃える穴がある。
そのとき炎暑で焼かれ、炎暑に打ち負かされ、疲れ、渇望し、渇いた男が、一本しかない道にそって、ひたすらその燃える穴を目指して来たとする。
すると眼ある人は彼を見て、こう言うだろう。
『ああ、この男はただこの燃える穴に来るように、そのように行道し、そのようにふるまい、その道に入ったのだ』と。
その人は後に、その燃える穴へ落ちて一方的で激しく容赦ない苦受を感受するその者を見るだろう。
まさにそのようにサーリプッタよ、ここに私は一部の者を、心を心により巡らせてこのように了知する、
この者は身の崩壊より死後に苦界、悪趣、堕処、地獄に再生するように、そのように行道し、そのようにふるまい、その道に入ったのだと。
そして後に、私は人間を超えた清浄な天眼により、身の崩壊より死後に苦界、悪趣、堕処、地獄に再生した一方的で激しく容赦ない苦受を感受するその者を見る。
またサーリプッタよ、ここに私は一部の者を、心を心により巡らせてこのように了知する、
この者は身の崩壊より死後に畜生胎に再生するように、そのように行道し、そのようにふるまい、その道に入ったのだと。
そして後に、私は人間を超えた清浄な天眼により、身の崩壊より死後に畜生胎に再生した激しく容赦ない苦受を感受するその者を見る。
たとえばサーリプッタよ、人の背丈を超えた、糞便でいっぱいの糞の穴がある。
そのとき炎暑で焼かれ、炎暑に打ち負かされ、疲れ、渇望し、渇いた男が、一本しかない道にそって、ひたすらその糞の穴を目指して来たとする。
すると眼ある人は彼を見て、こう言うだろう。
『ああ、この男はただこの糞の穴に来るように、そのように行道し、そのようにふるまい、その道に入ったのだ』と。
その人は後に、その糞の穴へ落ちて激しく容赦ない苦受を感受するその者を見るだろう。
まさにそのようにサーリプッタよ、ここに私は一部の者を、心を心により巡らせてこのように了知する、
この者は身の崩壊より死後に畜生胎に再生するように、そのように行道し、そのようにふるまい、その道に入ったのだと。
そして後に、私は人間を超えた清浄な天眼により、身の崩壊より死後に畜生胎に再生した激しく容赦ない苦受を感受するその者を見る。
またサーリプッタよ、ここに私は一部の者を、心を心により巡らせてこのように了知する、
この者は身の崩壊より死後に餓鬼境域に再生するように、そのように行道し、そのようにふるまい、その道に入ったのだと。
そして後に、私は人間を超えた清浄な天眼により、身の崩壊より死後に餓鬼境域に再生した多くの苦受を感受するその者を見る。
たとえばサーリプッタよ、険しい土地に生じ、葉が薄く、日陰のまばらな樹木がある。
そのとき炎暑で焼かれ、炎暑に打ち負かされ、疲れ、渇望し、渇いた男が、一本しかない道にそって、ひたすらその木を目指して来たとする。
すると眼ある人は彼を見て、こう言うだろう。
『ああ、この男はただこの樹木に近づくように、そのように行道し、そのようにふるまい、その道に入ったのだ』と。
その人は後に、その樹木の日陰に座り、また横になり、多くの苦受を感受するその者を見るだろう。
まさにそのようにサーリプッタよ、ここに私は一部の者を、心を心により巡らせてこのように了知する、
この者は身の崩壊より死後に餓鬼境域に再生するように、そのように行道し、そのようにふるまい、その道に入ったのだと。
そして後に、私は人間を超えた清浄な天眼により、身の崩壊より死後に餓鬼境域に再生した多くの苦受を感受するその者を見る。
またサーリプッタよ、ここに私は一部の者を、心を心により巡らせてこのように了知する、
この者は身の崩壊より死後に人間に再生するように、そのように行道し、そのようにふるまい、その道に入ったのだと。
そして後に、私は人間を超えた清浄な天眼により、身の崩壊より死後に人間に再生した多くの楽受を感受するその者を見る。
たとえばサーリプッタよ、平らな地面に生じ、葉の濃密な、濃い日陰ある樹木がある。
そのとき炎暑で焼かれ、炎暑に打ち負かされ、疲れ、渇望し、渇いた男が、一本しかない道にそって、ひたすらその木を目指して来たとする。
すると眼ある人は彼を見て、こう言うだろう。
『ああ、この男はただこの樹木に近づくように、そのように行道し、そのようにふるまい、その道に入ったのだ』と。
その人は後に、その樹木の日陰に座り、また横になり、多くの楽受を感受するその者を見るだろう。
まさにそのようにサーリプッタよ、ここに私は一部の者を、心を心により巡らせてこのように了知する、
この者は身の崩壊より死後に人間に再生するように、そのように行道し、そのようにふるまい、その道に入ったのだと。
そして後に、私は人間を超えた清浄な天眼により、身の崩壊より死後に人間に再生した多くの楽受を感受するその者を見る。
またサーリプッタよ、ここに私は一部の者を、心を心により巡らせてこのように了知する、
この者は身の崩壊より死後に善趣である天界に再生するように、そのように行道し、そのようにふるまい、その道に入ったのだと。
そして後に、私は人間を超えた清浄な天眼により、身の崩壊より死後に善趣である天界に再生した一方的な楽受を感受するその者を見る。
サーリプッタよ、たとえば楼閣があり、そこには(しっくいで)塗り重ねられ、閂が締められ、窓が閉じられて無風の尖塔がある。
そこには黒毛氈(もうせん)が敷かれ、白山羊布が敷かれ、織布が敷かれ、最高級のカダリー鹿の敷物、天蓋、二つの赤い枕がある寝台がある。
そのとき炎暑で焼かれ、炎暑に打ち負かされ、疲れ、渇望し、渇いた男が、一本しかない道にそって、ひたすらその楼閣を目指して来たとする。
すると眼ある人は彼を見て、こう言うだろう。
『ああ、この男はただこの楼閣に近づくように、そのように行道し、そのようにふるまい、その道に入ったのだ』と。
その人は後に、その楼閣、その尖塔、その寝台に座り、また横になり、一方的な楽受を感受するその者を見るだろう。
まさにそのようにサーリプッタよ、ここに私は一部の者を、心を心により巡らせてこのように了知する、
この者は身の崩壊より死後に善趣である天界に再生するように、そのように行道し、そのようにふるまい、その道に入ったのだと。
そして後に、私は人間を超えた清浄な天眼により、身の崩壊より死後に善趣である天界に再生した一方的な楽受を感受するその者を見る。
またサーリプッタよ、ここに私は一部の者を、心を心により巡らせて了知する、
この者は諸漏の尽滅により漏なき2)心解脱・慧解脱を、現法にて自ら証知して、実証して、具足して住するように、そのように行道し、そのようにふるまい、その道に入ったのだと。
そして後に、私は諸漏の尽滅より、漏なき心解脱・慧解脱を、まさに現法で自ら証知して、実証して、具足して住し、一方的な楽受を感受するその者を見る。
たとえばサーリプッタよ、透明な水、快い水、冷たい水、透き通った美しい岸の心地よい蓮池があり、
そして遠くないところには濃い森林がある。
そのとき炎暑で焼かれ、炎暑に打ち負かされ、疲れ、渇望し、渇いた男が、一本しかない道にそって、ひたすらその蓮池を目指して来たとする。
すると眼ある人は彼を見て、こう言うだろう。
『ああ、この男はただこの蓮池に近づくように、そのように行道し、そのようにふるまい、その道に入ったのだ』と。
その人は後に、その蓮池に入って沐浴して飲み、すべての不安、疲労、焦熱を鎮静させ、水から上がるとその森林に座り、また横になり、一方的な楽受を感受するその者を見るだろう。
まさにそのようにサーリプッタよ、ここに私は一部の者を、心を心により巡らせてこのように了知する、
この者は諸漏の尽滅により漏なき心解脱・慧解脱を、現法にて自ら証知して、実証して、具足して住するように、そのように行道し、そのようにふるまい、その道に入ったのだと。
そして後に、私は諸漏の尽滅より、漏なき心解脱・慧解脱を、まさに現法で自ら証知して、実証して、具足して住し、一方的な楽受を感受するその者を見る。
サーリプッタよ、これらが五つの行き先である。
サーリプッタよ、このように知り、このように見る私を、
『沙門ゴータマには、人法を超えた聖者にふさわしい卓越した智見はない。
沙門ゴータマは思索によりもたらされ、審察が続いてなされた自らの弁才の法を説く』とこのように語る者。サーリプッタよ、彼がその言葉を断じることなく、その心を断じることなく、その見を放棄しないなら、運ばれたように地獄に投棄される。
サーリプッタよ、まるで比丘が戒を具足し、定を具足し、慧を具足したならば、現法にて開悟に到達するように、サーリプッタよ、そのように私はこの具足も説く、
『彼がその言葉を断じることなく、その心を断じることなく、その見を放棄しないならば、運ばれたように地獄に投棄される』。
Evaṃ me sutaṃ .
ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati bahinagare aparapure vanasaṇḍe.
Tena kho pana samayena sunakkhatto licchaviputto acirapakkanto hoti imasmā dhammavinayā.
So vesāliyaṃ parisati [parisatiṃ (sī. pī.)] evaṃ [etaṃ (pī. ka.)] vācaṃ bhāsati .
‘‘natthi samaṇassa gotamassa uttari [uttariṃ (pī.)] manussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso.
Takkapariyāhataṃ samaṇo gotamo dhammaṃ deseti vīmaṃsānucaritaṃ sayaṃpaṭibhānaṃ.
Yassa ca khvāssa atthāya dhammo desito so niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāyā’’ti.
Atha kho āyasmā sāriputto pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya vesāliṃ piṇḍāya pāvisi.
Assosi kho āyasmā sāriputto sunakkhattassa licchaviputtassa vesāliyaṃ parisati evaṃ vācaṃ bhāsamānassa .
‘‘natthi samaṇassa gotamassa uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso.
Takkapariyāhataṃ samaṇo gotamo dhammaṃ deseti vīmaṃsānucaritaṃ sayaṃpaṭibhānaṃ.
Yassa ca khvāssa atthāya dhammo desito so niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāyā’’ti.
Atha kho āyasmā sāriputto vesāliyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto yena bhagavā tenupasaṅkami;
upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.
Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṃ etadavoca .
‘‘sunakkhatto, bhante, licchaviputto acirapakkanto imasmā dhammavinayā.
So vesāliyaṃ parisati evaṃ vācaṃ bhāsati .
‘natthi samaṇassa gotamassa uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso.
Takkapariyāhataṃ samaṇo gotamo dhammaṃ deseti vīmaṃsānucaritaṃ sayaṃpaṭibhānaṃ.
Yassa ca khvāssa atthāya dhammo desito so niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāyā’’ti.
‘‘Kodhano heso, sāriputta, sunakkhatto moghapuriso.
Kodhā ca panassa esā vācā bhāsitā.
‘Avaṇṇaṃ bhāsissāmī’ti kho, sāriputta, sunakkhatto moghapuriso vaṇṇaṃyeva tathāgatassa bhāsati.
Vaṇṇo heso, sāriputta, tathāgatassa yo evaṃ vadeyya .
‘yassa ca khvāssa atthāya dhammo desito so niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāyā’ti.
‘‘Ayampi hi nāma, sāriputta, sunakkhattassa moghapurisassa mayi dhammanvayo na bhavissati .
‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi, satthā devamanussānaṃ, buddho bhagavā’ti.
‘‘Ayampi hi nāma, sāriputta, sunakkhattassa moghapurisassa mayi dhammanvayo na bhavissati .
‘itipi so bhagavā anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti .
ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti;
āvibhāvaṃ, tirobhāvaṃ;
tirokuṭṭaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamāno gacchati, seyyathāpi ākāse;
pathaviyāpi ummujjanimujjaṃ karoti, seyyathāpi udake;
udakepi abhijjamāno gacchati, seyyathāpi pathaviyaṃ;
ākāsepi pallaṅkena kamati, seyyathāpi pakkhī sakuṇo;
imepi candimasūriye evaṃmahiddhike evaṃmahānubhāve pāṇinā parimasati parimajjati;
yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vattetī’ti.
‘‘Ayampi hi nāma, sāriputta, sunakkhattassa moghapurisassa mayi dhammanvayo na bhavissati .
‘itipi so bhagavā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇāti .
dibbe ca mānuse ca, ye dūre santike cā’ti.
‘‘Ayampi hi nāma, sāriputta, sunakkhattassa moghapurisassa mayi dhammanvayo na bhavissati .
‘itipi so bhagavā parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca pajānāti .
sarāgaṃ vā cittaṃ sarāgaṃ cittanti pajānāti, vītarāgaṃ vā cittaṃ vītarāgaṃ cittanti pajānāti;
sadosaṃ vā cittaṃ sadosaṃ cittanti pajānāti, vītadosaṃ vā cittaṃ vītadosaṃ cittanti pajānāti;
samohaṃ vā cittaṃ samohaṃ cittanti pajānāti, vītamohaṃ vā cittaṃ vītamohaṃ cittanti pajānāti;
saṃkhittaṃ vā cittaṃ saṃkhittaṃ cittanti pajānāti, vikkhittaṃ vā cittaṃ vikkhittaṃ cittanti pajānāti;
mahaggataṃ vā cittaṃ mahaggataṃ cittanti pajānāti, amahaggataṃ vā cittaṃ amahaggataṃ cittanti pajānāti;
sauttaraṃ vā cittaṃ sauttaraṃ cittanti pajānāti, anuttaraṃ vā cittaṃ anuttaraṃ cittanti pajānāti;
samāhitaṃ vā cittaṃ samāhitaṃ cittanti pajānāti, asamāhitaṃ vā cittaṃ asamāhitaṃ cittanti pajānāti;
vimuttaṃ vā cittaṃ vimuttaṃ cittanti pajānāti, avimuttaṃ vā cittaṃ avimuttaṃ cittanti pajānātī’ti.
‘‘Dasa kho panimāni, sāriputta, tathāgatassa tathāgatabalāni yehi balehi samannāgato tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.
Katamāni dasa?
‘‘Idha, sāriputta, tathāgato ṭhānañca ṭhānato aṭṭhānañca aṭṭhānato yathābhūtaṃ pajānāti.
Yampi, sāriputta, tathāgato ṭhānañca ṭhānato aṭṭhānañca aṭṭhānato yathābhūtaṃ pajānāti, idampi, sāriputta, tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.
‘‘Puna caparaṃ, sāriputta, tathāgato atītānāgatapaccuppannānaṃ kammasamādānānaṃ ṭhānaso hetuso vipākaṃ yathābhūtaṃ pajānāti.
Yampi, sāriputta, tathāgato atītānāgatapaccuppannānaṃ kammasamādānānaṃ ṭhānaso hetuso vipākaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, idampi, sāriputta, tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.
‘‘Puna caparaṃ, sāriputta, tathāgato sabbatthagāminiṃ paṭipadaṃ yathābhūtaṃ pajānāti.
Yampi, sāriputta, tathāgato sabbatthagāminiṃ paṭipadaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, idampi, sāriputta, tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.
‘‘Puna caparaṃ, sāriputta, tathāgato anekadhātunānādhātulokaṃ yathābhūtaṃ pajānāti.
Yampi, sāriputta, tathāgato anekadhātunānādhātulokaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, idampi, sāriputta, tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.
‘‘Puna caparaṃ, sāriputta, tathāgato sattānaṃ nānādhimuttikataṃ yathābhūtaṃ pajānāti.
Yampi, sāriputta, tathāgato sattānaṃ nānādhimuttikataṃ yathābhūtaṃ pajānāti, idampi, sāriputta, tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.
‘‘Puna caparaṃ, sāriputta, tathāgato parasattānaṃ parapuggalānaṃ indriyaparopariyattaṃ yathābhūtaṃ pajānāti.
Yampi, sāriputta, tathāgato parasattānaṃ parapuggalānaṃ indriyaparopariyattaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, idampi, sāriputta, tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.
‘‘Puna caparaṃ, sāriputta, tathāgato jhānavimokkhasamādhisamāpattīnaṃ saṃkilesaṃ vodānaṃ vuṭṭhānaṃ yathābhūtaṃ pajānāti.
Yampi, sāriputta, tathāgato jhānavimokkhasamādhisamāpattīnaṃ saṃkilesaṃ vodānaṃ vuṭṭhānaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, idampi, sāriputta, tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.
‘‘Puna caparaṃ, sāriputta, tathāgato anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathidaṃ .
ekampi jātiṃ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattālīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe .
‘amutrāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṃ;
tatrāpāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno’ti.
Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati.
Yampi, sāriputta, tathāgato anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathidaṃ .
ekampi jātiṃ dvepi jātiyo…pe…
iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, idampi, sāriputta, tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.
‘‘Puna caparaṃ, sāriputta, tathāgato dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti .
‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā.
Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā’ti.
Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti.
Yampi, sāriputta, tathāgato dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti .
‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā.
Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā’ti.
Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti.
Idampi, sāriputta, tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.
‘‘Puna caparaṃ, sāriputta, tathāgato āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.
Yampi, sāriputta, tathāgato āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati, idampi, sāriputta, tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.
‘‘Imāni kho, sāriputta, dasa tathāgatassa tathāgatabalāni yehi balehi samannāgato tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.
‘‘Yo kho maṃ, sāriputta, evaṃ jānantaṃ evaṃ passantaṃ evaṃ vadeyya .
‘natthi samaṇassa gotamassa uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso;
takkapariyāhataṃ samaṇo gotamo dhammaṃ deseti vīmaṃsānucaritaṃ sayaṃpaṭibhāna’nti, taṃ, sāriputta, vācaṃ appahāya taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.
Seyyathāpi, sāriputta, bhikkhu sīlasampanno samādhisampanno paññāsampanno diṭṭheva dhamme aññaṃ ārādheyya, evaṃ sampadamidaṃ, sāriputta, vadāmi.
Taṃ vācaṃ appahāya, taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.
‘‘Cattārimāni, sāriputta, tathāgatassa vesārajjāni yehi vesārajjehi samannāgato tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.
Katamāni cattāri?
‘‘‘Sammāsambuddhassa te paṭijānato ime dhammā anabhisambuddhā’ti.
Tatra vata maṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiṃ sahadhammena paṭicodessatīti nimittametaṃ, sāriputta, na samanupassāmi.
Etamahaṃ [etampahaṃ (sī. pī.)], sāriputta, nimittaṃ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi.
‘‘‘Khīṇāsavassa te paṭijānato ime āsavā aparikkhīṇā’ti.
Tatra vata maṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiṃ sahadhammena paṭicodessatīti nimittametaṃ, sāriputta, na samanupassāmi.
Etamahaṃ, sāriputta, nimittaṃ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi.
‘‘‘Ye kho pana te antarāyikā dhammā vuttā, te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā’ti.
Tatra vata maṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiṃ sahadhammena paṭicodessatīti nimittametaṃ, sāriputta, na samanupassāmi.
Etamahaṃ, sāriputta, nimittaṃ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi.
‘‘‘Yassa kho pana te atthāya dhammo desito, so na niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāyā’ti.
Tatra vata maṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiṃ sahadhammena paṭicodessatī’ti nimittametaṃ, sāriputta, na samanupassāmi.
Etamahaṃ, sāriputta, nimittaṃ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi.
‘‘Imāni kho, sāriputta, cattāri tathāgatassa vesārajjāni yehi vesārajjehi samannāgato tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.
‘‘Yo kho maṃ, sāriputta, evaṃ jānantaṃ evaṃ passantaṃ evaṃ vadeyya .
‘natthi samaṇassa gotamassa uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso,
takkapariyāhataṃ samaṇo gotamo dhammaṃ deseti vīmaṃsānucaritaṃ sayaṃpaṭibhāna’nti, taṃ, sāriputta, vācaṃ appahāya taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.
Seyyathāpi, sāriputta, bhikkhu sīlasampanno samādhisampanno paññāsampanno diṭṭheva dhamme aññaṃ ārādheyya, evaṃ sampadamidaṃ, sāriputta, vadāmi.
Taṃ vācaṃ appahāya taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.
‘‘Aṭṭha kho imā, sāriputta, parisā.
Katamā aṭṭha?
Khattiyaparisā, brāhmaṇaparisā, gahapatiparisā, samaṇaparisā, cātumahārājikaparisā [cātummahārājikā (sī. syā. pī.)], tāvatiṃsaparisā, māraparisā, brahmaparisā .
imā kho, sāriputta, aṭṭha parisā.
Imehi kho, sāriputta, catūhi vesārajjehi samannāgato tathāgato imā aṭṭha parisā upasaṅkamati ajjhogāhati.
Abhijānāmi kho panāhaṃ, sāriputta, anekasataṃ khattiyaparisaṃ upasaṅkamitā.
Tatrapi mayā sannisinnapubbañceva, sallapitapubbañca, sākacchā ca samāpajjitapubbā.
Tatra vata maṃ bhayaṃ vā sārajjaṃ vā okkamissatīti nimittametaṃ, sāriputta, na samanupassāmi.
Etamahaṃ, sāriputta, nimittaṃ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi.
‘‘Abhijānāmi kho panāhaṃ, sāriputta, anekasataṃ brāhmaṇaparisaṃ…pe…
gahapatiparisaṃ…
samaṇaparisaṃ…
cātumahārājikaparisaṃ…
tāvatiṃsaparisaṃ…
māraparisaṃ…
brahmaparisaṃ upasaṅkamitā.
Tatrapi mayā sannisinnapubbañceva, sallapitapubbañca, sākacchā ca samāpajjitapubbā.
Tatra vata maṃ bhayaṃ vā sārajjaṃ vā okkamissatīti nimittametaṃ, sāriputta, na samanupassāmi.
Etamahaṃ, sāriputta, nimittaṃ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi.
‘‘Yo kho maṃ, sāriputta, evaṃ jānantaṃ evaṃ passantaṃ evaṃ vadeyya .
‘natthi samaṇassa gotamassa uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso,
takkapariyāhataṃ samaṇo gotamo dhammaṃ deseti vīmaṃsānucaritaṃ sayaṃpaṭibhāna’nti, taṃ, sāriputta, vācaṃ appahāya taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.
Seyyathāpi, sāriputta, bhikkhu sīlasampanno samādhisampanno paññāsampanno diṭṭheva dhamme aññaṃ ārādheyya, evaṃ sampadamidaṃ, sāriputta, vadāmi.
Taṃ vācaṃ appahāya taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.
‘‘Catasso kho imā, sāriputta, yoniyo.
Katamā catasso?
Aṇḍajā yoni, jalābujā yoni, saṃsedajā yoni, opapātikā yoni.
Katamā ca, sāriputta, aṇḍajā yoni?
Ye kho te, sāriputta, sattā aṇḍakosaṃ abhinibbhijja jāyanti .
ayaṃ vuccati, sāriputta, aṇḍajā yoni.
Katamā ca, sāriputta, jalābujā yoni?
Ye kho te, sāriputta, sattā vatthikosaṃ abhinibbhijja jāyanti .
ayaṃ vuccati, sāriputta, jalābujā yoni.
Katamā ca, sāriputta, saṃsedajā yoni?
Ye kho te, sāriputta, sattā pūtimacche vā jāyanti pūtikuṇape vā pūtikummāse vā candanikāye vā oḷigalle vā jāyanti .
ayaṃ vuccati, sāriputta, saṃsedajā yoni.
Katamā ca, sāriputta, opapātikā yoni?
Devā, nerayikā, ekacce ca manussā, ekacce ca vinipātikā .
ayaṃ vuccati, sāriputta, opapātikā yoni.
Imā kho, sāriputta, catasso yoniyo.
‘‘Yo kho maṃ, sāriputta, evaṃ jānantaṃ evaṃ passantaṃ evaṃ vadeyya .
‘natthi samaṇassa gotamassa uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso, takkapariyāhataṃ samaṇo gotamo dhammaṃ deseti vīmaṃsānucaritaṃ sayaṃpaṭibhāna’nti, taṃ, sāriputta, vācaṃ appahāya taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.
Seyyathāpi, sāriputta, bhikkhu sīlasampanno samādhisampanno paññāsampanno diṭṭheva dhamme aññaṃ ārādheyya, evaṃ sampadamidaṃ, sāriputta, vadāmi.
Taṃ vācaṃ appahāya taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.
‘‘Pañca kho imā, sāriputta, gatiyo.
Katamā pañca?
Nirayo, tiracchānayoni, pettivisayo, manussā, devā.
Nirayañcāhaṃ, sāriputta, pajānāmi, nirayagāmiñca maggaṃ, nirayagāminiñca paṭipadaṃ;
yathā paṭipanno ca kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati tañca pajānāmi.
Tiracchānayoniñcāhaṃ, sāriputta, pajānāmi, tiracchānayonigāmiñca maggaṃ, tiracchānayonigāminiñca paṭipadaṃ;
yathā paṭipanno ca kāyassa bhedā paraṃ maraṇā tiracchānayoniṃ upapajjati tañca pajānāmi.
Pettivisayaṃ cāhaṃ, sāriputta, pajānāmi, pettivisayagāmiñca maggaṃ, pettivisayagāminiñca paṭipadaṃ;
yathā paṭipanno ca kāyassa bhedā paraṃ maraṇā pettivisayaṃ upapajjati tañca pajānāmi.
Manusse cāhaṃ, sāriputta, pajānāmi, manussalokagāmiñca maggaṃ, manussalokagāminiñca paṭipadaṃ;
yathā paṭipanno ca kāyassa bhedā paraṃ maraṇā manussesu upapajjati tañca pajānāmi.
Deve cāhaṃ, sāriputta, pajānāmi, devalokagāmiñca maggaṃ, devalokagāminiñca paṭipadaṃ;
yathā paṭipanno ca kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati tañca pajānāmi.
Nibbānañcāhaṃ, sāriputta, pajānāmi, nibbānagāmiñca maggaṃ, nibbānagāminiñca paṭipadaṃ;
yathā paṭipanno ca āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati tañca pajānāmi.
‘‘Idhāhaṃ, sāriputta, ekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi .
tathāyaṃ puggalo paṭipanno tathā ca iriyati tañca maggaṃ samārūḷho, yathā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjissatīti.
Tamenaṃ passāmi aparena samayena dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannaṃ, ekantadukkhā tibbā kaṭukā vedanā vedayamānaṃ.
Seyyathāpi, sāriputta, aṅgārakāsu sādhikaporisā pūrā aṅgārānaṃ vītaccikānaṃ vītadhūmānaṃ.
Atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito ekāyanena maggena tameva aṅgārakāsuṃ paṇidhāya.
Tamenaṃ cakkhumā puriso disvā evaṃ vadeyya .
‘tathāyaṃ bhavaṃ puriso paṭipanno tathā ca iriyati tañca maggaṃ samārūḷho, yathā imaṃyeva aṅgārakāsuṃ āgamissatī’ti.
Tamenaṃ passeyya aparena samayena tassā aṅgārakāsuyā patitaṃ, ekantadukkhā tibbā kaṭukā vedanā vedayamānaṃ.
Evameva kho ahaṃ, sāriputta, idhekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi .
tathāyaṃ puggalo paṭipanno tathā ca iriyati tañca maggaṃ samārūḷho yathā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjissatīti.
Tamenaṃ passāmi aparena samayena dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannaṃ, ekantadukkhā tibbā kaṭukā vedanā vedayamānaṃ.
‘‘Idha panāhaṃ, sāriputta, ekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi .
tathāyaṃ puggalo paṭipanno tathā ca iriyati tañca maggaṃ samārūḷho, yathā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā tiracchānayoniṃ upapajjissatīti.
Tamenaṃ passāmi aparena samayena dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā paraṃ maraṇā tiracchānayoniṃ upapannaṃ, dukkhā tibbā kaṭukā vedanā vedayamānaṃ.
Seyyathāpi, sāriputta, gūthakūpo sādhikaporiso, pūro gūthassa.
Atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito ekāyanena maggena tameva gūthakūpaṃ paṇidhāya.
Tamenaṃ cakkhumā puriso disvā evaṃ vadeyya .
‘tathāyaṃ bhavaṃ puriso paṭipanno tathā ca iriyati tañca maggaṃ samārūḷho yathā imaṃyeva gūthakūpaṃ āgamissatī’ti.
Tamenaṃ passeyya aparena samayena tasmiṃ gūthakūpe patitaṃ, dukkhā tibbā kaṭukā vedanā vedayamānaṃ.
Evameva kho ahaṃ, sāriputta, idhekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi .
tathāyaṃ puggalo paṭipanno tathā ca iriyati tañca maggaṃ samārūḷho, yathā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā tiracchānayoniṃ upapajjissatīti.
Tamenaṃ passāmi aparena samayena dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā paraṃ maraṇā tiracchānayoniṃ upapannaṃ, dukkhā tibbā kaṭukā vedanā vedayamānaṃ.
‘‘Idha panāhaṃ, sāriputta, ekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi .
tathāyaṃ puggalo paṭipanno tathā ca iriyati tañca maggaṃ samārūḷho, yathā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā pettivisayaṃ upapajjissatīti.
Tamenaṃ passāmi aparena samayena dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā paraṃ maraṇā pettivisayaṃ upapannaṃ, dukkhabahulā vedanā vedayamānaṃ.
Seyyathāpi, sāriputta, rukkho visame bhūmibhāge jāto tanupattapalāso kabaracchāyo.
Atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito ekāyanena maggena tameva rukkhaṃ paṇidhāya.
Tamenaṃ cakkhumā puriso disvā evaṃ vadeyya .
‘tathāyaṃ bhavaṃ puriso paṭipanno tathā ca iriyati tañca maggaṃ samārūḷho, yathā imaṃyeva rukkhaṃ āgamissatī’ti.
Tamenaṃ passeyya, aparena samayena tassa rukkhassa chāyāya nisinnaṃ vā nipannaṃ vā dukkhabahulā vedanā vedayamānaṃ.
Evameva kho ahaṃ, sāriputta, idhekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi .
tathāyaṃ puggalo paṭipanno tathā ca iriyati tañca maggaṃ samārūḷho, yathā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā pettivisayaṃ upapajjissatīti.
Tamenaṃ passāmi aparena samayena dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā paraṃ maraṇā pettivisayaṃ upapannaṃ, dukkhabahulā vedanā vedayamānaṃ.
‘‘Idha panāhaṃ, sāriputta, ekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi .
tathāyaṃ puggalo paṭipanno tathā ca iriyati tañca maggaṃ samārūḷho yathā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā manussesu upapajjissatīti.
Tamenaṃ passāmi aparena samayena dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā paraṃ maraṇā manussesu upapannaṃ, sukhabahulā vedanā vedayamānaṃ.
Seyyathāpi, sāriputta, rukkho same bhūmibhāge jāto bahalapattapalāso sandacchāyo [saṇḍacchāyo (syā.), santacchāyo (ka.)].
Atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito ekāyanena maggena tameva rukkhaṃ paṇidhāya.
Tamenaṃ cakkhumā puriso disvā evaṃ vadeyya .
‘tathāyaṃ bhavaṃ puriso paṭipanno tathā ca iriyati tañca maggaṃ samārūḷho, yathā imameva rukkhaṃ āgamissatī’ti.
Tamenaṃ passeyya aparena samayena tassa rukkhassa chāyāya nisinnaṃ vā nipannaṃ vā sukhabahulā vedanā vedayamānaṃ.
Evameva kho ahaṃ, sāriputta, idhekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi .
tathāyaṃ puggalo paṭipanno tathā ca iriyati tañca maggaṃ samārūḷho yathā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā manussesu upapajjissatīti.
Tamenaṃ passāmi aparena samayena dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā paraṃ maraṇā manussesu upapannaṃ, sukhabahulā vedanā vedayamānaṃ.
‘‘Idha panāhaṃ, sāriputta, ekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi .
tathāyaṃ puggalo paṭipanno tathā ca iriyati tañca maggaṃ samārūḷho, yathā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjissatī’ti.
Tamenaṃ passāmi aparena samayena dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannaṃ, ekantasukhā vedanā vedayamānaṃ.
Seyyathāpi, sāriputta, pāsādo, tatrāssa kūṭāgāraṃ ullittāvalittaṃ nivātaṃ phusitaggaḷaṃ pihitavātapānaṃ.
Tatrāssa pallaṅko gonakatthato paṭikatthato paṭalikatthato kadalimigapavarapaccattharaṇo sauttaracchado ubhatolohitakūpadhāno.
Atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito ekāyanena maggena tameva pāsādaṃ paṇidhāya.
Tamenaṃ cakkhumā puriso disvā evaṃ vadeyya .
‘tathāyaṃ bhavaṃ puriso paṭipanno tathā ca iriyati tañca maggaṃ samārūḷho, yathā imaṃyeva pāsādaṃ āgamissatī’ti.
Tamenaṃ passeyya aparena samayena tasmiṃ pāsāde tasmiṃ kūṭāgāre tasmiṃ pallaṅke nisinnaṃ vā nipannaṃ vā ekantasukhā vedanā vedayamānaṃ.
Evameva kho ahaṃ, sāriputta, idhekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi .
tathāyaṃ puggalo paṭipanno tathā ca iriyati tañca maggaṃ samārūḷho yathā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjissatīti.
Tamenaṃ passāmi aparena samayena dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannaṃ, ekantasukhā vedanā vedayamānaṃ.
‘‘Idha panāhaṃ, sāriputta, ekaccaṃ puggalaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi .
tathāyaṃ puggalo paṭipanno tathā ca iriyati tañca maggaṃ samārūḷho, yathā āsavānaṃ khayā anāsaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissatīti.
Tamenaṃ passāmi aparena samayena āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantaṃ, ekantasukhā vedanā vedayamānaṃ.
Seyyathāpi, sāriputta, pokkharaṇī acchodakā sātodakā sītodakā setakā supatitthā ramaṇīyā.
Avidūre cassā tibbo vanasaṇḍo.
Atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito ekāyanena maggena tameva pokkharaṇiṃ paṇidhāya.
Tamenaṃ cakkhumā puriso disvā evaṃ vadeyya .
‘tathā bhavaṃ puriso paṭipanno tathā ca iriyati tañca maggaṃ samārūḷho, yathā imaṃyeva pokkharaṇiṃ āgamissatī’ti.
Tamenaṃ passeyya aparena samayena taṃ pokkharaṇiṃ ogāhetvā nhāyitvā ca pivitvā ca sabbadarathakilamathapariḷāhaṃ paṭippassambhetvā paccuttaritvā tasmiṃ vanasaṇḍe nisinnaṃ vā nipannaṃ vā, ekantasukhā vedanā vedayamānaṃ.
Evameva kho ahaṃ, sāriputta, idhekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi .
tathāyaṃ puggalo paṭipanno tathā ca iriyati tañca maggaṃ samārūḷho, yathā āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissatī’ti.
Tamenaṃ passāmi aparena samayena āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantaṃ, ekantasukhā vedanā vedayamānaṃ.
Imā kho, sāriputta, pañca gatiyo.
‘‘Yo kho maṃ, sāriputta, evaṃ jānantaṃ evaṃ passantaṃ evaṃ vadeyya .
‘natthi samaṇassa gotamassa uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso;
takkapariyāhataṃ samaṇo gotamo dhammaṃ deseti vīmaṃsānucaritaṃ sayaṃpaṭibhāna’nti taṃ, sāriputta, vācaṃ appahāya taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.
Seyyathāpi, sāriputta, bhikkhu sīlasampanno samādhisampanno paññāsampanno diṭṭheva dhamme aññaṃ ārādheyya, evaṃ sampadamidaṃ, sāriputta, vadāmi
‘taṃ vācaṃ appahāya taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye’.